Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) direktores atbildes uz žurnālista jautājumiem saistībā ar tā dēvētajā Lemberga lietā arestēto mantu tikai apliecina “Pietiek” jau pirms dažām dienām pausto pieņēmumu – NVA vairs nemaz netaisās pārņemt šo mantu no bijušā Šveices advokāta Rudolfa Meroni.

NVA direktore Ramona Innusa ar sabiedrisko attiecību speciālistes Vendijas Pikšes – Kučmas starpniecību žurnālistam atbildēja, ka neko neatbildēs: “Diemžēl nevarēsim sniegt atbildes uz Jūsu iesūtītajiem jautājumiem, jo Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra sēdē skatītais jautājums un attiecīgi pieņemtais lēmums ir ierobežotas pieejamības informācija.”

Atbildību uzņēmusies valdība?

“Pietiek” NVA direktorei vaicāja, “vai Nodrošinājuma valsts aģentūra jau ir izpildījusi Rīgas apgabaltiesas 2020.gada 17.augusta lēmumu un pārņēmusi glabāšanā no bijušā Šveices advokāta Rudolfa Meroni t.s. Lemberga lietā arestēto mantu? Ja nav, tad kas traucē izpildīt šo Rīgas apgabaltiesas lēmumu”?

Līdz ar to, kāds Ministru kabineta sēdē šā gada 1. februārī “skatītajam jautājumam” sakars ar mantas pārņemšanu no R. Meroni, nav zināms un nav saprotams. Ja nu vienīgi jau valdības līmenī šajā datumā ir pieņemts lēmums, ka arestētā manta faktiski var palikt pie R. Meroni. Ja tā, tad no atbildības būtu atbrīvoti toreizējā iekšlietu ministre un tagadējais iekšlietu ministrs, kā arī NVA direktore, – būtu iestājusies kolektīvā visas valdības atbildība.

Bet Ministru kabineta 1. februāra sēdes darba kārtība liecina, ka šīs sēdes slēgtajā daļā Drošo sarunu zālē ticis izskatīts un pieņemts “Informatīvais ziņojums “Par nepieciešamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu tiesas lēmuma izpildi””, kur ziņotāja ir bijusi toreizējā iekšlietu ministre Marija Golubeva un piedalījusies arī NVA direktore R. Innusa.

Bet kā pirms vairāk nekā pusgada valdības pieņemtais “Informatīvais ziņojums” var liegt NVA direktorei atbildēt uz augstāk minēto ļoti vienkāršo jautājumu, nav saprotams.

Izšķiests “darbs” un “materiāls”  

Divus gadus atpakaļ, t.i., uzreiz pēc Rīgas apgabaltiesas lēmuma, ka R. Meroni arestētā manta ir jānodod NVA, bija vērojama interese šo lēmumu tiešām izpildīt.

Droši vien toreizējais NVA direktors Ēriks Ivanovs nebija priecīgs par uzlikto pienākumu pārņemt “dīvaino” ārvalstīs “esošo” mantu, jo NVA pamatnodarbošanās vienmēr ir bijusi konfiscēto cigarešu un spirtiņa iznīcināšana, gumijas zābaku iegāde materiālajām rezervēm, ieroču un munīcijas iegāde, suņu turēšanas laukumu ierīkošana u.tml., tomēr vēlme izpildīt šo pienākumu bija manāma.

Piemēram, 2020. gada decembrī tika izsludināts iepirkums, ar kura palīdzību bija paredzēts piesaistīt starptautiskajās komerctiesībās zinošu konsultantu, kurš varētu palīdzēt NVA pārņemt dažādās jurisdikcijās (Britu Virdžīnu salās, Nīderlandes Antiļu salās, Bahamu salās, Apvienotajā Karalistē, Šveicē, Lihtenšteinā) reģistrēto, maigi izsakoties, dīvaino mantu (patiesā labuma guvēja tiesības, uzrādītāja akcijas, pienākumu atdot milzu kredītu u.tml.).

Iepirkuma nosaukums bija “Par finanšu instrumentu un tiesību pārvaldību, novērtēšanu, mantas nodošanu glabāšanā un glabāšanu”; tas tika izsludināts par steidzamu, un tajā savus piedāvājumus iesniedza četri ļoti nopietni pretendenti – AS “BDO Latvia”, SIA “Ernst&Young Baltic”, AS “KPMG Baltics” un zvērinātu advokātu birojs “Vilgerts”.

Attiecīgi “Pietiek” NVA direktorei jautāja, ar ko ir noslēdzies šis NVA izsludinātais iepirkums. Atbildes nebija arī uz šo jautājumu, jo, kā jau teikts, valdība esot pieņēmusi kaut kādu, nezin kādu ierobežotas pieejamības lēmumu.

Tomēr daļēja atbilde ir atrodama “Elektronisko iepirkumu sistēmā”. Proti, jau šā gada 21. februārī ticis pieņemts lēmums par “konkursa dialoga pārtraukšanu”, jo “pasūtītājam zudusi nepieciešamība saņemt konkursa dialogā noteikto pakalpojumu”.

Ko gan no šā var secināt? Šķiet, ka tikai to, ka NVA vairs neuzskata par pienākumu pārņemt arestēto mantu no R. Meroni, jeb, formulējot citādāk, NVA vairs nav pienākums pildīt Rīgas apgabaltiesas lēmumu.

Tāpat ir jāsecina, ka Latvijas valsts iestāde starptautisko komerctiesību speciālistus četros augstākā līmeņa uzņēmumos vairāk nekā gadu ir vazājusi aiz deguna.

Kāpēc pat Ģenerālprokuratūra drīkst nepildīt tiesas lēmumu?

Visbeidzot “Pietiek” jautāja NVA direktorei – “vai NVA vismaz ir lūgusi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai, lai tā nodod NVA tos akciju sertifikātu orģinālus, kas atrodas Ģenerālprokuratūras rīcībā, tādējādi kaut vai daļēji izpildot Rīgas apgabaltiesas lēmumu?”

Te, protams, ir vajadzīgi paskaidrojumi, kāpēc šāds jautājums.

Proti, kopš R. Meroni ir it kā atņemts arestētās mantas glabātāja statuss (2020. gada 17. augusts) un ir sākts arī kriminālprocess par tiesas lēmuma nepildīšanu (2021. gada 3. augusts) - t.i., par arestētās mantas nenodošanu NVA, šveicietis ir sācis sniegt rakstiskas liecības par arestēto mantu. Šīs liecības tiešām ir šokējošas un pagaidām izskatās tikai pēc iesildīšanās. Jāatgādina, ka R. Meroni ar savām īpaši konkrētajām liecībām Londonas tiesā pirms kāda laika atmaskoja Ģenerālprokuratūras prokurora Anda Mežsarga un Satversmes aizsardzības biroja ļoti augsta līmeņa amatpersonas Aigara Sparāna iesaisti biznesa strīdu kārtošanā. Atmiņa R. Meroni ir laba, un ar grāmatvedību viņam, šķiet, arī ir tā, lai šveicietis izietu “sausā”.

Viens no motīviem šajās R. Meroni liecībās ir tāds, ka vismaz daļu no akciju sertifikātu orģināliem viņš jau sen ir nodevis Ģenerālprokuratūrai, un attiecīgi viņš tos nemaz nevar nodot NVA!

Ja tā ir taisnība, tad Ģenerālprokuratūras prokurori ir maldinājuši tiesu, būtiskus pierādījumus kriminālprocesā slēpjot pie sevis (droši vien kādā citā slepenā kriminālprocesā, kura izmeklēšanas termiņu nesaprātīgums ir vienkārši kliedzošs).

Ja tā, tad maldinošā prokuroru izdarība ir novedusi pie Rīgas apgabaltiesas nelikumīga lēmuma, ar kuru tiesa pieprasa R. Meroni nodot NVA akcijas, kas nemaz vairs nav pie R. Meroni.

Protams, te nu uzreiz arī rodas jautājums par to, kā un par kādām “skaistām acīm” Ģenerālprokuratūras prokurori ir pieseguši R. Meroni darbības ar arestēto mantu.

Bet NVA direktore arī uz šo “Pietiek” jautājumu neatbild, no kā atkal var izdarīt pieņēmumu, ka NVA nemaz vairs netaisās nekādu mantu pārņemt.

Jautājumi Nodrošinājuma valsts aģentūras direktorei Ramonai Innusai. 

- Vai Nodrošinājuma valsts aģentūra jau ir izpildījusi Rīgas apgabaltiesas 2020.gada 17.augusta lēmumu un pārņēmusi glabāšanā no bijušā Šveices advokāta Rudolfa Meroni t.s. Lemberga lietā arestēto mantu? Ja nav, tad kas traucē izpildīt šo Rīgas apgabaltiesas lēmumu?

- Ja NVA nav izdevies pārņemt arestēto mantu no R. Meroni, tad vai NVA vismaz ir lūgusi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai, lai tā nodod NVA tos akciju sertifikātu orģinālus, kas atrodas Ģenerālprokuratūras rīcībā, tādējādi kaut vai daļēji izpildot Rīgas apgabaltiesas lēmumu?

- Ar ko ir noslēdzies 2020. gada decembrī izsludinātais iepirkums “Par finanšu instrumentu un tiesību pārvaldību, novērtēšanu, mantas nodošanu glabāšanā un glabāšanu”? 

Nodrošinājuma valsts aģentūras direktores atbildes uz žurnālista Ulda Dreiblata jautājumiem

Diemžēl nevarēsim sniegt atbildes uz Jūsu iesūtītajiem, jautājumiem, jo Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra sēdē skatītais jautājums un attiecīgi pieņemtais lēmums ir ierobežotas pieejamības informācija. Iemesls, kādēļ skatītajam jautājumam ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, ir notiekošais kriminālprocess. Vienlaikus norādām, ka procesa virzītājs ir informēts par pieņemtā lēmuma saistībā ar R.Meroni noteikto mantas glabātāja pienākumu nodot arestēto mantu izpildes gaitu. Ņemot vērā minēto, Nodrošinājuma valsts aģentūra šoreiz nesniegs komentārus uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem. Aicinām ar visiem jautājumiem, kas saistīti ar attiecīgo kriminālprocesu, vērsties pie procesa virzītāja.

Novērtē šo rakstu:

50
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi