Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dažreiz kāda problēma tiek aktualizēta, pateicoties šķietami nejaušam atgadījumam. Tā šoreiz notika ar bēdīgi slaveno lūšu mātes nošaušanu. Tā kā neesmu ne veģetārietis, ne vegāns, un arī savā dzīvē pašrocīgi ir nācies nogalināt dzīvniekus un putnus, atļaušos izteikt savu viedokli jautājumā par medībām un to “ētiku”.

Pirms daudziem gadiem pajautāju savam septiņgadīgajam dēlam:

- Klau, vai tu gribētu, kad izaugsi, kļūt par mednieku?

- Nē, negribētu.

- Kādēļ? - es jutos ieinteresēts.

- MAN NEPATĪK NOGALINĀT!...- viņš paskaidroja.

Šķiet, šeit slēpjas visa mūsdienu medību problēma. Medības un dzīvnieku nogalināšana no dzīves nepieciešamības ir kļuvusi par izpriecu, sākusi patikt. Un tas ir amorāli.

Es nesaskatu neko sliktu, ka cilvēki ēd gaļu, valkā ādas kurpes un jostas. Tā ir iekārtota pasaule – lai vieni dzīvotu, citiem ir jāmirst. Tā ir arī dabā – vieni pārtiek no otriem. Mēs nevaram pret to iebilst.

Veģetāriešu un vegānu uzskati ir ļoti šauri, un to realizēšana dzīvē nolemtu iznīcībai lielāko daļu ziemeļu iedzīvotāju, kuriem gaļa un zivis ir vienīgais vai vismaz galvenais uzturs. Esmu bijis ziemeļos, redzējis un runājis ar šiem cilvēkiem. Skarbajā klimatā vispiemērotākāis ir apģērbs, darināts no dzīvnieku ādām. Kājās – untas no suņādām vīriešiem vai pimas no ziemeļbriežu ādām sievietēm, mugurā – ziemeļbrieža ādas apģērbs ar kapuci. Viņiem nav iespējas izaudzēt kokvilnu un uzadīt vai uztamborēt kaut ko mugurā velkamu. Arī aitu vilna nav saražojama. Augļu nav, dārzeņu nav. Tādēļ šādos apstākļos sludināt veģetārismu izskatās visai absurdi. Tāpat – aizliegt medības vai dzīvnieku kaušanu.

Cita lieta – siltās zemes. Piemēram, Indijā, sevišķi tās karstākajās daļās, kur gaisa temperatūra reti kad noslīd zem divdesmit grādiem un cilvēks var izdzīvot pat bez pajumtes un apģērba (tur ir pat reliģijas novirziens, kas sludina galēju askēzi, tajā skaitā pilnīgu atteikšanos no apģērba), veģetārisms ir pilnīgi pieņemama vai pat ieteicama lieta. Ja Indijā pliks cilvēks var dzīvot uz ielas, pārtiekot no augu valsts pārtikas, tad aiz polārā loka tas nav iespējams. Tādējādi radikāla veģetārisma sludināšana faktiski pielīdzināma genocīdam pret visām tālu no ekvatora dzīvojošām tautām.

Bet – atgriežamies pie medībām mūsu platuma grādos. Jāteic, ka ir pasaulē saglabājušās vietas, kur pamatiedzīvotājiem medības ir izdzīvošanas jautājums. Šovasar atgriezos no Austrumsibīrijas, kur tikos ar vairākiem vietējiem iedzīvotājiem, kuru iztikas avots ir medības, ogošana un zveja.

- Taiga mūs baro, - viņi atzīst.

Tik tālu viss tā kā būtu kārtībā. No morāles viedokļa, vismaz. Medības viņiem ir diezgan smags darbs. Neviens no viņiem man nestāstīja, ka šautu zvērus IZPRIECAS DĒĻ. Pieļauju, ka viņi to pat nesaprastu.

Un nu esam nonākuši līdz galvenajai tēmai – medībām Latvijā. Un šeit situācija ir pilnīgi atšķirīga.

Vairums Latvijas “mednieku” ne tikai nemedī iztikai, bet ir labi materiāli situēti. Medības, kā viņi paši atzīst, nav lēts “prieks”. Daudz lētāk ir nopirkt gaļu veikalā. Tad kas ir tas, kas šos vīrus, un tagad, kā izrādās, arī sievas dzen mežā ar ieroci pār plecu? Mīlestība pret dabu? Mīlestība pret dzīvniekiem? Nav, ko ēst? Nav, ko vilkt mugurā? Bet varbūt tas ir apzinīgums, kas liek “regulēt” dzīvnieku skaitu, atšaujot liekos? Vai rūpes par zemnieku ganāmpulkiem vai sējumiem?

Jautājumi ir retoriski, jo saprotams, ka neviens no šiem iemesliem nav īstais. Jo argumenti tiem par labu neiztur pat vispaviršāko pārbaudi. Iztikas avots tas nav. Dabas mīlestība? Kādēļ gan nebaudīt tieši to pašu mežu nevis ar ieroci, bet ar sēņu vai ogu grozu rokā? Bet, ja pirmatnējais medību instinkts ir tik stiprs, var taču pielavīties un nofotografēt visslēptākos dzīvnieku dzīves brīžus. Un izlikt bildes sociālajos tīklos. Daudziem jo daudziem cilvēkiem par prieku un svētību. Bet bērniem – par piemēru, kā cienīt un mīlēt dabu.

Pamazām nonākam līdz atbildei. Latvijas medniekiem PATĪK NOGALINĀT DZĪVNIEKUS. Daži no viņiem, bagātākie, dodas pat uz Āfriku, lai, samaksājot lielu naudu, varētu tikt pie iespējas nošaut kādu lauvu. Vai tīģeri. Varbūt pat tādu milzi, kā zilonis.

Pēc tam var uzlikt kāju vai uzsēsties uz beigtā dzīvnieka un tikt pie ekskluzīvām fotogrāfijām, ar kurām lielīties draugu un paziņu lokā.

Stāsts nav par to, ka kādam patīk šaut. Ieroči un šaušana, šķiet, neatstāj vienaldzīgu nevienu puiku vai vīrieti. Mums visiem patīk šaut. Bet mēs runājam par to, cik ētiski ir izvēlēties šaušanai dzīvos mērķus. Kādēļ nevar šaut pa pudelēm vai lidojošiem priekšmetiem? Kādēļ nevar piedalīties šaušanas sacensībās? Kādēļ “trāpīt mērķī” ir sinonīms vārdam “nogalināt”. Kādēļ uz dzīvniekiem un putniem jāraugās kā uz potenciāliem mērķiem?

Es pazīstu daudzus medniekus, un, jāatzīst, lielākā viņu daļa ir tiešām jauki cilvēki. Bet, kā saka – katram sava uts. Un, kas saka, ka nav, - tam divas! Tieksme nogalināt dzīvniekus varbūt ir patrekna uts. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks ir nelietis vai sadists. Varbūt viņš, vienkārši nav aizdomājies, kādēļ viņš to dara un kas liek to darīt. Gadās, ka pat ilggadīgi mednieki kļūst par izpriecas medību pretiniekiem. Viens tāds sarakstīja grāmatu, kura man savulaik lika aizdomāties par cilvēka un dabas attiecībām.

Cilvēks uz planētas Zeme ir kā dievs. Viņam ir tāds tehnoloģiskais pārākums pār visu pārējo dabu, ka nekas nespēj viņa priekšā pastāvēt. Šaujamieroči mūsdienās var būt aprīkoti ar optiskajiem tēmēkļiem, citi medī ar prožektoriem, citi – ar nakts tēmēkļiem. Citi – no džipiem, citi – no helikopteriem. Nedz dzīvnieku maņas, nedz zobi, nedz ragi, nedz nagi nespēj konkurēt šajā tehnoloģiju uzvaras gājienā. Bet...Vai tā nebūs Pirra uzvara?

Dzīve rāda, ka cilvēks ir ļoti slikts zemes “dievs”. Viņš ir slikts saimnieks. To pierāda daudzu jo daudzu dzīvnieku sugu izzušana cilvēku darbības rezultātā. Es nesaku, ka lūši izzudīs tāpēc, ka kāda sieviete nošāva lūšu māti. Es saku, ka izzudīs tad, ja cilvēki neatjēgsies un nemainīs savu attieksmi. Kamēr viņi lielīsies ar saviem medību “panākumiem”, un sabiedrība tam piekritīs, nekas labs nav gaidāms. Kad viņi nepierādīs savu pārākumu ar dzīvnieku nogalināšanu, bet gan ar patiesu gudrību un rūpēm par savu mājvietu, ko sauc par Zemi.

Tāpat arī sabiedrībai, kurā ir deformējušies priekšstati par sieviešu un vīriešu sociālajām un citām lomām, nav nākotnes. Šajā “lūša sāgā” bēdīgākais ir tas, ka sieviete demonstrē savas augstās pozīcijas “sieviete” atstāšanu. Piedodiet, bet es neticu, ka sieviete, kuras hobijs ir ar ieroci plecā kopā ar večiem sirot pa mežucerībā kaut ko nošaut, var būt laba sieva, laba māte, laba priekšzīme saviem bērniem. Un tā jau vairs nav tikai sievietes – šāvējas problēma. Tā ir visas slimās sabiedrības problēma.

Nebāzīsim “visu vienā maisā”. Nogalināt un nogalināt var būt divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Visu nosaka motīvs. Stāsts ir tikai par dažu cilvēku priekšstatiem par izpriecām. Bet šī smalkā robeža – kad medības ir nepieciešamība, bet kad – brutāla izklaide, lai paliek uz katra sirdsapziņas.

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

10

Šakāļi

FotoTā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali, bet hiēnām un šakāļiem cilvēku vērtību sistēmā ir visai zīmīgs, bet nožēlojams statuss. Tie reti uzbrūk spēcīgam pretiniekam, tie vareni tikai barā, tie uzglūn slimam vai vājam,      vai vēl neizaugušam, vārdu sakot, tādam, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Lasīt visu...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...