Iesaki rakstu: 
Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA), kurai uzticēts pārvaldīt iepriekš Šveices jurista Rūdolfa Meroni „apsaimniekoto” mantu, demonstrē matemātikas nepārzināšanu sākumskolas līmenī, kā arī pieļauj tādas kļūdas, kuras pat ar tiesas lēmumu nav iespējams izlabot. Latvijas valstij par NVA paviršību draud tiesvedība Eiropas cilvēktiesību tiesā, kā arī pienākums no nodokļu maksātāju līdzekļiem izmaksāt kompensāciju par pieļautajām kļūdām aprēķinos.
Kā jau ziņots, 2015.gadā tika pasludināts spriedums kādā krimināllietā, divas personas atzīstot par vainīgām noziegumā, kas pastrādāts 2011.gadā. 2019.gada 30.jūlijā spriedums stājās likumīgā spēkā, un trīs mēnešus vēlāk vairāk nekā kuriozu aprēķinu par saviem sniegtajiem pakalpojumiem tiesai iesniedza NVA.
Aprēķins iesniegts tiesā četrus gadus pēc sprieduma pasludināšanas, Nodrošinājuma valsts aģentūrai norādot, ka 2015.gadā, kad lietā tika pasludināts spriedums, tai neesot bijuši zināmi 2011.gada izdevumi.
Aprēķinā skaidri un gaiši norādīts, ka 2011.gada 15.jūnijā un 20.jūnijā – katrā no šīm diennaktīm - Nodrošinājuma valsts aģentūrā ir strādāts 40 stundas. 15.jūnijā NVA automašīna 37 no šīm 40 stundām esot braukusi bez šofera, bet 20.jūnijā braukusi bez šofera visas 40 stundas.
Uz apsūdzēto iesniegumu skaidrot, kā diennaktī iespējams atrast 40 stundas, NVA atbildējusi, ka ieviesusies aritmētiska kļūda un transportlīdzekļa nobraukums norādīts kilometros, lai gan pareizi bija jānorāda stundās. Tomēr aprēķina oriģinālā vārdi „kilometri” vai „attālums” nav atrodami, turklāt konfiscētā manta no konfiscēšanas vietas uz glabāšanas vietu bija jāpārvieto
Iestāde apgalvo, ka 20.jūnijā tā šādā veidā esot pārvadājusi divdesmit 25 litru tilpuma plastmasas kannas, bet 15.jūnijā tā pati NVA automašīna 40 stundās pārvedusi Rīgas robežās simt astoņas 25 litru tilpuma plastmasas kannas. Tas dienā NVA izmaksājis ne vairāk un ne mazāk kā 1 217,98 EUR, kopsummā par abu dienu 80 stundām – 2 435,96 EUR.
Papildus tam interesanti, ka par lietisko pierādījumu glabāšanu visa gada garumā, arī vasaras mēnešos, tiek pieprasīta samaksa kā par mantu glabāšanu apkurināmās telpās.
Par šo 128 plastmasas kannu glabāšanu arī vasarā apkurinātās NVA telpās iznīcināšanas izdevumi tiek prasīti līdz 2019.gada 30.jūlijam – līdz brīdim, kad spriedums stājās likumīgā spēkā, taču no pieteikumam pievienotajiem lietisko pierādījumu iznīcināšanas aktiem redzams, ka šķidrums no simt divdesmit astoņām 25 litru tilpuma kannām izliets tikai laika posmā no 2019.gada 26.augusta līdz 3.septembrim, spējot dienā tam patērēt ne vairāk kā 20 minūtes un nespējot izliet vairāk nekā 500 litrus, kā arī nespējot norādīt, kur šis šķidrums tiek izliets.
Neskatoties uz faktu, ka katru dienu tikuši izlieti 500 litri šķidruma (izņemot 3.septembri, kad saskaņā ar oficiālajiem dokumentiem 5 minūšu laikā no kannām tikuši izlieti 200 litri šķidruma), katrā aktā, sākot no 27.augusta, tiek norādīts, ka šķidrums tiek liets ārā no 108 plastmasas kannām, kaut gan katrā iepriekšējā aktā tiek norādīts, ka faktiski 20 kannas ir tikušas iztukšotas un sabojātas.
Rezultātā no notiesātajiem četrus gadus pēc sprieduma pasludināšanas krimināllietā ir piedzīti kopsummā 6 210,88 EUR, kas pamatots ar 2019.gada 10.septembra Nodrošinājuma valsts aģentūras izdevumu aprēķinu Nr.2554-KL-2019, kuru nav parakstījusi neviena Nodrošinājuma valsts aģentūras amatpersona vai darbinieks.
“Informējam, ka aģentūra 2021.gada 13.janvārī precizēto izdevumu aprēķinu par summu EUR 3 882.08 (trīs tūkstoši astoņi simti astoņdesmit divi eiro un 8 centi) ir nosūtījusi Rīgas rajona tiesai,” atbildē apsūdzētajiem skaidro NVA, aizmirstot piebilst, ka patiesībā tiesai nav nekādu iespēju šo precizēto aprēķinu izskatīt, jo to neparedz nedz krimināllikums, nedz kriminālprocesa likums. Līdz ar to NVA skaidri nodemonstrējusi, ka nepārzina likumus un ka tās pieļautās rupjās kļūdas nav nekādi iespējams mainīt Latvijas ietvaros.
Līdz ar to vienīgais veids, kā apsūdzētajiem, kuriem nepamatoti tiek pieprasīts maksāt par diennaktī neesošām stundām, iespējams panākt taisnīgumu, ir Eiropas cilvēktiesību tiesa, kurā tiesāšanās Latvijai izmaksās vēl lielāku summu nekā tikai zaudējumu atlīdzināšana.
Var tikai minēt, kādās un cik dārgās tiesvedībās NVA nostādīs Latvijas valsti, pārvaldot arestēto Lemberga mantu. Ne velti mantas iepriekšējais apsaimniekotājs Rūdolfs Meroni jau ir sācis ņirgāties par iestādes neprofesionalitāti.
Seko mums 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
