No darba atlaistais „Tet/Lattelecom” vadītājs Gulbis kompensācijā saņēmis vairāk nekā pusmiljonu eiro
PIETIEK17.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kļuvis skaidrs, kāpēc gan bijusī Privatizācijas aģentūra, tagadējā AS Possessor, gan pats uzņēmums tik enerģiski slēpa summu, ko pagājušā gada beigās saistībā ar kriminālprocesu no amata atlaistais SIA Tet (iepriekš Lattelecom) valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis saņēma atlaišanas kompensācijā, - tā ir bijusi vairāk nekā pusmiljons eiro un varbūt pat pārsniegusi 590 tūkstošus eiro.
Atlaišanas kompensācijas summu pagājušā gada decembrī kā svarīgāko valsts noslēpumu sargāja gan AS Possessor, kas ir uzņēmuma valsts kapitāldaļu turētāja, gan Tet padome, kuru vada Gatis Kokins (viņa vārds ir ticis atrasts VDK ziņotāju kartotēkā). Par to klusēja arī pats atlaistais J. Gulbis.
Taču informācijas slēpēji nebija ņēmuši vērā, ka J. Gulbim jau pēc atlaišanas vajadzēs iesniegt amatpersonas deklarāciju un tajā saņemto summu nāksies uzrādīt kopā ar pārējiem uzņēmumā gūtajiem ienākumiem. Tas arī ir noticis un sniedz priekšstatu par to, kāda bijusi atlaišanas kompensācija.
Kā rāda J. Gulbja amatpersonas deklarācija par 2019. gadu, viņš atalgojumā uzņēmumā saņēmis 409 569 eiro vai vidēji 34 130 eiro mēnesī.
Ja pieņem, ka apmēram šādu pašu summu J. Gulbis mēnesī saņēmis arī 2020. gadā, tad gada 11 mēnešos (amatu viņam nācās pamest 4. decembrī) saņemtajai summai vajadzētu būt apmēram 375,4 tūkstošiem eiro.
Taču, kā J. Gulbim ir nācies uzrādīt amata pamešanas deklarācijā, viņš 2020. gadā atalgojumā SIA Tet ir saņēmis gandrīz miljonu – 965 626 eiro.
Ja no šīs summas atņem iespējamo vidējo algu par 11 mēnešiem, sanāk, ka kompensācijā par atlaišanu no amata J. Gulbis, pateicoties Satiksmes ministrijas un uzņēmuma padomes labvēlībai, ir saņēmis rekordsummu – varbūt pat vairāk nekā 590 tūkstošus eiro.
Pagājušā gada 25. oktobrī parādījās ziņas, ka prokuratūra J. Gulbim un vēl četrām personām ir uzrādījusi apsūdzības par iespējamu līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā, SIA Tet nodarītos zaudējumus vērtējot vairāk nekā 7,58 miljonu eiro apmērā, savukārt 4. decembrī viņam saistībā ar šīm apsūdzībām amatu nācās pamest.
Prokuratūras viedoklis ir – J. Gulbis izmantojis Tet īpašnieku un padomes uzticību, lai nepamatoti un noziedzīgi iesaistītu digitālās televīzijas projektā uzņēmumu Hannu Digital – bēdīgi slavenās kompānijas Kempmayer tiesību pārņēmēju.
Pats J. Gulbis apgalvo, ka apsūdzības neesot pamatotas, taču, sekojot Mārtiņa Bondara pēdās, drošības pēc tomēr veica priekšdarbus, lai notiesājoša sprieduma gadījumā vismaz daļa ģimenes mantas paliktu neskarta.
Jau četras dienas pēc tam, kad atklātībā nonāca ziņas par apsūdzības uzrādīšanu J. Gulbim, viņš bija meties glābt ģimenes mantu ar laulību līguma palīdzību.
Kā rāda Lursoft datu bāze, 29. oktobrī – četras dienas pēc šo ziņu parādīšanās medijos – Juris un Dace Gulbji bija noslēguši laulāto mantisko attiecību līgumu, kas vēl pēc piecām dienām – 4. novembrī ticis oficiāli reģistrēts.
Noslēgts mantas „glābšanas” gadījumiem klasisks līgums par laulāto mantas šķirtību, nosakot, ka „mantas šķirtība attiecas uz katra laulātā jebkuru īpašumā esošo mantu - manta, kas iegūta viņu laulības laikā, uz kāda no laulāto vārda, pēc šī līguma noslēgšanas paliek katra tā laulātā īpašumā, uz kura vārda tā reģistrēta bankās vai publiskās reģistra iestādēs - Zemesgrāmatā, Ceļu satiksmes drošības direkcijā, Komercreģistrā vai citās iestādēs, kā Latvijā, tā ārpus tās”.
Mantas "glābšana" ir saskatāma arī jaunajā J. Gulbja deklarācijā: viņš nezināmai personai ir veicis dāvinājumu 434 361 eiro apmērā, daļēji pārdevis uzkrājošās dzīvības apdrošināšas polisi, saņemot 15 920 eiro, un vēl arī noslēdzis cesijas līgumu par 200 000 eiro, bet 60 00 eiro aizdevis.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
