Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts visādās formās, kā tik vien labpatīkas. Bet ko sevī īsti ietver vārds “tiesiskums”? 

Tiesiskuma princips (angl. Lawfulness, vācu Rechtmāfiigkeit) – ir atvasināts no tiesību virsvadības principa, akcentējot tiesību virsvadības principa izpausmi publiskas personas darbībā. Proti, šis princips ir vērsts uz publiskās varas īstenotāju – tas noteic iestādes un tiesas darbības ietvaru, norādot, ka gan iestāde, gan tiesa drīkst rīkoties tikai saskaņā ar tiesību normām. Tādējādi tiesiskuma princips atspoguļo publiskas personas un privātpersonas rīcības klasisko atšķirību – publiskas personas iestāde drīkst darīt tikai to, kas ir atļauts ar tiesību normām, kamēr privātpersona drīkst darīt visu, kas nav ar tiesību normām aizliegts.1

Vienkāršākiem vārdiem runājot, sanāk, ka visiem jāievēro likumi. Pag, bet vai tad iespējama demokrātija bez likumu ievērošanas? Turklāt demokrātija jau pati par sevi ietver arī tiesiskumu. Labi, dies ar to, paskatīsim tad, kā to tiesiskumu plāno īstenot. “Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadīto Ministru kabineta iecerēto darbību” ir pat vesela III sadaļa “Valsts drošība un ārlietas” un pat vesela nodaļa “Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara”.2 

Būtu jau vērts iepazīties visiem ar visu deklarācijas tekstu, bet šoreiz apskatām tik vienu sadaļu – tiesiskumu. Pag, sākot lasīt, man šķiet, ka vai nu es vairs neko nesaprotu, vai arī izskatās, ka šoreiz pamatīgi ir saliets ūdens. Izrādās, ka tagad mums ir jau bezkompromisa tiesiskums. Mī un žē – kurš gan spēja iedomāties, ka tiesiskumam ir kompromisi? Tiesiskums vai nu ir, vai nu tā nav.

Labi, izskatās, ka vienkāršiem iedzīvotājiem vai nu ir tiesiskums vai nav, bet, ietērpjoties politiķu ādā, parādās bezkompromisa tiesiskums, noteikti ir jau kompromisa, dalītais, saliktais, politiskais, nepolitiskais, apolitiskais, regulārais un neregulārais tiesiskums.

Vienkāršiem prātiem šīs debesu virsotnes un smalkās nianses nesaprast. Piemēram, vienkāršam cilvēkam kriminālprocesa uzsākšana ir kriminālprocesa uzsākšana, politiķiem – politiskais pasūtījums. Ja bez ironijas, tad, pasakot, ka tiks ievērota un cienīta demokrātija, tas jau arī nozīmēs to, ka tiks ievērots tiesiskums. Nez, politiķi domā, ka mēs esam tik stulbi, ka nesapratīsim, vai pašiem tad nav ko konkrētu pateikt, ja neslēpjas aiz vispārinātām frāzēm.

Deklarācijā uzskaitītie punkti jāpārlasa. Tiesa, kā sāksi skatīties, kā tie atbilst vārda „tiesiskums” saturam, nāksies konstatēt, ka – neatbilst gan. Zem šī vārda tiek pabāzts apakšā viss, tāpat kā zem tepiķīša pie ārdurvīm kāds saslauka apkārt esošas smiltis un citus gružus.

Labi, varbūt rakstīja steigā un kaut ko vajadzēja sarakstīt. Tamdēļ būtiskākais jautājums – kas tad mums nodrošinās to saucamo bezkompromisa tiesiskumu? Uhh, Jaunā konservatīvā partija tās priekšsēdētāja Jāņa Bordāna personā. Jāatzīmē, jurists, zvērināts advokāts. Izklausās ļoti pieklājīgi un daudzsološi.

Ko tad šī partija tiesiskuma jomā ir solījusi? Paskatām 4000 zīmju programmu. WOW, faktiski neko. Nav pārāk daudz, jānocitē: „Spēcīga Nacionālās drošības biroja izveide, apvienojot KNAB, SAB un DP, kas valstī apkaros korupciju un rūpēsies par valsts drošību. Maksātnespējas administratoru darbs – tiešā valsts pakļautībā. Efektīvas tiesu sistēmas izveide. Tiesu priekšsēdētāju atbildība par tiesvedības procesu un tiesnešu profesionālās ētikas ievērošanu. Specializēta tiesa komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu izskatīšanai.3” Partijas rakstīto neiztirzāšu, katram savs, bet kaut kā solītais bezkompromisa tiesiskums nekur neparādās.

Te nelielai atkāpei tikai atgādināšu, ka iepriekšējās vēlēšanās Jaunās konservatīvās partijas 2014.gada programmā par tiesiskumu bija minēts: „Tiesiskums mūsu izpratnē nozīmē to, ka, piemērojot likumus, nevar vadīties vien pēc likuma burta – ir jāatceras par likuma garu. Korupcija tiesiskā valstī ir nepieņemama, un tā tiek novērsta un apkarota ar tiesiskām metodēm. Latvijā, līdzīgi kā citās postpadomju valstīs, demokrātija daudzu pilsoņu politiskajā kultūrā vēl nav kļuvusi par pašsaprotamu vērtību. Tiesiskuma trūkuma apstākļos demokrātiska valsts iegūst autoritāras valsts pazīmes, kad tautas vara faktiski koncentrējas dažādu grupējumu rokās.4

Nez, kaut kā šajā programmā minētais šķiet loģiskāks un saprotamāks, bet ne velti mēdz teikt, ka, paliekot vecākam, paliec arī… Kaut arī – replikai – likuma burtu veido atbilstoši likuma garam. Nevar būt burts citādāks nekā tā gars.

Vienu brīdi jau šķita, nu, jā, ir parādījies bezkompromisa tiesiskums, partija iepriekšējās programmās ir parādījusi, ka tai ir kaut kāda nojēga, ko nozīmē tiesiskums, turklāt, atskatoties pagātnē, Bordāna kungs ir bijis kā Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, tā arī tieslietu ministrs. Tātad drēbi zina un nevajag no jauna mācīties ministrijas nolikuma pirmo punktu: „Tieslietu ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību sistēmas politikas, tiesu sistēmas un tiesu administrēšanas) nozarēs, kā arī citās šajos noteikumos minētajās valsts politikas jomās.5

Loģiski, ka ministrs realizē viņas partijas politiku attiecīgajā nozarē. J.Bordāns kā tieslietu ministrs tika apstiprināts kopā ar K.Kariņa valdību 23.janvārī. Aleluja, beidzot pie stūres būs nozares pārstāvis. BET 25.janvārī J.Bordāns nosūta ārvalstu vēstniecībām interesantu vēstījumu, kura precīzais saturs joprojām tiek slēpts. 

"Es uzskatīju par vajadzīgu izskaidrot ārvalstu vēstniecībām, kurām varbūt nav skaidrs par to, kas valsī šobrīd notiek - Saeimā faktiski tiek prasīta augstas amatpersonas izdošana [kriminālvajāšanai]. Ka politiķi tam iebilst, ka citi sauc ielās tautu. Atsevišķas personas arī mēģina to pasniegt tā, ka kāds cenšas eskalēt situāciju valstī. Lai noņemtu bažas par tiesiskuma situāciju Latvijā, nosūtījām savu skaidrojošo vēstuli. Tas ir pilnīgi nepieciešams papildu apstāklis JKP darbam Saeimā," stāstīja Bordāns.

Vēstulēs ārvalstu vēstniecībām skaidrota JKP nostāja, ka Jurim Jurašam celtās apsūdzības ir politiski motivētas un sakņojas piecus gadus senos notikumos. "Arī "Amnesty International" [otrdien] paziņoja, ka korupcijas indekss Latvijā ir nemainīgs. JKP politika vienmēr balstījusies tajā, ka situācijai ir jāmainās. To var mainīt tikai, ja ir aktīva sabiedrības iesaiste, ieskaitot noteiktos protestus. Mēs šo situāciju vienkārši izskaidrojām vēstniecībām," teica Bordāns.6 

Uzzinot iepriekš minēto, biju kā ar aukstu dušu apliets, – tieslietu ministrs sūdzas ārvalstu vēstniecībām par tiesiskumu! Tas nekas, ka pēc tam to pasniedz kā attiecīgās partijas viedokli, bet to pauda tieslietu ministrs. Sanāk, ka tieslietu ministrs pats pasaka, ka viņš nespēj to tiesiskumu nodrošināt un tamdēļ par to jāinformē ārvalstu vēstniecības, vai arī – tiek parādīts, ka paši to tiesiskumu esam tā nodrāzuši, ka vairs nespējam un tamdēļ tas jādod nedaudz arī citām valstīm.

Ne velti vēlāk jau parādās, A.Roņa raksts, kurā teikts: „Nopietni runājot, es Bordāna kungam un visai nule apstiprinātajai valdībai ieteiktu pēc būtības runāt ar ASV valdību par FIB reģionālā apmācības centra izveidi Latvijā.7

Nekas jau nav pret FIB profesionalitāti, bet kopumā izskatās, ka vārds „tiesiskums” jau tik daudz pašu politiķu drāzts, ka neko jaunu izdomāt nevar, tamdēļ jādod uzpucēšanai ārvalstu partneriem. Tik nez, viņi tik tiešām domā, ka visa sabiedrība ir tik dumja un uzķeras uz skaistiem jēdzieniem, solījumiem un nespēj vairs saskatīt patiesību!? Nāksies apbēdināt. Spējam.

1 Administratīvā procesa likuma komentāri A un B daļa, autoru kolektīvs J.Briedes zinātniskajā redakcijā, TNA, 2013, 144.lpp

2 https://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/kk-valdibas-deklaracija_red-gala.pdf

3 https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=iMR5h0uNG%2BaFdl%2Fs25ONAw%3D%3D

4 https://konservativie.lv/2014/05/17/jaunas-konservativas-partijas-programma/

5 https://likumi.lv/ta/id/292913-tieslietu-ministrijas-nolikums

6 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bordans-vestniecibam-saistiba-ar-jurasa-lietu-skaidrojis-tiesiskuma-situaciju-latvija.a307716/

7 https://www.delfi.lv/news/versijas/aivis-ronis-mums-vajag-fib.d?id=50795119

Novērtē šo rakstu:

68
31

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...