Iesaki rakstu: 
Pat, ja Valsts prezidenta vēlēšanu priekšvakarā būtu skaidrs, ka Valda Zatlera pārvēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu neizdosies nodrošināt, Vienotība viņa kandidatūru neatsauktu, liecina politiķu teiktais. Vienotības līderis Saeimā Dzintars Zaķis uzsver, ka vismaz līdz Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības frakciju kopsēdei ar Zatlera piedalīšanos par atbalsta trūkumu runāt ir pāragri. Tikmēr ekonomikas ministrs Artis Kampars Pietiek atzīst, ka „problēmas ar balsīm ir”. Zinoši avoti, kas iesaistīti prezidenta vēlēšanu procesā, Pietiek pieļāvuši, ka pats Zatlers, pat ja būtu pārliecinoši signāli, ka balsu nepietiks un viņa kandidatūra tiks izgāzta, visticamāk neizstātos no sāncensības, jo „viņam nav ko zaudēt”. Neoficiāli zināms, ka tiek apsvērts arī plāns B gadījumam, ka Zatleru pirmajā kārtā izgāž, un šai saistībā dzirdams gan bijušā diplomāta Aivja Roņa, gan Saeimas spīkeres Solvitas Āboltiņas vārds.
Viens no Vienotības līderiem Saeimā Kārlis Šadurskis, kurš pārstāv Pilsonisko savienību, atgādina, ka līdz pat slēgtā balsojuma iznākumam nevar būt pārliecība, ka parlamenta kuluāros neoficiāli klīstošā it kā drošā informācija ir tiešām patiesa. Šādi signāli pirms balsojuma, ka Zatleram nepietiks balsu, tikpat labi varot būt provokācija un „lamatas Vienotībai”. Šadurskis Pietiek uzsvēra, ka „Vienotība aizkulišu spēlītēs neiesaistās – Zatleru nosauca un par viņu balsos”. „Vienotība turēsies pie Zatlera un godīgi nobalsos par viņu,” Pietiek uzsvēra arī kāds cits ar šo politisko spēku saistīts cilvēks. Viņš gan pieļāva, ka pašā Vienotībā varētu būt trīs četri Saeimas deputāti, kuri aizklātajā balsojumā tomēr par Zatleru nenobalsos.
„Jā, ar balsīm ir problēmas,” ceturtdien atzina ekonomikas ministrs Kampars (Vienotība), kad Pietiek viņam jautāja, cik droša izskatās Zatlera ievēlēšana pirmajā vēlēšanu kārtā. Pēc tam Kampars savu izteikumu centās mīkstināt, skaidrojot, ka bažas viņam radījis Ventspils mēra Aivara Lemberga publicētais viedoklis sestdienas Neatkarīgajā. Tajā Lembergs detalizēti aprakstīja kritērijus, kādiem būtu jāatbilst nākamajam prezidentam, un daudziem politiķiem, ne tikai Kamparam, viennozīmīgi radies iespaids, ka visiem galvenajiem Lemberga izvirzītajiem kritērijiem atbilst tikai viens cilvēks – kādreizējais premjers, bet vēl pirms tam labklājības ministrs un Rīgas mērs Andris Bērziņš (LPP/LC).
„Es vienmēr rūpīgi ieklausos, ko saka Aivars Lembergs. Šoreiz tas ir vai nu nopietns signāls, vai viņš spēlē spēles,” uzskata Kampars. Lemberga kritēriji ir vairāki: kandidātam jau līdz šim jābūt politiskajā apritē, viņam jābūt vismaz reizi ievēlētam par deputātu Saeimā vai kādā pašvaldībā, šim cilvēkam jābūt ar politiskā darba pieredzi valsts pārvaldē vai pašvaldībās, būtu vēlams, ka Valsts prezidenta amata kandidāts kādreiz vadījis kādu lielu pašvaldību, pēc tam bijis ministrs un arī premjers. Ar ekspremjeru Bērziņu, lai noskaidrotu viņa viedokli, Pietiek sazināties neizdevās. Vienlaikus no dienaskārtības nav nozudis arī bijušā Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes (ZZS) kā iespējamā prezidenta amata kandidāta vārds.
Vienotības politiķi gan oficiālās, gan neformālās atbildēs noliedz, ka tiktu gatavots scenārijs B gadījumam, ja Zatlers tiek izgāzts prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā un nepieciešams rīkot jaunas vēlēšanas. Neoficiāla informācija tomēr liecina, ka šāda aizkulišu taustīšanās, apzinot iespējamos kandidātus, kurus Vienotība varētu virzīt uz otro vēlēšanu kārtu, notiek. Viens no šādiem kandidātiem varētu būt bijušais Latvijas vēstnieks ASV un NATO, kā arī nesenais Dombrovska valdības ārlietu ministrs Aivis Ronis.
Ronis nav saistīts ne ar vienu no politiskajiem spēkiem un ārlietu ministra pienākumus īslaicīgi līdz vēlēšanām uzņēmās pēc Rīgas pils aicinājumiem. Neformāli Roņa vārds savulaik sasaistīts gan ar Tautas partiju, gan vēlāk ar Pilsonisko savienību, bet tas lielā mērā skaidrojams ar to, ka Ronis ir labi pazīstams un ieredzēts abu šo partiju politiķu vidū, kurus ar Roni pagātnē saista diplomātiskā karjera. Ronis vēl nesen Pietiek kategoriski norobežojās no jebkādām versijām par iespēju tikt izvirzītam uz prezidenta amatu. Tomēr zinātāji teic, ka uz otro vēlēšanu kārtu, ja tāda būs, situācija var būt citādāka.
Roņa kandidatūru Vienotībā drīzāk varētu apsvērt Pilsoniskā savienība, jo atsevišķi Jaunā laika politiķi norāda, ka kandidēt uz otro vēlēšanu kārtu ambīcijas saglabā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, par kuru gan varētu nenobalsot ievērojama daļa Vienotības frakcijas, liecina politiķu neoficiāli izteikumi. Par Roni kāds Vienotības politiķis izteicās, ka viņš ir „viegli ievēlams, bet nevienam nevajadzīgs prezidents”. Tas saskan ar kāda ZZS valdes locekļa šonedēļ teikto, ka, raugoties pēc nākamā prezidenta, jāņem vērā Latvijas pašreizējā ekonomiskā situācija, kas neļaus prezidentam turpmākos četrus gadus izvērst plašu ārpolitisko darbību ārvalstu vizīšu ierobežotā finansējuma dēļ.
Viens no Saskaņas centra (SC) redzamākajiem politiķiem Andrejs Klementjevs šonedēļ prognozēja, ka apvienība nevirzīs savu kandidātu uz prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu, bet to darītu, ja Zatlers pirmajā kārtā netiktu ievēlēts. SC līderis Jānis Urbanovičs, kurš vēl ziemas beigās solīja sava prezidenta kandidāta izvirzīšanu, ceturtdien bija nogaidošs. Atbildot uz Pietiek jautājumu, vai SC virzīs savu kandidātu prezidenta vēlēšanu pirmajai kārtai, Urbanovičs teica: „Sagaidīsim Zatleru no ASV, sagaidīsim viņa atskaiti, sagaidīsim budžeta „laimi”, koalīcijas partneru iniciatīvas... tad rīkosimies."
Tieši SC ar 29 deputātiem Saeimā, kurai ir otrā lielākā frakcija aiz Vienotības, var izšķirt prezidenta vēlēšanu likteni. Vienotībā ir bažas, ka SC vienosies ar ZZS un ievēlēs prezidentu, apejot premjera partiju, kas varētu novest pie būtiskām pārbīdēm valdībā un premjera pārstāvētā politiskā spēka ietekmes mazināšanas. Tiesa, neoficiāli izteikumi no SC un ZZS politiķu puses liecina: pat, ja šāds scenārijs īstenotos, neviens vēl vismaz līdz nākamā gada budžeta pieņemšanai nav ieinteresēts gāzt premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība).
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
