Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kļuvis skaidrs, kāpēc gan bijusī Privatizācijas aģentūra, tagadējā AS Possessor, gan pats uzņēmums tik enerģiski slēpa summu, ko pagājušā gada beigās saistībā ar kriminālprocesu no amata atlaistais SIA Tet (iepriekš Lattelecom) valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis saņēma atlaišanas kompensācijā, - tā ir bijusi vairāk nekā pusmiljons eiro un varbūt pat pārsniegusi 590 tūkstošus eiro.

Atlaišanas kompensācijas summu pagājušā gada decembrī kā svarīgāko valsts noslēpumu sargāja gan AS Possessor, kas ir uzņēmuma valsts kapitāldaļu turētāja, gan Tet padome, kuru vada Gatis Kokins (viņa vārds ir ticis atrasts VDK ziņotāju kartotēkā). Par to klusēja arī pats atlaistais J. Gulbis.

Taču informācijas slēpēji nebija ņēmuši vērā, ka J. Gulbim jau pēc atlaišanas vajadzēs iesniegt amatpersonas deklarāciju un tajā saņemto summu nāksies uzrādīt kopā ar pārējiem uzņēmumā gūtajiem ienākumiem. Tas arī ir noticis un sniedz priekšstatu par to, kāda bijusi atlaišanas kompensācija.

Kā rāda J. Gulbja amatpersonas deklarācija par 2019. gadu, viņš atalgojumā uzņēmumā saņēmis 409 569 eiro vai vidēji 34 130 eiro mēnesī.

Ja pieņem, ka apmēram šādu pašu summu J. Gulbis mēnesī saņēmis arī 2020. gadā, tad gada 11 mēnešos (amatu viņam nācās pamest 4. decembrī) saņemtajai summai vajadzētu būt apmēram 375,4 tūkstošiem eiro.

Taču, kā J. Gulbim ir nācies uzrādīt amata pamešanas deklarācijā, viņš 2020. gadā atalgojumā SIA Tet ir saņēmis gandrīz miljonu – 965 626 eiro.

Ja no šīs summas atņem iespējamo vidējo algu par 11 mēnešiem, sanāk, ka kompensācijā par atlaišanu no amata J. Gulbis, pateicoties Satiksmes ministrijas un uzņēmuma padomes labvēlībai, ir saņēmis rekordsummu – varbūt pat vairāk nekā 590 tūkstošus eiro.

Pagājušā gada 25. oktobrī parādījās ziņas, ka prokuratūra J. Gulbim un vēl četrām personām ir uzrādījusi apsūdzības par iespējamu līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā, SIA Tet nodarītos zaudējumus vērtējot vairāk nekā 7,58 miljonu eiro apmērā, savukārt 4. decembrī viņam saistībā ar šīm apsūdzībām amatu nācās pamest.

Prokuratūras viedoklis ir – J. Gulbis izmantojis Tet īpašnieku un padomes uzticību, lai nepamatoti un noziedzīgi iesaistītu digitālās televīzijas projektā uzņēmumu Hannu Digital – bēdīgi slavenās kompānijas Kempmayer tiesību pārņēmēju.

Pats J. Gulbis apgalvo, ka apsūdzības neesot pamatotas, taču, sekojot Mārtiņa Bondara pēdās, drošības pēc tomēr veica priekšdarbus, lai notiesājoša sprieduma gadījumā vismaz daļa ģimenes mantas paliktu neskarta.

Jau četras dienas pēc tam, kad atklātībā nonāca ziņas par apsūdzības uzrādīšanu J. Gulbim, viņš bija meties glābt ģimenes mantu ar laulību līguma palīdzību.

Kā rāda Lursoft datu bāze, 29. oktobrī – četras dienas pēc šo ziņu parādīšanās medijos – Juris un Dace Gulbji bija noslēguši laulāto mantisko attiecību līgumu, kas vēl pēc piecām dienām – 4. novembrī ticis oficiāli reģistrēts.

Noslēgts mantas „glābšanas” gadījumiem klasisks līgums par laulāto mantas šķirtību, nosakot, ka „mantas šķirtība attiecas uz katra laulātā jebkuru īpašumā esošo mantu - manta, kas iegūta viņu laulības laikā, uz kāda no laulāto vārda, pēc šī līguma noslēgšanas paliek katra tā laulātā īpašumā, uz kura vārda tā reģistrēta bankās vai publiskās reģistra iestādēs - Zemesgrāmatā, Ceļu satiksmes drošības direkcijā, Komercreģistrā vai citās iestādēs, kā Latvijā, tā ārpus tās”.

Mantas "glābšana" ir saskatāma arī jaunajā J. Gulbja deklarācijā: viņš nezināmai personai ir veicis dāvinājumu 434 361 eiro apmērā, daļēji pārdevis uzkrājošās dzīvības apdrošināšas polisi, saņemot 15 920 eiro, un vēl arī noslēdzis cesijas līgumu par 200 000 eiro, bet 60 00 eiro aizdevis.

Novērtē šo rakstu:

140
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...