No nodokļu maksātāju kabatas par mēģinājumiem uzlabot Vējoņa runasspējas samaksāti vairāk nekā 1700 eiro
PIETIEK22.02.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vairāk nekā 1700 eiro – šāda summa pagājušā gada nogalē no nodokļu maksātāju līdzekļiem iztērēta, lai mēģinātu mācīt Valsts prezidentu Raimondu Vējoni publiski uzstāties un nebēgt no žurnālistu jautājumiem, kā tas vēl ceturtdien notika pēc Nacionālās drošības padomes sēdes.
Kā rāda Valsts prezidenta kancelejas informācija, pagājušā gada 26. septembrī Vējoņa kanceleja noslēgusi uzņēmuma līgumu ar aktrisi Zani Daudziņu. Saskaņā ar līgumu Daudziņa apņēmusies par 1139,96 eiro (izmaksātā summa) līdz gada beigām sniegt Vējonim „publiskās runas, sarunu risināšanas, komunikācijas mākslas, tehniskās un teksta analīzes konsultācijas”.
Taču ar to Vējoņa apmācīšanai nav bijis pietiekami, un pagājušā gada 16. novembrī noslēgts vēl viens uzņēmuma līgums – šoreiz ar Pēteri Krilovu. Par 600,04 eiro (izmaksātā summa) pazīstamais režisors līdz pat gada beigām ir sniedzis Valsts prezidentam „konsultācijas publiskās uzstāšanās jomā”.
„Iestādes darbības nodrošināšanas vajadzībām” – šis saskaņā ar Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Arņa Salnāja oficiālo skaidrojumu ir pamatojums abu šo uzņēmuma līgumu slēgšanai un nodokļu maksātāju līdzekļu tērēšanai prezidenta runasspēju uzlabošanai.
Kā zināms, Vējonis jau ilgāku laiku kļuvis par kritikas un pat izsmiekla upuri saistībā ar neveiklību publiskas uzstāšanās reizēs – tostarp ne tikai angļu, bet arī latviešu valodā. Tiesa, pēdējā laikā aizvien biežāk Valsts prezidentam tiek pārmesta ne tikai daudz neveiklība uzstājoties, cik runu tukšums un satura trūkums.
Ceturtdien pēc Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdes, kurā tika apspriesti tādi svarīgi jautājumi kā finanšu iestāžu situācija, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kriminālprocess un Satversmes aizsardzības biroja direktora amata kandidāta izvirzīšana, Vējonis žurnālistu priekšā uzstājās ar īsu paziņojumu, ko nolasīja no lapiņas, bet pēc tam no jautājumiem faktiski aizbēga.
Viss, ko Vējonis varēja pateikt par Rimšēviča un finanšu sektora tēmu, bija:
„NDP sēdē atbildīgie dienesti sniedza vispusēju informāciju par aktuālo situāciju Latvijas finanšu sektorā. Sniegtā informācija atkārtoti apliecina, ka valsts finanšu sistēma ir stabila. Tiek īstenoti nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek ievērotas Latvijas iedzīvotāju intereses un respektētas Latvijas starptautiskās finanšu saistības.
Tomēr vairāki atsevišķi notikumi pēdējo dienu laikā apliecina, ka vidējā un ilgtermiņā mums jāturpina īstenot uzlabojumus banku un finanšu sektorā, jāturpina cīņa pret korupciju un naudas atmazgāšanu, veidojot stipru un labi pārraudzītu finanšu sektoru.
Mūsu mērķis ir tiesiska valsts. Tolerance pret koruptīvām un krimināli sodāmām rīcībām mūsu valstī nav pieļaujama. Vainīgie tiks saukti pie atbildības, neatkarīgi no amata, statusa un ietekmes.
Tāpēc tiesībsargājošām un finanšu kontroles iestādēm ir jāturpina uzsāktais darbs – neatkarīgi, profesionāli, principiāli un operatīvi.
Valdībai jāturpina mērķtiecīgi strādāt, lai apzinātu visus iespējamos riskus un tos samazinātu un novērstu.
Tiesībsargājošām iestādēm ir svarīga sadarbība ar ASV kolēģiem, lai iegūtu visu nepieciešamo informāciju tālākai darbībai un izmeklēšanai.
Aicinu ikvienu no mums rūpīgi izvērtēt ziņu avotus, neļauties dažādām sazvērestības teorijām un nepārbaudītai informācijai, kā arī neizplatīt baumas un pieņēmumus. Ļausim dienestiem strādāt.”
Kā zināms, Vējoņa kanceleja, rūpējoties par prezidenta publiskās komunikācijas neveiksmēm, ir darbā pieņēmusi gan stratēģiskās attīstības padomnieku, šo amatu ieņemot neveiksmīgajam reklāmas nozares pārstāvim, deputāta Dzintara Zaķa brālim Zigurdam Zaķim, gan arī stratēģiskās attīstības konsultanti, savukārt amatu ir zaudējis līdzšinējais prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
