Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dažreiz kāda problēma tiek aktualizēta, pateicoties šķietami nejaušam atgadījumam. Tā šoreiz notika ar bēdīgi slaveno lūšu mātes nošaušanu. Tā kā neesmu ne veģetārietis, ne vegāns, un arī savā dzīvē pašrocīgi ir nācies nogalināt dzīvniekus un putnus, atļaušos izteikt savu viedokli jautājumā par medībām un to “ētiku”.

Pirms daudziem gadiem pajautāju savam septiņgadīgajam dēlam:

- Klau, vai tu gribētu, kad izaugsi, kļūt par mednieku?

- Nē, negribētu.

- Kādēļ? - es jutos ieinteresēts.

- MAN NEPATĪK NOGALINĀT!...- viņš paskaidroja.

Šķiet, šeit slēpjas visa mūsdienu medību problēma. Medības un dzīvnieku nogalināšana no dzīves nepieciešamības ir kļuvusi par izpriecu, sākusi patikt. Un tas ir amorāli.

Es nesaskatu neko sliktu, ka cilvēki ēd gaļu, valkā ādas kurpes un jostas. Tā ir iekārtota pasaule – lai vieni dzīvotu, citiem ir jāmirst. Tā ir arī dabā – vieni pārtiek no otriem. Mēs nevaram pret to iebilst.

Veģetāriešu un vegānu uzskati ir ļoti šauri, un to realizēšana dzīvē nolemtu iznīcībai lielāko daļu ziemeļu iedzīvotāju, kuriem gaļa un zivis ir vienīgais vai vismaz galvenais uzturs. Esmu bijis ziemeļos, redzējis un runājis ar šiem cilvēkiem. Skarbajā klimatā vispiemērotākāis ir apģērbs, darināts no dzīvnieku ādām. Kājās – untas no suņādām vīriešiem vai pimas no ziemeļbriežu ādām sievietēm, mugurā – ziemeļbrieža ādas apģērbs ar kapuci. Viņiem nav iespējas izaudzēt kokvilnu un uzadīt vai uztamborēt kaut ko mugurā velkamu. Arī aitu vilna nav saražojama. Augļu nav, dārzeņu nav. Tādēļ šādos apstākļos sludināt veģetārismu izskatās visai absurdi. Tāpat – aizliegt medības vai dzīvnieku kaušanu.

Cita lieta – siltās zemes. Piemēram, Indijā, sevišķi tās karstākajās daļās, kur gaisa temperatūra reti kad noslīd zem divdesmit grādiem un cilvēks var izdzīvot pat bez pajumtes un apģērba (tur ir pat reliģijas novirziens, kas sludina galēju askēzi, tajā skaitā pilnīgu atteikšanos no apģērba), veģetārisms ir pilnīgi pieņemama vai pat ieteicama lieta. Ja Indijā pliks cilvēks var dzīvot uz ielas, pārtiekot no augu valsts pārtikas, tad aiz polārā loka tas nav iespējams. Tādējādi radikāla veģetārisma sludināšana faktiski pielīdzināma genocīdam pret visām tālu no ekvatora dzīvojošām tautām.

Bet – atgriežamies pie medībām mūsu platuma grādos. Jāteic, ka ir pasaulē saglabājušās vietas, kur pamatiedzīvotājiem medības ir izdzīvošanas jautājums. Šovasar atgriezos no Austrumsibīrijas, kur tikos ar vairākiem vietējiem iedzīvotājiem, kuru iztikas avots ir medības, ogošana un zveja.

- Taiga mūs baro, - viņi atzīst.

Tik tālu viss tā kā būtu kārtībā. No morāles viedokļa, vismaz. Medības viņiem ir diezgan smags darbs. Neviens no viņiem man nestāstīja, ka šautu zvērus IZPRIECAS DĒĻ. Pieļauju, ka viņi to pat nesaprastu.

Un nu esam nonākuši līdz galvenajai tēmai – medībām Latvijā. Un šeit situācija ir pilnīgi atšķirīga.

Vairums Latvijas “mednieku” ne tikai nemedī iztikai, bet ir labi materiāli situēti. Medības, kā viņi paši atzīst, nav lēts “prieks”. Daudz lētāk ir nopirkt gaļu veikalā. Tad kas ir tas, kas šos vīrus, un tagad, kā izrādās, arī sievas dzen mežā ar ieroci pār plecu? Mīlestība pret dabu? Mīlestība pret dzīvniekiem? Nav, ko ēst? Nav, ko vilkt mugurā? Bet varbūt tas ir apzinīgums, kas liek “regulēt” dzīvnieku skaitu, atšaujot liekos? Vai rūpes par zemnieku ganāmpulkiem vai sējumiem?

Jautājumi ir retoriski, jo saprotams, ka neviens no šiem iemesliem nav īstais. Jo argumenti tiem par labu neiztur pat vispaviršāko pārbaudi. Iztikas avots tas nav. Dabas mīlestība? Kādēļ gan nebaudīt tieši to pašu mežu nevis ar ieroci, bet ar sēņu vai ogu grozu rokā? Bet, ja pirmatnējais medību instinkts ir tik stiprs, var taču pielavīties un nofotografēt visslēptākos dzīvnieku dzīves brīžus. Un izlikt bildes sociālajos tīklos. Daudziem jo daudziem cilvēkiem par prieku un svētību. Bet bērniem – par piemēru, kā cienīt un mīlēt dabu.

Pamazām nonākam līdz atbildei. Latvijas medniekiem PATĪK NOGALINĀT DZĪVNIEKUS. Daži no viņiem, bagātākie, dodas pat uz Āfriku, lai, samaksājot lielu naudu, varētu tikt pie iespējas nošaut kādu lauvu. Vai tīģeri. Varbūt pat tādu milzi, kā zilonis.

Pēc tam var uzlikt kāju vai uzsēsties uz beigtā dzīvnieka un tikt pie ekskluzīvām fotogrāfijām, ar kurām lielīties draugu un paziņu lokā.

Stāsts nav par to, ka kādam patīk šaut. Ieroči un šaušana, šķiet, neatstāj vienaldzīgu nevienu puiku vai vīrieti. Mums visiem patīk šaut. Bet mēs runājam par to, cik ētiski ir izvēlēties šaušanai dzīvos mērķus. Kādēļ nevar šaut pa pudelēm vai lidojošiem priekšmetiem? Kādēļ nevar piedalīties šaušanas sacensībās? Kādēļ “trāpīt mērķī” ir sinonīms vārdam “nogalināt”. Kādēļ uz dzīvniekiem un putniem jāraugās kā uz potenciāliem mērķiem?

Es pazīstu daudzus medniekus, un, jāatzīst, lielākā viņu daļa ir tiešām jauki cilvēki. Bet, kā saka – katram sava uts. Un, kas saka, ka nav, - tam divas! Tieksme nogalināt dzīvniekus varbūt ir patrekna uts. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks ir nelietis vai sadists. Varbūt viņš, vienkārši nav aizdomājies, kādēļ viņš to dara un kas liek to darīt. Gadās, ka pat ilggadīgi mednieki kļūst par izpriecas medību pretiniekiem. Viens tāds sarakstīja grāmatu, kura man savulaik lika aizdomāties par cilvēka un dabas attiecībām.

Cilvēks uz planētas Zeme ir kā dievs. Viņam ir tāds tehnoloģiskais pārākums pār visu pārējo dabu, ka nekas nespēj viņa priekšā pastāvēt. Šaujamieroči mūsdienās var būt aprīkoti ar optiskajiem tēmēkļiem, citi medī ar prožektoriem, citi – ar nakts tēmēkļiem. Citi – no džipiem, citi – no helikopteriem. Nedz dzīvnieku maņas, nedz zobi, nedz ragi, nedz nagi nespēj konkurēt šajā tehnoloģiju uzvaras gājienā. Bet...Vai tā nebūs Pirra uzvara?

Dzīve rāda, ka cilvēks ir ļoti slikts zemes “dievs”. Viņš ir slikts saimnieks. To pierāda daudzu jo daudzu dzīvnieku sugu izzušana cilvēku darbības rezultātā. Es nesaku, ka lūši izzudīs tāpēc, ka kāda sieviete nošāva lūšu māti. Es saku, ka izzudīs tad, ja cilvēki neatjēgsies un nemainīs savu attieksmi. Kamēr viņi lielīsies ar saviem medību “panākumiem”, un sabiedrība tam piekritīs, nekas labs nav gaidāms. Kad viņi nepierādīs savu pārākumu ar dzīvnieku nogalināšanu, bet gan ar patiesu gudrību un rūpēm par savu mājvietu, ko sauc par Zemi.

Tāpat arī sabiedrībai, kurā ir deformējušies priekšstati par sieviešu un vīriešu sociālajām un citām lomām, nav nākotnes. Šajā “lūša sāgā” bēdīgākais ir tas, ka sieviete demonstrē savas augstās pozīcijas “sieviete” atstāšanu. Piedodiet, bet es neticu, ka sieviete, kuras hobijs ir ar ieroci plecā kopā ar večiem sirot pa mežucerībā kaut ko nošaut, var būt laba sieva, laba māte, laba priekšzīme saviem bērniem. Un tā jau vairs nav tikai sievietes – šāvējas problēma. Tā ir visas slimās sabiedrības problēma.

Nebāzīsim “visu vienā maisā”. Nogalināt un nogalināt var būt divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Visu nosaka motīvs. Stāsts ir tikai par dažu cilvēku priekšstatiem par izpriecām. Bet šī smalkā robeža – kad medības ir nepieciešamība, bet kad – brutāla izklaide, lai paliek uz katra sirdsapziņas.

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...