NMPD apstiprina: IT nodaļas vadītājs tiešām meklēts iespējami īsu laiku un iespējami šaurā lokā
PIETIEK31.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Armanda Ploriņa vadītais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) apstiprina - IT un sakaru nodaļas vadītāju tas patiešām meklējis iespējami īstu laiku un iespējami šaurā lokā, turklāt "īstais" kandidāts pieteicies vēl pirms vakances oficiālās izsludināšanas.
Pietiek jau informēja - avoti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā ir izteikuši pieņēmumu, ka Ploriņš, kura dienas postenī pēc konflikta ar veselības ministru ir skaitītas, mēģina dienesta vadošajos amatos atstāt sev lojālus cilvēkus, kuri varētu dot labumu arī turpmāk.
Šie avoti arī apgalvoja - pēc tam, kad iepriekšējais nodaļas vadītājs amatu pameta, dienesta vadība informāciju par vakanci ievietojusi tikai NMPD mājas lapā un tikai uz minimālo likumā noteikto termiņu - vienu nedēļu, kaut šādus speciālistus, ja vien tie iepriekš jau nav zināmi, šādā veidā atrast faktiski nav iespējams.
Turklāt vienīgais kandidāts, kas nav bijis NMPD darbinieks (turklāt NMPD darbiniekiem par konkursa izsludināšanu uz vakanci netika nekādā veidā nav ticis oficiāli paziņots), uz šo vakanci pieteicies ne tikai personīgi Ploriņam, bet to izdarījis vēl pirms datuma, kad sludinājums par vakanci ticis ievietots NMPD interneta mājas lapā. Pēc Ploriņa raksturojuma "šis ir labs kandidāts" Oļegs Ivanovs arī ticis pieņemts darbā.
"Kandidāts strādā uzņēmumā Meditec, kas ir izstrādājis un uztur NMPD dispečerizācijas risinājumu 113 izsaukumu pieņemšanai. Tas rada ļoti lielas bažas par to kā šī persona varēs veikt savu darbu. Potenciāli varētu izveidoties situācija līdzīgi kā bija ar automašīnu īri no Rīgas sanitārās auto bāzes - ka šī persona lobēs uzņēmuma intereses dienestā, strādājot kā NMPD IT nodaļas vadītājs!" pieļāva Pietiek informācijas avots.
Nu NMPD oficiālajās atbildēs ir apstiprinājis faktiski visus Pietiek avota minētos faktus, tikai pasniedzot tos kā normālu notikumu gaitu, - "neformāli" par vakanci bijis zināms arī iepriekš, un vakances izsludināšana notikusi atbilstoši "dienesta personāla atlases iekšējiem noteikumiem". Publicējam dienesta atbildes pilnībā:
"Vakance uz NMPD IT un sakaru nodrošinājuma nodaļas vadītāja amatu tika izsludināta 2015.gada 8.jūlijā. IT un sakaru nodrošinājuma nodaļas vadītāja amats ir vakants no 2015.gada 12.jūnija. Līdz ar to informācija par vakanto amata vietu neformāli bija pieejama.
Vakance tika izsludināta NMP dienesta mājas lapā www.nmpd.gov.lv līdz 2015.gada 15.jūlijam, kas ir saskaņā ar NMP dienesta personāla atlases iekšējiem noteikumiem.
Katras NMP dienesta vakances izsludināšana tiek saskaņota ar NMP dienesta direktoru un struktūrvienības/tiešo vadītāju. To nosaka NMP dienesta personāla atlases iekšējie noteikumi.
Uz izsludināto NMPD IT un sakaru nodrošinājuma nodaļas vadītāja amata vakanci tika saņemti trīs pieteikumi. Ņemot vērā, ka uz vakanto vietu var pretendēt jau NMP dienestā strādājošs darbinieks, divi no pretendentiem bija NMP dienesta IT nodaļas darbinieki.
Izvērtējot visu 3 pretendentu iesūtīto dokumentu (pieteikumi, CV un izglītības dokumenti) atbilstību vakancē izvirzītajām prasībām, tika konstatēts, ka viena pretendenta izglītība neatbilda konkursā izvirzītajām prasībām, tomēr, tā kā tas bija NMP dienesta darbinieks, kurš sevi bija ļoti labi apliecinājis darbā, tika nolemts virzīt viņu otrajai atlases kārtai.
Otrajā pretendentu atlases kārtā komisija, kuras sastāvā bija divi personāla vadības un divi IT un sakaru nodrošinājuma speciālisti. Katram pretendentam uzdeva vienādus strukturētus jautājumus, saistītus ar IT jomas kompetencēm. Atbildes un intervijas norises gaita ir fiksētas protokolā. Komisija lēma, ka divu pretendentu atbildes vērtējamas kā līdzvērtīgas. Tādēļ, ņemot vērā otrās kārtas interviju rezultātus un to, ka arī pirmās kārtas iesūtītie pieteikumi, CV un izglītības dokumenti bija līdzvērtīgi, tika organizēta atlases trešā kārta – pārrunas ar NMP dienesta direktoru. Atlases konkursa trešā kārta notika 2015.gada 27. un 28.jūlijā, atbilstoši NMP dienesta personāla atlases iekšējiem noteikumiem.
Izvērtējot pretendentu iesniegtos dokumentus un pamatojoties uz intervijas rezultātiem, pārrunu rezultātā vērtējumu sniedza NMP dienesta direktors, kā arī lēmumu par O. Ivanova apstiprināšanu IT un sakaru nodrošinājuma nodaļas vadītāja amatā pieņēma NMP dienesta direktors.
Pirmo pieteikumu O.Ivanovs sūtīja 2015.gada 6.jūlijā NMP dienesta direktoram. Otrs pretendenta O.Ivanova pieteikums atlases konkursam tika saņemts 2015.gada 10.jūlijā plkst.10:59 uz e-pasta adresi: [email protected].
O.Ivanovs apliecinājis savas vadītāja un administratīvās spējas, kas pietrūka pārējiem pretendentiem. O.Ivanova priekšrocība ir ilgstoša (10 gadi) pieredze IT jomā veselības aprūpes nozarē, pārzina IT jomu kopumā, kā arī piedalījies tehnisko risinājumu izveidē medicīnas nozarē, turpretim otra pretendenta specializācija ir ievērojami šaurāka.
Šobrīd O.Ivanovam noteikts pārbaudes laiks 3 mēneši."
Kā jau ziņots, par šiem faktiem jau ticis informēts arī veselības ministrs, taču nekādi neesot iejaucies.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
