Iesaki rakstu: 
No amata atvadās jau kārtējais starptautiskās lidostas Rīga vadītājs – šodien pēdējā diena amatā ir lidostas valdes priekšsēdētājam Armandam Jurjevam, kurš šo posteni ieņēma tikai pagājušā gada oktobra beigās.
Oficiālā versija ir - Jurjevs pats esot negaidīti uzrakstījis atlūgumu, kas arī nekavējoties pieņemts, līdz ar ko jau šodien ir viņa pēdējā darba diena.
Taču Pietiek rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina - faktiski Jurjevam izteikta akcionāra neuzticība. Lidostas oficiālais akcionārs, kā zināms, ir ZZS pārstāvja Ulda Auguļa vadītā Satiksmes ministrija.
Satiksmes ministrija saistībā ar šo informāciju apgalvo, ka esot tikai "informēta", bet visi jautājumi esot uzdodami lidostas padomei.
Tikmēr neoficiāli zināms, ka Jurjevs, kurš iepriekš ar "politbiznesu" nav bijis saistīts, nav spējis saprasties ar lidostas "iepirkumu speciālistiem".
Kā zināms, lidostas valdē jau ilgstoši darbojas Ilona Līce, kas tiek uzskatīta par vienu no ZZS "politbiznesa" uzticības personām. Neoficiālā informācija liecina, ka tieši viņas dotos signālus Jurjevs nav vēlējies uztvert ar pietiekamu izpratni.
Zīmīgi, ka vēl trešdien notikušajā lidostas padomes sēdē nekas par šādiem Jurjeva nodomiem nav bijis zināms, taču pēc tam viņam bijusi saruna ar ministra padomnieku Arti Stucku, kas tiek dēvēts arī par ZZS "melno kasieri" un "lietu kārtotāju".
Pats Stucka par vakardienas sarunu ir diezgan nerunīgs:
- Tiesa, runāju ar viņu.
- Par ko?
- Par lidostas darbu.
- Ko tieši par lidostas darbu?
- Par darbu.
- Bet kādā kontekstā?
- Darba kontekstā. Tajā skaitā viņš minēja kaut ko par jauniem izaicinājumiem darba jomā.
- Pēc jūsu domām, ar ko saistīts viņa lēmums pamest lidostas valdes priekšsēdētāja amatu?
- Ar jauniem izaicinājumiem.
Taču vēl nerunīgāks ir pats Jurjevs:
- Neko vairāk kā savā iesniegumā es jums nevarēšu teikt.
- Stuckas kungs minēja, ka jūs vakar esat runājis par jauniem izaicinājumiem.
- Jā, jauni izaicinājumi.
- Un kādā jomā, ka drīkst jautāt?
- Privātā biznesa jomā. Tas ir mans personīgs lēmums. Neko vairāk nekomentēšu.
- Runā, ka jūs neesat varējis saprasties iepirkumu jautājumos.
- To es nevaru komentēt...
Jurjevam pagājušā gada oktobrī stājoties amatā, viņš tika oficiāli slavēts saistībā ar savu vairāk nekā 20 gadu pieredzi starptautiskā biznesa vidē.
Tad tika minēts, ka sākotnēji starptautisko pieredzi viņš ieguvis, strādājot par ASV fonda International Executive Services Corps direktoru. Viņš bijis arī IBM Latvijas biroja vadītājs un Telenor Media grupai piederošo uzņēmumu SIA Interinfo Latvija un SIA Baltic Delfi Internet Search direktors.
Jurjevs strādājis arī par Telenor Media grupas projektu vadītāju Maskavā, veicot divu grupas uzņēmumu darbības konsolidāciju un izstrādājot biznesa stratēģiju, ieviešot to septiņos grupas uzņēmumos Baltijas valstīs, Austrumeiropā un NVS.
Taču jau pēc divarpus mēnešiem lidostas vadībā izrādījies, ka šajā amatā cilvēkam ir vajadzīgas principiāli citas prasmes un iemaņas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
