Nobijies no mediju intereses, Rimšēvičs atceras par „darba noslodzi” un dārgajā komandējumā uz ASV nedosies
PIETIEK10.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Smagos noziegumos apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir pēkšņi atcerējies par „darba noslodzi” un tomēr nedosies dārgā komandējumā uz ASV, lai Pasaules Bankas un Starptautiskā valūtas fonda sanāksmes laikā vienkārši "pazīmētos". Par „noslodzi” īstenībā bezdarbīgais bankas prezidents atcerējies pēc tam, kad komandējuma izmaksas un lietderība radīja virkni jautājumu medijiem.
„Darba noslodzes dēļ ir pieņemts lēmums šo komandējumu atcelt un nedoties uz ASV!” – šāda ir Latvijas Bankas atbilde uz Pietiek pieprasījumu pēc informācijas par Rimšēviča ASV komandējuma detalizētu izmaksu uzskaitījumu, ieskaitot izmantojamo viesnīcu nosaukumus un katras viesnīcas izmantojamā numuriņa izmaksas par katru diennakti un kopējās izmaksas.
Kā apliecina Latvijas Banka, Rimšēviča atcerēšanās par „darba noslodzi” nekādus vērā ņemamus zaudējumus iestādei neradīs, - visu rezervāciju atcelšanas izdevumi būs 16 eiro, kas ieturēti par lidojumu biļešu summas atpakaļatdošanu.
Pirms tam portāls jauns.lv informēja, ka, kaut arī Rimšēvičs nebija iekļauts Latvijas delegācijas sastāvā sarunām ar Pasaules Banku un Starptautisko Valūtas fondu, viņš šīs sanāksmes norises laikā iecerējis doties uz Vašingtonu „darba komandējumā”.
Turklāt Rimšēvičs bija iecerējis Vašingtonā uzturēties daudz lepnākos apstākļos nekā oficiālais Latvijas Bankas pārstāvis Latvijas delegācijā Juris Kravalis, - tā komandējuma izmaksas bija ieplānotas 3522 eiro apmērā, bet Rimšēvičam – 6823 eiro.
„Rimšēviča komandējuma ASV laikā plānotas tikšanās ar Latvijas Bankas darījumu partneriem, tostarp Latvijas Bankas aktīvu pārvaldītājiem, kā arī citas aktivitātes, piemēram, ikgadējā tikšanās ar citu Baltijas valstu centrālo banku vadītājiem,” – tā pirms Rimšēviča apķeršanās par „darba noslodzi” skaidroja Latvijas Banka.
Seko mums 
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
