Nodokļu maksātāji apmaksā ministra priekšvēlēšanu braucienu pie vēlētājiem
Lato Lapsa25.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr vienas partijas ir spiestas no pašu kabatas apmaksāt savu pārstāvju priekšvēlēšanu braucienus, par partijas Vienotība pārstāvja, labklājības ministra Jāņa Reira došanos priekšvēlēšanu braucienā pie vēlētājiem tiek maksāts no nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Maija beigās Latvijas radio klausītāji no apmaksāta sludinājuma varēja uzzināt, ka 25. maijā Vienotības pārstāvis, labklājības ministrs J. Reirs dosies uz Jelgavu, kur tiksies ar vēlētājiem.
Sludinājumu bija apmaksājusi partija Vienotība, taču citādi bija ar pašu braucienu – ministrs uz priekšvēlēšanu tikšanos devās ar Labklājības ministrijas automašīnu, un tās izmantošana tika apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem.
Labklājības ministrija apstiprina, ka J. Reirs uz „vizīti Jelgavā” tiešām devies ar ministrijas auto, taču tam esot „pamatojums – tikšanās ar iedzīvotājiem, t.sk. senioriem, kas ir viena no tām sabiedrības grupām, kas ir Labklājības ministrijas darbības mērķgrupa”.
Savukārt pēc šīs tikšanās, kurā „piedalījās plašs cilvēku loks”, J. Reirs ticies arī ar futbola kluba Jelgava vadību, lai pārrunātu jautājumus, kas Latvijas Nacionālās sporta padomes kompetenci par jauniešu futbola attīstību.
Uz jautājumu, vai J. Reirs bija informēts par to, ka partijas apmaksātā sludinājumā tiek minēta viņa kā partijas pārstāvja brauciens uz Jelgavu, ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Ozoliņa kategoriski apgalvo: „Ministrs nebija informēts par minēto radio reklāmu.”
Taču tā acīmredzot nav taisnība: kā LA apliecina Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, šis sludinājums ir bijis saskaņots ar pašu ministru: „Vienotība organizē šāda veida labklājības ministra tikšanās vairāk nekā desmit Latvijas pašvaldībās, tādēļ ziņoja par to publiski.”
Ļoti kategoriski saistībā ar valsts resursu izmantošanu priekšvēlēšanu vajadzībām izsakās Valsts kontrole: „Ārējos normatīvajos aktos nav paredzēts, ka valsts iestādes amatpersona var izmantot dienesta transportlīdzekli priekšvēlēšanu pasākumiem. Līdz ar to Valsts kontrole uzskata, ka nav pieļaujama situācija, ka politiskas amatpersonas (ministri) dienesta transportlīdzekli izmanto, lai dotos uz priekšvēlēšanu pasākumiem.”
Valsts kontrole skaidro, ka dienesta transportlīdzekļu izmantošanas pārbaudes vairākus gadus ir bijušas tās aktuālo pārbaudāmo jautājumu lokā un, kaut arī ārējos normatīvajos aktos ir pietiekami detalizēti noteiktas prasības dienesta transportlīdzekļu izmantošanai, kā arī ir nepārprotami noteikti iestādes vadītāja pienākumi, Valsts kontrole revīziju laikā konstatē trūkumus un nepilnības rīcībā ar dienesta transportlīdzekļiem.
Tiekot fiksēti gadījumi, kad iestādes iekšējais regulējums dienesta transportlīdzekļu izmantošanai ir nepilnīgs, iestādēs netiek nodrošināta pienācīga uzskaite un kontrole, kā rezultātā pastāv risks, ka dienesta transportlīdzeklis varētu tikt izmantots privātajām vajadzībām, atskaites nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par degvielas izlietojumu, netiek uzraudzīta autotransporta izmantošanas kontroles sistēmas darbība u.c.
Valsts kontrole norāda, ka atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajam valsts īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais autotransports izmantojams tikai dienesta, darba, amata pienākumu pildīšanai.
Likumā noteikts, ka autotransporta izmantošana darba vajadzībām ir tāda autotransporta lietošana, kas nepieciešama amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu pildīšanai, nodrošinot publiskas personas vai publiskas personas institūcijas iestādes funkciju izpildi.
Ir gan arī noteikti gadījumi, kad dienesta transportlīdzekļa izmantošana ir uzskatāma par izmantošanu darba vajadzībām, piemēram, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas, darba pienākumu pildīšanu nepieciešams nodrošināt īpašas steidzamības kārtībā. Taču došanās uz priekšvēlēšanu pasākumu šādos gadījumos neietilpst.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
