No 1.jūnija „Latvenergo” jums liks maksāt par piektdaļu vairāk, nekā jūs maksājāt līdz šim
Aldis Gobzems21.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā jums liekas, kad lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir nonākuši ekonomiskās grūtībās, ko dara valsts uzņēmumi, kuri sniedz pakalpojumu, ko izmanto jebkurš no mums? Pareizi – kāpina savu alkatību, vēlmi nopelnīt. Tas ir stāsts par Elektrum. Tas nav stāsts par pāris procentu pieaugumu. Tā ir eseja par 17%.
No 1.jūnija Elektrum jums liks maksāt par piektdaļu vairāk, nekā jūs maksājāt līdz šim. Jo jūs esat kļuvuši turīgāki? Laikam tomēr ne. Jūs vienkārši nezināt, ka eksistē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), kura pārrauga, lai jūs nepārmaksātu par monopolu sniegtajiem pakalpojumiem, un kura laikam ir palaidusi garām faktu, ka lielākā daļa izmaksas veidojošo faktoru monopolistiem COVID19 ietekmē ir kļuvuši lētāki, piemēram, gāze, degviela, darba spēks. Starp citu, SPRK ir tieši pakļauta Ministru kabinetam, un tās padomi ieceļ Saeima.
Mēs esam dzirdējuši, ka citās valstīs tiek atlikti vai samazināti komunālie maksājumi, tiek samazinātas elektroenerģijas cenas vai atvieglota to nomaksa uzņēmumiem. Latvijā tā nav, jo SPRK ierēdņi ir paņēmuši brīvdienas. COVID19 ir epidēmija, ko ar laiku pieveiksim, bet kad mēs spēsim visi kopīgiem spēkiem uzveikt slinkuma un kūtruma sērgu? Tagad ir labs laiks sākt ārstēt abus....
Bet, atgriežoties pie Elektrum. Tas ir Latvenergo. Ekonomikas ministrijai pakļauts uzņēmums, kuru vada bijušie Ekonomikas ministrijas ierēdņi. Laikam arī palaiduši garām, ka Latvijā ir atlaisti tūkstošiem cilvēku un dīkstāves pabalstus saņem vairāk nekā tūkstotis uzņēmumu. Droši vien visa cerība tika likta uz to, ka klusām “izrullēs”, “izsūkņāsies” un “izgludināsies”.
Es uzskatu, ka mans uzdevums ir neļaut tam notikt. Jo es esmu par tiem, kuriem tagad ir pienākuši grūti laiki. Prasīšu skaidrojumu no SPRK, kāds ir šīs iestādes plāns pārskatīt sabiedrisko pakalpojumu tarifus, izmantojot ārkārtas stāvokli, cīnīšos par OIK atcelšanu un rosināšu samazināt tarifus sabiedrībai svarīgiem pakalpojumiem. Bet tas ir arī Jūsu, mans lasītāj, uzdevums - sevi aizstāvēt, darot to pašu - pieprasot skaidrojumu, pieprasot atcelt OIK.
P.S. Jautājums, kur ir mūsu pētošā žurnālistika? Es viens šādu foto redzamo vēstuli saņēmu? To tikai Gobzema atbalstītājiem sūtīja? Interesanti taču būtu uzzināt, vai globālie apstākļi, uz kuriem atsaucas vēstulē, ir līdzīgi ietekmējuši kaimiņvalstu (tostarp skandināvu) elektrības ražotājus.
Latvenergo skaidrojums:
"Elektrum noraida jebkādas spekulācijas par "elektrības cenas celšanu" mājsaimniecībām 2020.gadā. Tieši otrādi - tendences liecina, ka vairumtirgus cenas pazeminās, un šo efektu šogad piedzīvos daudzi Elektrum klienti.
Šobrīd vairumam Latvijas privāto klientu ir spēkā līgumi, kas slēgti 2019. gadā un tiks pakāpeniski (atbilstoši katra konkrētajam termiņam) pārslēgti 2020. gada laikā, un tajos iekļautā elektroenerģijas vairumtirgus cena būs mazāka.
Savukārt neliela daļa klientu (ap 1,5%) līgumus slēdza 2018.gadā, kad elektrības cena reģiona tirgū bija salīdzinoši zema, jo vēl nebija cenu pieauguma efekta, kas sekoja 2018. gada ekstrēmi sausā klimata dēļ.
Šobrīd tiem klientiem beidzas divu gadu termiņa (2018. gadā slēgtie) līgumi, un jāslēdz jauni līgumi, kuros tiek piedāvāta aktuālā tirgus cena: 2020.gada aprīlī elektroenerģijas cenas ir samazinājušās pret 2019.gada līmeni par 11%, tomēr joprojām ir aptuveni 20% augstākas nekā 2018.gada piedāvājumos.
Latvijā elektroenerģijas cena veidojas vairumtirdzniecības biržā, kur to savu klientu vajadzībām iegādājas visi tirgotāji, tādēļ visu piegādātāju elektrības cenas tendences konkrētā laika periodā ir vienādas. Elektroenerģijas tirgus cenas klientiem tiek noteiktas katru mēnesi atbilstoši tirgus situācijai, tādēļ, slēdzot jaunu līgumu, katrs klients iegūst aktuālās tirgus cenas piedāvājumu konkrētajā laikā.
Vairumtirgus cenu pieaugumu pēdējā laikā ietekmē izejvielu cenas, elektrības ražošanu iespaidojošo CO2 cenu izmaiņas, kā arī citas reģionālas izmaiņas enerģijas ražošanā un pārvadē.
Tirgus apstākļos klients var izvēlēties – vai maksāt biržas cenu, kas šobrīd ir zemāka par fiksētā produkta cena, taču vienmēr būs svārstīga, vai izvēlēties paredzamu vidējo maksājumu ik mēnesi."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
