Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

69 545 eiro – šāda ir summa, ko Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piedzīt no „Meroni menedžera” Māra Bremzes: bijušais SIA LDz Cargo valdes priekšsēdētājs aizejot noslēdza vienošanos, kopā 2016. gadā no tranzītuzņēmuma saņemot vairāk nekā 218 tūkstošus eiro, taču šo vienošanos drīz pārkāpa un sāka strādāt „arestētās mantas glabātāja”, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētajā akciju sabiedrībā Baltijas Ekspresis.

Tieši pirms trim gadiem - 2016. gada 10. jūnijā LDz Cargo  ārkārtas dalībnieku sapulce pieņēma lēmumu par Bremzes atsaukšanu no Prasītāja valdes priekšsēdētāja amata. 2016. gada 10. jūnijā LDz Cargo  un Māris Bremze noslēdza vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu – “Nekonkurēšanas vienošanos”.

Šī abu pušu parakstītā vienošanās paredzēja Bremzem aizliegumu izpaust LDz Cargo  komercnoslēpumu, tai skaitā „finanšu informāciju, informāciju par iepirkumiem, informāciju par pakalpojumu izmaksām un cenu politiku, informāciju par atlaižu sistēmu, mārketinga informāciju, personāla informāciju, informāciju par klientiem, sadarbības partneriem un šīs sadarbības noteikumiem, jebkuru citu informāciju, kas nonākusi Māra Bremzes rīcībā un attiecas uz LDz Cargo  saimniecisko darbību un sadarbību ar klientiem un citiem sadarbības partneriem”.

Atbilstoši parakstītajam dokumentam un Darba likuma 84. pantam Bremze arī apņēmās ievērot divu gadu ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, kā arī nosolījās neveikt apmaksātus vai neapmaksātus darbus, ieņemt amatus vai kā citādi darboties „personas, kura darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un loģistikas jomā, interesēs un labā”.

Bremzes parakstītais dokuments arī paredzēja viņam „aizliegumu nodibināt darba tiesiskās attiecības ar Prasītāja konkurentiem, kā arī sniegt tiem jebkāda veida pakalpojumus un konsultācijas, kā arī dibināt un reģistrēt komersantu, komercsabiedrību, biedrību, nodibinājumu un jebkuras citas personas, kas var radīt konkurenci darba devēja komercdarbībai; apņemšanos nepārvilināt jebkuru, tostarp - bijušo vai esošo - Prasītāja darbinieku, lai tas sniegtu jebkāda veida pakalpojumu vai konsultācijas Prasītāja konkurentiem; apņemšanos nepārvilināt Prasītāja klientus, piegādātājus vai sadarbības partnerus, lai tie sniegtu jebkāda veida pakalpojumus vai sadarbotos ar Prasītāja konkurentiem”.

Parakstītā vienošanās arī paredzēja Bremzem iespaidīgu atlīdzību par tās ievērošanu – gandrīz 100 tūkstošus eiro: „Noteikt Mārim Bremzem atlīdzību 4’086 EUR mēnesī (pirms piemērojamo nodokļu ieturējuma), attiecīgi kopsummā par 24 mēnešiem 98’064 EUR (pirms piemērojamo nodokļu ieturējuma), par nekonkurēšanas ierobežojuma ievērošanu.”

Taču jau četrus mēnešus pēc „Nekonkurēšanas vienošanās” noslēgšanas - 2016. gada 30. septembrī Bremze paša parakstīto dokumentu un tajā izteiktos solījumus nolēma neievērot un tika reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā kā Meroni kontrolētās AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs.

Interesanti, ka arī Meroni uzņēmums Baltijas Ekspresis tika informēts par to, ka Bremzem ir līgumiski noteikts nekonkurēšanas pienākums. Jau 2016. gada 17. oktobrī LDz Cargo nosūtīja Baltijas Ekspresim vēstuli, kurā informēja, ka starp Bremzi un uzņēmumu ir spēkā esoša „Nekonkurēšanas vienošanās”, taču šī prasība tika ignorēta, - varēja noprast, ka uzņēmumam svarīgākas konkurenta bijušā vadītāja zināšanas, kuras LDz Cargo prasībā tiesai bija aprakstījis šādi:

„Māris Bremze un Baltijas Ekspresis rīkojas pretēji godīgas saimnieciskās darbības paražām, ignorējot faktu, ka Prasītājs ar Māri Bremzi ir vienojušies, ka Māris Bremze neuzsāks jebkādu sadarbību ar konkurentiem ātrāk kā divus gadus no Nekonkurēšanas vienošanās noslēgšanas.

Šīs Atbildētāju rīcības rezultātā ir kavēta Prasītāja un Baltijas Ekspreša savstarpēja godīga konkurence, jo Baltijas Ekspresis šobrīd nodarbina personu, ar kuru Prasītājs, lai nodrošinām savu interešu un saimnieciskās darbības noslēpumu aizsardzību, ir noteikti un konkrēti vienojies par to, ka persona neuzsāks sadarbību ar konkurentiem. Turklāt Māris Bremze un līdz ar to netieši arī Baltijas Ekspresis ir ieguvuši Prasītāja komercnoslēpumu.

Pirmkārt, Māris Bremze, darbojoties kā Prasītāja valdes priekšsēdētājs, piedalījās Prasītāja valdes sēdēs, izskatot jautājumus saistībā ar Prasītāja darbību. Jo īpaši jāuzver, ka Māris Bremze ir informēts par Prasītāja līgumiem ar klientiem un tiem faktiski piemērotajiem tarifiem.

Šie piedāvājumi ir individuāli izstrādāti katram klientam, ietver unikālus noteikumus, kas ir atkarīgi no daudziem aspektiem un pielāgoti katram klientam. Šie īpašie klientam izstrādātie noteikumi ir sadarbības pamats un Prasītāja konkurētspējas ar citiem pārvadātājiem, jo īpaši ar Baltijas Ekspresi, priekšnosacījums.

Otrkārt, Māris Bremze ir informēts par Prasītāja ilgtermiņa plāniem un plānotajām investīcijām, konkrētāk plāni paplašināt darbību manevru darbu veikšanā, vagonu padošanas - novākšanas darbu veikšanā Ventspilī, kā arī loģistikas kompleksu izveidi un projektiem ar konkrētiem sadarbības partneriem.

Treškārt, Māris Bremze ir informēts par noteiktu darbinieku atalgojuma līmeņiem. Prasītāja atalgojuma politika ietver sevī ne tikai darba samaksu, bet arī virkni piemaksu un prēmiju atbilstoši Prasītāja atalgojuma politikai. Jāuzsver, ka mašīnistu darba tirgus ir ļoti šaurs, faktiski ir tikai daži uzņēmumi, kuros nodarbina šīs profesijas pārstāvjus.

Zinot šo informāciju, konkurents zina, kādu atalgojumu un garantijas piedāvāt, lai labākos, pieredzējušākos un spējīgākos mašīnistus “pārvilinātu”. Tirgū ir šādas specifikas speciālistu deficīts. Jebkura darbinieku pāreja radīs cilvēkresursu iztrūkumu Prasītājam. Kravu pārvadājumiem pieaugot, minētais radīs situāciju, ka Prasītājs nespēs nodrošināt apjomu izpildi.

Prasītājs un Māra Bremzes noslēgtā Nekonkurēšanas vienošanās paredzēja aizliegumu uzsākt sadarbību ar konkurentiem, kā arī aizliegumu izpaust Prasītāja komercnoslēpumu. Kopsakarā iztulkojot šo Nekonkurēšanas vienošanos, Prasītāja mērķis bija nodrošināt, lai Māris Bremze noteiktu laiku pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas ar Prasītāju nevar izmantot šo komercnoslēpumu negodīgai konkurencei ar Prasītāju nedz personīgi, nedz kļūstot par konkurenta vadītāju vai darbinieku.

Tas, ka Māris Bremze kļuva par Baltijas Ekspreša valdes priekšsēdētāju, ļāva Baltijas Ekspresim iegūt Mārim Bremzem zināmo informāciju par Prasītāja piemērotajām pārvadāšanas maksām. Rezultātā Baltijas Ekspresim bija skaidri zināms (un neskaidrības šajā ziņā bija likvidētas vai vismaz būtiski samazinātas), kādas atlaides un citus komerciālos noteikumus Prasītājs piedāvā un kādus tas var atļauties piedāvāt no izmaksu u.c. aspektiem. Līdz ar to Baltijas Ekspresim bija skaidrs, kādas pārvadāšanas maksas, atlaides un citi noteikumi tam jāpiedāvā, lai pārvilinātu klientus no Prasītāja pie sevis.

Ir konstatējami apstākļi, kas liek domāt, ka Baltijas Ekspresis ir aktīvi izmantojis iegūto informāciju. Uz Mārim Bremzem zināmās, Prasītāja komercnoslēpumu saturošās informācijas izmantošanu netieši norāda arī Latvijā dzelzceļa kravu tranzīta kravu pārvadājumus sniedzošo pārvadātāju tranzīta kravu pārvadājumu apjoma un tirgus īpatsvara izmaiņas.”

Kā Pietiek jau aprakstījis, Lursoft datu bāze rāda, ka Bremzes vadītais AS Baltijas ekspresis ir viens no Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem, kuri, ignorējot Latvijas normatīvo aktu prasības naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, nav atklājuši savu patieso labuma guvēju sarakstu.

Par to, ka Baltijas ekspresi kontrolē tieši Meroni, nekādu šaubu nav, - Šveices advokāts ieņem uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatu, bet padomē vēl ir viņa tuvā paziņa Lidija Hitričenko un rīkojumu izpildītājs Aivars Gobiņš.

Novērtē šo rakstu:

17
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Juku laiki Rīgas domē

FotoJāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā un radio. To nevar teikt par Rīgas domes politiķiem, kuri ir nokļuvuši sev neierastā situācijā – tiem jau atkal nākas lemt par nākamo Rīgas mēru.
Lasīt visu...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...