Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA), kurai uzticēts pārvaldīt iepriekš Šveices jurista Rūdolfa Meroni „apsaimniekoto” mantu, demonstrē matemātikas nepārzināšanu sākumskolas līmenī, kā arī pieļauj tādas kļūdas, kuras pat ar tiesas lēmumu nav iespējams izlabot. Latvijas valstij par NVA paviršību draud tiesvedība Eiropas cilvēktiesību tiesā, kā arī pienākums no nodokļu maksātāju līdzekļiem izmaksāt kompensāciju par pieļautajām kļūdām aprēķinos.

Kā jau ziņots, 2015.gadā tika pasludināts spriedums kādā krimināllietā, divas personas atzīstot par vainīgām noziegumā, kas pastrādāts 2011.gadā. 2019.gada 30.jūlijā spriedums stājās likumīgā spēkā, un trīs mēnešus vēlāk vairāk nekā kuriozu aprēķinu par saviem sniegtajiem pakalpojumiem tiesai iesniedza NVA.

Aprēķins iesniegts tiesā četrus gadus pēc sprieduma pasludināšanas, Nodrošinājuma valsts aģentūrai norādot, ka 2015.gadā, kad lietā tika pasludināts spriedums, tai neesot bijuši zināmi 2011.gada izdevumi.

Aprēķinā skaidri un gaiši norādīts, ka 2011.gada 15.jūnijā un 20.jūnijā – katrā no šīm diennaktīm - Nodrošinājuma valsts aģentūrā ir strādāts 40 stundas. 15.jūnijā NVA automašīna 37 no šīm 40 stundām esot braukusi bez šofera, bet 20.jūnijā braukusi bez šofera visas 40 stundas.

Uz apsūdzēto iesniegumu skaidrot, kā diennaktī iespējams atrast 40 stundas, NVA atbildējusi, ka ieviesusies aritmētiska kļūda un transportlīdzekļa nobraukums norādīts kilometros, lai gan pareizi bija jānorāda stundās. Tomēr aprēķina oriģinālā vārdi „kilometri” vai „attālums” nav atrodami, turklāt konfiscētā manta no konfiscēšanas vietas uz glabāšanas vietu bija jāpārvieto 10,5 kilometru attālumā, ar ko būtu grūti izskaidrot vairākus simtus eiro lielo rēķinu par pārvešanu.

Iestāde apgalvo, ka 20.jūnijā tā šādā veidā esot pārvadājusi divdesmit 25 litru tilpuma plastmasas kannas, bet 15.jūnijā tā pati NVA automašīna 40 stundās pārvedusi Rīgas robežās simt astoņas 25 litru tilpuma plastmasas kannas. Tas dienā NVA izmaksājis ne vairāk un ne mazāk kā 1 217,98 EUR, kopsummā par abu dienu 80 stundām – 2 435,96 EUR.

Papildus tam interesanti, ka par lietisko pierādījumu glabāšanu visa gada garumā, arī vasaras mēnešos, tiek pieprasīta samaksa kā par mantu glabāšanu apkurināmās telpās.

Par šo 128 plastmasas kannu glabāšanu arī vasarā apkurinātās NVA telpās iznīcināšanas izdevumi tiek prasīti līdz 2019.gada 30.jūlijam – līdz brīdim, kad spriedums stājās likumīgā spēkā, taču no pieteikumam pievienotajiem lietisko pierādījumu iznīcināšanas aktiem redzams, ka šķidrums no simt divdesmit astoņām 25 litru tilpuma kannām izliets tikai laika posmā no 2019.gada 26.augusta līdz 3.septembrim, spējot dienā tam patērēt ne vairāk kā 20 minūtes un nespējot izliet vairāk nekā 500 litrus, kā arī nespējot norādīt, kur šis šķidrums tiek izliets.

Neskatoties uz faktu, ka katru dienu tikuši izlieti 500 litri šķidruma (izņemot 3.septembri, kad saskaņā ar oficiālajiem dokumentiem 5 minūšu laikā no kannām tikuši izlieti 200 litri šķidruma), katrā aktā, sākot no 27.augusta, tiek norādīts, ka šķidrums tiek liets ārā no 108 plastmasas kannām, kaut gan katrā iepriekšējā aktā tiek norādīts, ka faktiski 20 kannas ir tikušas iztukšotas un sabojātas.

Rezultātā no notiesātajiem četrus gadus pēc sprieduma pasludināšanas krimināllietā ir piedzīti kopsummā 6 210,88 EUR, kas pamatots ar 2019.gada 10.septembra Nodrošinājuma valsts aģentūras izdevumu aprēķinu Nr.2554-KL-2019, kuru nav parakstījusi neviena Nodrošinājuma valsts aģentūras amatpersona vai darbinieks.

“Informējam, ka aģentūra 2021.gada 13.janvārī precizēto izdevumu aprēķinu par summu EUR 3 882.08 (trīs tūkstoši astoņi simti astoņdesmit divi eiro un 8 centi) ir nosūtījusi Rīgas rajona tiesai,” atbildē apsūdzētajiem skaidro NVA, aizmirstot piebilst, ka patiesībā tiesai nav nekādu iespēju šo precizēto aprēķinu izskatīt, jo to neparedz nedz krimināllikums, nedz kriminālprocesa likums. Līdz ar to NVA skaidri nodemonstrējusi, ka nepārzina likumus un ka tās pieļautās rupjās kļūdas nav nekādi iespējams mainīt Latvijas ietvaros.

Līdz ar to vienīgais veids, kā apsūdzētajiem, kuriem nepamatoti tiek pieprasīts maksāt par diennaktī neesošām stundām, iespējams panākt taisnīgumu, ir Eiropas cilvēktiesību tiesa, kurā tiesāšanās Latvijai izmaksās vēl lielāku summu nekā tikai zaudējumu atlīdzināšana.

Var tikai minēt, kādās un cik dārgās tiesvedībās NVA nostādīs Latvijas valsti, pārvaldot arestēto Lemberga mantu. Ne velti mantas iepriekšējais apsaimniekotājs Rūdolfs Meroni jau ir sācis ņirgāties par iestādes neprofesionalitāti.

Novērtē šo rakstu:

53
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...