Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr vienas partijas ir spiestas no pašu kabatas apmaksāt savu pārstāvju priekšvēlēšanu braucienus, par partijas Vienotība pārstāvja, labklājības ministra Jāņa Reira došanos priekšvēlēšanu braucienā pie vēlētājiem tiek maksāts no nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Maija beigās Latvijas radio klausītāji no apmaksāta sludinājuma varēja uzzināt, ka 25. maijā Vienotības pārstāvis, labklājības ministrs J. Reirs dosies uz Jelgavu, kur tiksies ar vēlētājiem.

Sludinājumu bija apmaksājusi partija Vienotība, taču citādi bija ar pašu braucienu – ministrs uz priekšvēlēšanu tikšanos devās ar Labklājības ministrijas automašīnu, un tās izmantošana tika apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem.

Labklājības ministrija apstiprina, ka J. Reirs uz „vizīti Jelgavā” tiešām devies ar ministrijas auto, taču tam esot „pamatojums – tikšanās ar iedzīvotājiem, t.sk. senioriem, kas ir viena no tām sabiedrības grupām, kas ir Labklājības ministrijas darbības mērķgrupa”.

Savukārt pēc šīs tikšanās, kurā „piedalījās plašs cilvēku loks”, J. Reirs ticies arī ar futbola kluba Jelgava vadību, lai pārrunātu jautājumus, kas Latvijas Nacionālās sporta padomes kompetenci par jauniešu futbola attīstību.

Uz jautājumu, vai J. Reirs bija informēts par to, ka partijas apmaksātā sludinājumā tiek minēta viņa kā partijas pārstāvja brauciens uz Jelgavu, ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Ozoliņa kategoriski apgalvo: „Ministrs nebija informēts par minēto radio reklāmu.”

Taču tā acīmredzot nav taisnība: kā LA apliecina Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, šis sludinājums ir bijis saskaņots ar pašu ministru: „Vienotība organizē šāda veida labklājības ministra tikšanās vairāk nekā desmit Latvijas pašvaldībās, tādēļ ziņoja par to publiski.”

Ļoti kategoriski saistībā ar valsts resursu izmantošanu priekšvēlēšanu vajadzībām izsakās Valsts kontrole: „Ārējos normatīvajos aktos nav paredzēts, ka valsts iestādes amatpersona var izmantot dienesta transportlīdzekli priekšvēlēšanu pasākumiem. Līdz ar to Valsts kontrole uzskata, ka nav pieļaujama situācija, ka politiskas amatpersonas (ministri) dienesta transportlīdzekli izmanto, lai dotos uz priekšvēlēšanu pasākumiem.”

Valsts kontrole skaidro, ka dienesta transportlīdzekļu izmantošanas pārbaudes vairākus gadus ir bijušas tās aktuālo pārbaudāmo jautājumu lokā un, kaut arī ārējos normatīvajos aktos ir pietiekami detalizēti noteiktas prasības dienesta transportlīdzekļu izmantošanai, kā arī ir nepārprotami noteikti iestādes vadītāja pienākumi, Valsts kontrole revīziju laikā konstatē trūkumus un nepilnības rīcībā ar dienesta transportlīdzekļiem.

Tiekot fiksēti gadījumi, kad iestādes iekšējais regulējums dienesta transportlīdzekļu izmantošanai ir nepilnīgs, iestādēs netiek nodrošināta pienācīga uzskaite un kontrole, kā rezultātā pastāv risks, ka dienesta transportlīdzeklis varētu tikt izmantots privātajām vajadzībām, atskaites nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par degvielas izlietojumu, netiek uzraudzīta autotransporta izmantošanas kontroles sistēmas darbība u.c.

Valsts kontrole norāda, ka atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajam valsts īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais autotransports izmantojams tikai dienesta, darba, amata pienākumu pildīšanai.

Likumā noteikts, ka autotransporta izmantošana darba vajadzībām ir tāda autotransporta lietošana, kas nepieciešama amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu pildīšanai, nodrošinot publiskas personas vai publiskas personas institūcijas iestādes funkciju izpildi.

Ir gan arī noteikti gadījumi, kad dienesta transportlīdzekļa izmantošana ir uzskatāma par izmantošanu darba vajadzībām, piemēram, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas, darba pienākumu pildīšanu nepieciešams nodrošināt īpašas steidzamības kārtībā. Taču došanās uz priekšvēlēšanu pasākumu šādos gadījumos neietilpst.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

63
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi