No Lemberga lietas mēģina “nolēkt” prokurori un tiesneši: diviem tas jau izdevies
Imants Liepiņš20.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ tiesneša pienākumus pārtraucot pildīt Borisam Geimanam (attēlā otrais no kreisās), kurš līdz pagājušā gada sākumam vadīja Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietu, redzams — no tās mēģinājuši tikt vaļā arī prokuratūras pārstāvji, no kuriem vienai prokurorei tas jau izdevies.
Jūnijā pensionējās prokurore Ilga Paegle, kas A. Lembergam uzturēja apsūdzību tā saucamajā “sešu prokuroru epizodē”, kuras būtība — A. Lembergs esot izspiedis divus latus vērtas pastarpinātas īpašumtiesības firmā Puses no bijušā prokurora, vēlāk valsts uzņēmuma Ventspils Nafta valdes locekļa Valentīna Kokaļa (jāpiezīmē, ka V. Kokalim firmā Puses kapitāldaļas nedrīkstēja piederēt pat teorētiski, jo šī firma nodarbojās ar slēptu starpniecību, nosmeļot 20% no Ventspils Naftai paredzētās klientu naudas plūsmas, tāpēc V. Kokalis šīs daļas, protams, nebija deklarējis, bet shēmā ar laiku tika ievests neiztrūkstošs obligātais elements — Panamas ofšors). Prokurore izmantoja iespēju “nolēkt” no A. Lemberga prāvas, aizejot pensijā.
Lietā pagaidām vēl palikušais prokurors Juris Juriss, pār kura darbību arvien smagāku ēnu met e-pasta sarakstes, kurās viņš redzams kā Rūdolfa Meroni darbību saskaņotājs un piesedzējs, šogad mēģināja kļūt par Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokuroru, taču konkursā zaudēja kolēģim Mārim Lejam.
Vēl pirms tam gan J. Juriss, gan vēl viens ar A. Lemberga apsūdzēšanu savulaik saistīts prokurors Jānis Ilsteris mēģināja kļūt par ģenerālprokuroru. Taču viņu kandidatūras, tāpat kā vēl divu virsprokuroru Armīna Meistera un Alēna Mickēviča kandidatūras, neguva atbalstu ne Tieslietu padomē, ne Saeimā pēc tam, kad izrādījās — visi četri šie pretendenti pēdējos astoņus, desmit un vēl ilgāk gadus nav spējuši panākt neviena paša noziedznieka notiesāšanu, līdz ar to atlasē uzvarēja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns.
Savukārt Lemberga lietu jau pirms pusotra gada pameta tiesnesis Boriss Geimans, kurš desmit gadus bija konkrētā tiesas sastāva priekšsēdētājs, bet šo posteni pēkšņi atstāja 2019. gada februārī, izmantodams iespēju motivēt savu atkāpšanos ar veselības stāvokli, kaut gan pirms tam par tā pasliktināšanos nekas neliecināja. Tagad viņš tiesneša amatu atstājis pilnībā — Saeima viņu atbrīvojusi no amata uz paša vēlēšanos, publiskajā paziņojumā atkal minot veselības stāvokli. Sīkāk nekas nav konkretizēts.
Lasītāju ieskatam bez komentāriem vēlreiz publicējam dažus dialogus no tiesu sēžu protokoliem, kuri raksturo Rīgas Apgabaltiesas zālē notiekošo. Tie vairākās vietās saīsināti saprotamības labad.
Piemēram, kad A. Lembergam uzrādīto apsūdzību prokurori bija grozījuši un kad tiesā parādījās jau trešā apsūdzības raksta versija, sēdes stenogrammā lasāms:
Tiesnesis Boriss Geimans: Tā, tagad jūs varat savu attieksmi pret apsūdzību paziņot tiesai?
Aivars Lembergs: Jā, godātā tiesa, es varu nolasīt.
Geimans: Nevajag lasīt, vienkārši pasakiet.
Lembergs: Godātā tiesa, es izlasīju Kriminālprocesa 498. pantu, un tur nekas nav teikts, ka jāatbild vienā vārdā [uz 222 lapas garu apsūdzības rakstu].
Geimans: Tā!
Lembergs: Procesa virzītājam, protams, lielas tiesības, bet likumdevējs ir skaidri ierakstījis. Līdz ar to mana attieksme ir uz trim lapām.
Geimans: Tā, mēs vērtēsim to kā iesniegumu, pievienosim lietai, bet tomēr es lūdzu atbildēt uz jautājumu!
Lembergs: Es esmu rakstiski atbildējis, godātā tiesa.
Geimans: Tā, pierakstiet protokolā, ka apsūdzētais atteicās atbildēt uz tiesas jautājumu par to, vai viņš saprot vai nē.
Lembergs: Es uz jūsu jautājumu atbildēju rakstiski, nevis atteicos!
Geimans: Tā, labi, jūs atteicāties, viss kārtībā.
Lembergs: Atļaujiet man nolasīt...
Geimans: Jūs atzīstat izvirzīto apsūdzību vai nē?
Lembergs: Es uz jūsu jautājumu atbildēju rakstiski [to pašu], ko gribēju nolasīt. Kriminālprocess Latvijā notiek mutvārdos. Jūs man aizliedzāt mutvārdos atbildēt — es jums iesniedzu rakstiski.
Geimans: Pierakstiet protokolā, ka apsūdzētais atteicās atbildēt uz tiesas priekšsēdētāja, tiesas sēdes priekšsēdētāja jautājumu par to, vai viņš atzīst apsūdzību vai nē.
Lembergs (noplāta rokas, klusu vēršas pie sava advokāta): Tu redzējies ko! Es gribu nolasīt savu sakāmo gan mutiski, gan vēl arī iesniegt to pašu rakstveidā, bet viņš liek protokolā ierakstīt, ka es it kā esot atteicies izpaust savu attieksmi!
Citā gadījumā, A. Lembergam sniedzot liecības par kaut kādiem R. Meroni kontrolētiem ofšoriem, zemāk lasāmais mēģinājums sniegt liecību beidzās ar 380 eiro naudassoda piemērošanu liecinošajam A. Lembergam:
Lembergs: … Kompānijā Kaywood International Ltd., reģistrācijas numurs 82158, adrese: Mill Miles Suit 6, Wickhams Cay, Road Town, Tortolas sala Britu Virdž…
Geimans (pārtrauc): Priekš kam jūs tagad lasāt?
Lembergs: … Britu Virdžīnu salās. Šajā kompānijā tiek rakstīts, ka es it kā esot bijis faktiskais šīs kompānijas īpašnieks, un…
Geimans (pārtrauc): Jūs nebijāt faktiskais īpašnieks!
Lembergs: Bet es jau liecinu par to!!!
Advokāte Irina Kauke: Jā, viņš par to liecina!
Lembergs: Es arī gribēju norādīt lieciniekus, kurus mēs pieteicām, kas manu šo te liecību var apstiprināt.
Geimans: Man nav pienākuma jums skaidrot jūsu aizstāves vietā, kā jums sniegt liecības!
Lembergs: Es to sāku un es jau būtu beidzis, ja netraucētu man liecināt. […] Mēs mīdāmies uz vietas! Cik reizes tā nav bijis! Es jau būtu beidzis šo sadaļu! Es vairs nedrīkstu norādīt, kuri liecinieki var apliecināt mana teiktā patiesumu?
Geimans (iejaucas): Lūdzu, par nākamo jautājumu, lieciniet tālāk!
Kauke: Kādēļ par nākamo?!
Lembergs: Kurā pantā ir teikts, ka es nedrīkstu norādīt, kuri liecinieki var apstiprināt manas liecības?!
Geimans: Norādījāt un turpiniet tālāk!
Lembergs: Bet jūs man neļāvāt! Prokurors [vispirms] neļāva, un jūs viņam piekritāt!
Geimans: Es tagad jums teicu, norādiet šos lieciniekus, un tālāk!
Lembergs: Ko jūs kliedzat?
Prokurors Juris Juriss: Valsts apsūdzības uzturētāju ieskatā…
Lembergs: Jūs atļaujat? (Domāta tiesnešu atļauja prokuroram iejaukties.)
Geimans: Tā!
[…] Lembergs: Jūs man neļaujat liecināt! Jūsu mērķis ir nepieļaut manas liecības! Jo, ja es noliecinātu…
Geimans: Jūsu mērķis ir…?
Lembergs: Jā, es liecināju astoņus mēnešus, un tad nomainīja apsūdzību. Es jums reizes desmit teicu, ka nomainīs apsūdzību! […] Un tagad ir bīstami, ka es turpināšu liecināt — atkal būs jāmaina apsūdzība! Tur jau ir tā nelaime!
Vairākus mēnešus vēlāk situācija tiesas zālē nebija uzlabojusies.
Geimans: Jāsniedz liecības konkrētas. Kādās brīvostas valdes sēdēs piedalījāties; vai parakstījāt pieņemtos lēmumus. Par konkrētiem faktiem, nevis komentēt apsūdzību […]
Lembergs (ar slēptu sarkasmu): Varbūt kāds manā vietā var noliecināt? Prokurors?
Geimans: Ja jūs negribat liecināt, tā arī varat pateikt.
Lembergs: Bet es gribu liecināt! Viņš mani pārtrauca pusteikumā. Būtu noklausījies līdz galam.
Geimans: Mēs piekrītam prokuroram!
Lembergs: Es jau būtu divreiz nolasījis [rakstiski sagatavotos faktus], ja nebūtu iejaucies prokurors. […]
Prokurors: Godātā tiesa! Mēs vēršam vēlreiz uzmanību, ka tas rakstīts Krimināllikumā 318. pantā.
Lembergs: Godātā tiesa, lūk, viņš man traucē liecināt!
Prokurors (turpina jaukties pa vidu): … tā nav Aivara Lemberga…
Geimans (prokuroram Jurisam): Dodiet viņam pabeigt!
Lembergs (plāta rokas, netiekot pie liecināšanas): Nu kas tas te tagad ir?!
Prokurors: Ne apsūdzība ir uzrādīta… apsūdzētājam nav uzrādīta apsūdzība par to, ka…
Lembergs (joprojām nevar liecināt): Kas viņš ir par prokuroru, kāpēc viņš mani visu laiku pārtrauc?
Juriss (pēkšņi maina tēmu un izsaka priekšlikumu tiesai): Godātā tiesa, varētu paņemt piecu minūšu pārtraukumu, izraidot apsūdzēto! (Domāta izraidīšana no tiesas zāles.)
Lembergs: Bet viņš man traucē liecināt!!!
Juriss (turpina runāt): … tajā laikā, kad tiesa ļāvusi, devusi vārdu…
Lembergs: Godātā tiesa, viņš pats paņēma vārdu! Paņemiet ierakstu! […] Viņš pielēca kājās, neprasot atļauju. Es vienmēr lūdzu jūsu atļauju, bet viņš — nekad!
Geimans (bez ironijas): Jūs [visi] pat man nedodat runāt.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
