No darba atlaistais „Tet/Lattelecom” vadītājs Gulbis kompensācijā saņēmis vairāk nekā pusmiljonu eiro
PIETIEK17.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kļuvis skaidrs, kāpēc gan bijusī Privatizācijas aģentūra, tagadējā AS Possessor, gan pats uzņēmums tik enerģiski slēpa summu, ko pagājušā gada beigās saistībā ar kriminālprocesu no amata atlaistais SIA Tet (iepriekš Lattelecom) valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis saņēma atlaišanas kompensācijā, - tā ir bijusi vairāk nekā pusmiljons eiro un varbūt pat pārsniegusi 590 tūkstošus eiro.
Atlaišanas kompensācijas summu pagājušā gada decembrī kā svarīgāko valsts noslēpumu sargāja gan AS Possessor, kas ir uzņēmuma valsts kapitāldaļu turētāja, gan Tet padome, kuru vada Gatis Kokins (viņa vārds ir ticis atrasts VDK ziņotāju kartotēkā). Par to klusēja arī pats atlaistais J. Gulbis.
Taču informācijas slēpēji nebija ņēmuši vērā, ka J. Gulbim jau pēc atlaišanas vajadzēs iesniegt amatpersonas deklarāciju un tajā saņemto summu nāksies uzrādīt kopā ar pārējiem uzņēmumā gūtajiem ienākumiem. Tas arī ir noticis un sniedz priekšstatu par to, kāda bijusi atlaišanas kompensācija.
Kā rāda J. Gulbja amatpersonas deklarācija par 2019. gadu, viņš atalgojumā uzņēmumā saņēmis 409 569 eiro vai vidēji 34 130 eiro mēnesī.
Ja pieņem, ka apmēram šādu pašu summu J. Gulbis mēnesī saņēmis arī 2020. gadā, tad gada 11 mēnešos (amatu viņam nācās pamest 4. decembrī) saņemtajai summai vajadzētu būt apmēram 375,4 tūkstošiem eiro.
Taču, kā J. Gulbim ir nācies uzrādīt amata pamešanas deklarācijā, viņš 2020. gadā atalgojumā SIA Tet ir saņēmis gandrīz miljonu – 965 626 eiro.
Ja no šīs summas atņem iespējamo vidējo algu par 11 mēnešiem, sanāk, ka kompensācijā par atlaišanu no amata J. Gulbis, pateicoties Satiksmes ministrijas un uzņēmuma padomes labvēlībai, ir saņēmis rekordsummu – varbūt pat vairāk nekā 590 tūkstošus eiro.
Pagājušā gada 25. oktobrī parādījās ziņas, ka prokuratūra J. Gulbim un vēl četrām personām ir uzrādījusi apsūdzības par iespējamu līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā, SIA Tet nodarītos zaudējumus vērtējot vairāk nekā 7,58 miljonu eiro apmērā, savukārt 4. decembrī viņam saistībā ar šīm apsūdzībām amatu nācās pamest.
Prokuratūras viedoklis ir – J. Gulbis izmantojis Tet īpašnieku un padomes uzticību, lai nepamatoti un noziedzīgi iesaistītu digitālās televīzijas projektā uzņēmumu Hannu Digital – bēdīgi slavenās kompānijas Kempmayer tiesību pārņēmēju.
Pats J. Gulbis apgalvo, ka apsūdzības neesot pamatotas, taču, sekojot Mārtiņa Bondara pēdās, drošības pēc tomēr veica priekšdarbus, lai notiesājoša sprieduma gadījumā vismaz daļa ģimenes mantas paliktu neskarta.
Jau četras dienas pēc tam, kad atklātībā nonāca ziņas par apsūdzības uzrādīšanu J. Gulbim, viņš bija meties glābt ģimenes mantu ar laulību līguma palīdzību.
Kā rāda Lursoft datu bāze, 29. oktobrī – četras dienas pēc šo ziņu parādīšanās medijos – Juris un Dace Gulbji bija noslēguši laulāto mantisko attiecību līgumu, kas vēl pēc piecām dienām – 4. novembrī ticis oficiāli reģistrēts.
Noslēgts mantas „glābšanas” gadījumiem klasisks līgums par laulāto mantas šķirtību, nosakot, ka „mantas šķirtība attiecas uz katra laulātā jebkuru īpašumā esošo mantu - manta, kas iegūta viņu laulības laikā, uz kāda no laulāto vārda, pēc šī līguma noslēgšanas paliek katra tā laulātā īpašumā, uz kura vārda tā reģistrēta bankās vai publiskās reģistra iestādēs - Zemesgrāmatā, Ceļu satiksmes drošības direkcijā, Komercreģistrā vai citās iestādēs, kā Latvijā, tā ārpus tās”.
Mantas "glābšana" ir saskatāma arī jaunajā J. Gulbja deklarācijā: viņš nezināmai personai ir veicis dāvinājumu 434 361 eiro apmērā, daļēji pārdevis uzkrājošās dzīvības apdrošināšas polisi, saņemot 15 920 eiro, un vēl arī noslēdzis cesijas līgumu par 200 000 eiro, bet 60 00 eiro aizdevis.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
