No 20 vislielākajiem īpašumu darījumiem Jūrmalā vismaz 15 pircēji bijuši ārvalstnieki
PIETIEK28.04.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No divdesmit lielākajiem pagājušā gada nekustamā īpašuma darījumiem Jūrmalā vismaz trīs ceturtdaļās pircēji bijuši ārvalstnieki - lielākoties Krievijas iedzīvotāji vai ārzonas uzņēmumi, kuri, pēc visa spriežot, pieder Krievijas pilsoņiem. Šādi dati apkopoti biznesa žurnāla Kapitāls jaunākajā numurā publicētajā Latvijas nekustamo īpašumu darījumu TOP 70.
Kapitāla aizvadītā gada nekustamo īpašumu darījumu TOP 70 radīts, izmantojot vairāku nekustamā īpašuma kompāniju datu bāzes un tajās gūto informāciju salīdzinot ar Valsts vienotās datorizētās Zemesgrāmatas reizi nedēļā publicējamajiem anonimizētajiem datiem par kopumā vairāk nekā 450 lielākajiem pagājušā gada īpašumu darījumiem.
„Uz šī unikālā datu apkopojuma un tā analīzes pamata izveidotais gada nekustamo īpašumu darījumu TOP 70 sastāv no trim dažādiem sarakstiem – tie ir pagājušā gada 30 lielākie darījumi ar zemi un ēkām Rīgā, 20 lielākie darījumi ar zemi un ēkām Jūrmalā, kā arī 30 lielākie darījumi ar dzīvokļiem un telpām Rīgā un Jūrmalā kopā,” informē TOP 70 veidotāji.
Katram no šiem darījumiem, kuri zemesgrāmatā fiksēti pagājušā gada laikā (kaut daži darījumi noslēgti jau agrāk), jaunajā Kapitāla TOP 70 minēta gan tā vērtība, gan konkrētā īpašuma adrese un tā pamatinformācija. Tāpat nosaukts gan katra īpašuma pārdevējs, gan pircējs; par īpašuma pircēju – ja tas ir juridiska persona – no Lursoft datu bāzes minot arī tā īpašnieku, lai dotu skaidrāku priekšstatu par to, kas pašlaik Latvijā ir reālie lielāko un dārgāko īpašumu pircēji.
"Ja nebūtu pircēju no NVS valstīm un vispirms Krievijas, tad Latvijas nekustamo īpašumu tirgus pilnībā neiznīktu, taču atsevišķi tā segmenti - dārgo dzīvokļu un dārgo Jūrmalas īpašumu pārdošana - gan sagrūtu, jo faktiski pilnībā turas tieši uz šiem pircējiem," - šāds ir viens no Kapitāla jaunā TOP 70 veidotāju secinājumiem. To atspoguļo arī detaļas par trim lielākajiem pagājušā gada Jūrmalas īpašumu darījumiem.
Rekords ir bijis 8,7 miljoni eiro - par šādu summu 1975.gadā dzimušais ārvalstnieks Aleksandrs Mečetins pērn novembrī nopircis 5041 kvadrātmetru zemes ar 2010.gadā ekspluatācijā nodotu dzīvojamo māju Pūpolu ielā 1. Īpašumu pārdevusi 1967.gadā dzimusī Irina Suhova, kas to 2008.gadā bija ieguvusi dāvinājuma ceļā. Jau pirms pārdošanas – pagājušā gada jūlijā no īpašuma tika noņemtas divas hipotēkas, bet pēc pārdošanas arī trešā, līdz ar to tas vairs ar ķīlām nav apgrūtināts.
Otrs lielākais darījums bijis 8 miljonu eiro apmērā - par šādu summu SIA Jūrmalas priedes pagājušā gada februārī pārdevusi 4904 kvadrātmetrus zemes ar ēku Ērgļu ielā 2, - to iegādājies nezināmiem īpašniekiem piederošās Kiprā reģistrētās Viviga Limited meitasuzņēmums SIA Seagull Investments. Ne pircējs, ne pārdevējs īpašumu nav ieķīlājuši.
Savukārt trešajā lielākajā darījumā summa bijusi 3,92 miljoni eiro - 1938.gadā dzimušais parfimērijas ražotāja Dzintars lielākais akcionārs un vadītājs Iļja Gerčikovs diviem ārvalstniekiem pārdevis 7323 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju, atpūtas māju, saimniecības ēku, sarga māju un dārza māju Kāpu ielā 51, ko 2011.gadā bez hipotekāriem apgrūtinājumiem bija ieguvis dāvinājuma ceļā no 1973.gadā dzimušā Mihaila Gerčikova. Jaunie saimnieki ir 1971.gadā dzimušais Natans Viners un 1948.gadā dzimusī Irina Viner–Usmanova.
Savukārt citi lielāko darījumu veicēji - pircēji bijuši 1963.gadā dzimušais Aleksejs Urvancevs, ārzonas uzņēmums Easton Development Limited, 1970.gadā dzimušais Krievijas iedzīvotājs Sergejs Šiškins, 1957.gadā dzimusī ārvalstniece Larisa Markus, SIA GES Construction, kuras īpašnieki slēpjas aiz kādas Seišelu salās reģistrētas kompānijas (un uzņēmuma valdes loceklis ir Krievijas iedzīvotājs Vadims Raikins), 1939.gadā dzimušais Vladimirs Krohins, 1963.gadā dzimusī Aleksandra Kamišova, 1991.gadā dzimusī Marija Rubcova, 1958.gadā dzimušais Alekandrs Rubcovs, Kiprā reģistrētā Waxflower holdings limited u.c.
TOP70 veidotāju un ekspertu videostāstījums par jauno sarakstu apskatāms šeit https://www.facebook.com/Kapitals/videos/828984860481915/ un lejuplādējams šeit http://failiem.lv/u/ujdkkmc
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
