Iesaki rakstu: 
Lai „Saskaņa” kļūtu par varas partiju, Ušakovam ir jāaiziet no partijas vadības. Uzskatu, ka Ušakova vadībā partija ir zaudējusi jebkādu ideoloģisko saturu. Ir izkropļota “Saskaņas ideja” – ideoloģiskie pamati, uz kuriem tika dibināta partija. „Saskaņa” ir kļuvusi par biznesa projektu. Uzskaitīšu kliedzošākās Ušakova politiskās kļūdas, kas ielikušas partiju situācijā, kad principā neviena Latvijas politiskā partija, pat gribēdama „mieru mājās”, nedrīkst veidot koalīciju ar „Saskaņu”, kamēr partiju vada Nils Ušakovs:
1. Ušakovs ievilka „Saskaņu”pretvalstiskā referendumā par krievu valodu kā otru valsts valodu. Tā bija „Saskaņas” viskatastrofālākā kļūda kopš tās dibināšanas. Neticu, ka Ušakovs nav lasījis valsts Satversmi, kur rakstīts - valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. „Saskaņa” vienmēr ir balsojusi par šo Satversmes pantu. Ne politiskās konjunktūras dēļ, bet aiz pārliecības. Šis referendums sarosīja izglītības un valodas likuma reformatorus, pret kuriem ušakovisti tagad varonīgi cīnās.
2. 1998.gadā „Saskaņa” atbalstīja ASV- Baltijas hartu, ko parakstīja ASV un trīs Baltijas valstu prezidenti. Viens no pirmajiem teikumiem hartā skan: "ASV nekad nav atzinušas Baltijas valstu vardarbīgu INKORPORĀCIJU”. Tā vietā, lai muļķīgi minstinātos, atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai „Saskaņa” atzīst okupāciju, Ušakovam bija pienākums atsaukties uz savulaik partijas atbalstīto dokumentu. Konjunktūra!
3. Tāda pati konjunktūra, nevis ideoloģiska pārliecība jautājumā par sadarbību ar Krievijas „Единая Россия”.
Un kā lai nosauc „Saskaņas” sarakstu piepičkāšanu ar latviskām "rozīnēm" cerībā, ka kāds latviešu balsotājs uz to uzķersies? „Saskaņa” nav nedz smalkmaizīte, nedz šķīstošā kafija, kuru var šķīdināt ar svešķermeņiem, partijas vecbiedrus nobīdot pamalē. Atkal Ušakova tuvredzīga konjunktūra!
Kamēr partijas biedri pakļausies varas uzurpatoram, „Saskaņa” nekad nekļūs par varas partiju!
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
