Iesaki rakstu: 
Latvijas valsts budžeta sadalījums un pārdalījums ir vienmēr bijis plaši apspriests temats, taču vēl apspriestāks temats ir sadalītās naudas izlietojums nozarēs.
Tad nu manu mediķa sirdi šoreiz plosa raksts par to, kā šī nauda tiek burtiski izšauta gaisā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktores Sarmītes Villeres pirkstu uz "gaiļa". (https://www.sudzibas.lv/latvijas-republikas-valsts-kontrole/valsts-budzeta-nelietderiga-izskerdesana-versamies-pie-cien-valsts-kontrolieres-ekruminas-k-dzes-c336329 )
Grezna ballīte ar vēl greznāku nobeigumu. Vai tiešām tas būtu veids, kā izlietot nodokļu maksātāju naudu? Vai nav labāka pielietojuma?
Kas mani vēl vairāk sarūgtināja ir S. Villeres uzticamās kalpones Gundegas Dambes balles nominācija "Labā feja". Nezinātājiem – G. Dambe ir NMPD mobinga-bosinga feja. Cilvēku ar tādu personīgo ieinteresētību tikt vaļā no subjektīvi nevēlamiem cilvēkiem var reti satikt un metodes, kuras tiek pielietotas, sākas ar draudiem un beidzas ar savērptu melu un intrigu tīkliem (viņas upuru sarakstā ir gan ļautiņi no administrācijas, gan brigādēm, gan reģionālajiem centriem – kundzīte padevusies visai centīga).
Šis pats personāžs tā vietā, lai piesaistītu profesionālus psihoterapeitus un psihiatrus, kas brigāžu cilvēkiem varētu sniegt atbalstu grūtā brīdī, ir izveidojis amata vietu "psihologs". Šis psihologs mēneša laika nav redzēts sejā, taču kā apstiprinājums tāda psihologa eksistencei ir anketiņas vairumā. Anketēti tiek brigāžnieki, un jautājumi cilvēkiem, kuri strādā 24h un vairāk, ir šādi - "Vai jūtaties noguris?" "Vai jūtaties, ka Jums draud izdegšana?". Atvainojiet, piedodiet, bet vēl acīmredzamāku amata vietas nodrošinājumu personīgi pazīstamiem, ar pilnīgu nepielietojamības sindromu sirgstošiem ļaužiem reti nākas redzēt.
Otrs - kad NMPD ir sācis nodarboties ar floristiku? Alekseja Baranova latgalieša sirdij tīkama aina pavērās Operatīvās vadības centrā (OVC), kad viņa iegribas tika apmierinātas un viņam tika dāvāti puķu podi ar puķēm par vairākiem simtiem eiro. Žēl tik, ka nedēļas laikā no Baranova kunga oranžērijas bija palikušas pāris pavītušas, apbruņutotas papardītes. Naudiņa vējā, vai die...
Žēl tikai, ka Baranova kungs spēja nopirkt puķītes, bet beigt savu tirāniju nespēj (acīm redzams statistikā par no darba aizgājušajiem OVC dispečeriem). Protams, S. Villere uz sava mazulīša nedarbiem piever acis, lai tik tērē naudiņu, lai tik spēlējas ar cilvēku nerviem.
Trešais jautājums ir tā dēvētās piemaksas "par personīgu ieguldījumu". Personīgi zinu vairākus cilvēkus dienesta administrācijā, kuriem atkārtoti un ilglaicīgi tiek tādas piešķirtas, tikai... diez kur ir tas ieguldījums un kāpēc tad brigādēs strādā tik slinki cilvēki, ka viņiem nepienākas šādas piemaksas?
Ceturtais un, lasītājiem par prieku, pēdējais punkts. Ziedi, kūkas, pīrādziņi. Vai kāds vispār spēj iedomāties, cik naudas aiziet tā sauktajos "reprezentācijas izdevumos"? Parastais mirstīgais ar šo naudu spētu pāris mēnešus uzturēt ģimeni, bet, redz, "reprezentācijas" izdevumi acīmredzot nodrošina dienesta funkciju izpildi. Vienīgi būtu interesanti uzzināt, kā tieši...
Un pēc šī vēl rodas jautājumi, kāpēc NMPD ir tik zemas algas? Kāpēc brigāžniekiem joprojām nav valsts apmaksāts veselības apdrošināšanas plāns? Kāpēc cilvēki, kuri ziedo savu veselību citu cilvēku veselībai, tiek tik zemu vērtēti? Kāpēc Veselības ministrija/ Veselības inspekcija / Valsts kontrole/ KNAB neko nedara??? Vai tiešām visas šīs instances ir tik aklas, trulas, muļķīgas, ka nezina, ka viņu acu priekšā viena dāmīte danco un dara, kā pašai tīk? NOST AR NAUDAS ŠĶIEŠANU!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
