Nez ko teiktu OECD, iepazīstoties ar „Latvenergo” padomes sastāvu?
Pietiek lasītājs04.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
OECD rekomendācija par padomju izveidošanu valsts kapitālsabiedrībām, protams, ir apsveicama doma uzņēmumu pārvaldības uzlabošanai, bet reāli dzīvē notiek kā parasti. Ieinteresētās politiskās partijas vai apvienības uzreiz sekmīgi izpildīja uzdevumu un izveidoja padomes no sev lojāliem cilvēkiem. Par lidostas Rīga padomi informācija jau ir izskanējusi publiski, bet AS Latvenergo padomi spītīgi neviens neievēro.
Galvenais vadmotīvs padomes locekļu izvēlei - profesionālisms un nevainojama reputācija. Padomes priekšsēdis – Andris Ozoliņš (sekmīgi atstājis DNB vadību krīzes kulminācijā), vairākus gadus sekmīgi bija padomes loceklis Baltic International Bank, kas nodarbojas ar Krievijas rezidentu naudas kontu apkalpošanu, kā arī slavens ar alkohola lietošanu.
Andris Liepiņš - viens no OIK sistēmas izveidotājiem, ieņēma valsts sekretāra amatu Ekonomikas ministrijā (apgalvo, ka ir tikai izpildītājs). Mārtiņš Bičevskis - bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs, viens no Parex bankas glābšanas sagatavotājiem, pēc bankas afēras - atstāja amatu un devās nosacīti privātajos biznesos. Valsts nekustamo īpašumu padome, Latvenergo padome…
Martins Sedlackis - bijušais Boston Consulting Group darbinieks, kas sekmīgi sniedza konsultācijas airBaltic attīstības plānam, kā rezultātā ieguva amatu airBaltic valdē kā nenovērtējams speciālists.
AS Latvenergo padomē kungs ieviesa labu pārvaldības modeli - visas padomes sēdes notiek angļu valodā (kur skatās Valsts valodas inspekcija?). Pirmais darbs padomē - AS Latvenergo stratēģijas izstrāde. Izpildītājs - Boston Consulting Group, līguma apjoms - ap 300 000 EUR. Un rezultāts? Vai tā nav valsts kapitālsabiedrības resursu izšķērdēšana?
Vēl viena Latvenergo padomes locekle - Baiba Rubesa, cilvēks, kurš neprasa komentārus: tik augsts reputācijas līmenis, ka Igaunijas un Lietuvas valsts ierēdņi vēl joprojām atceras šantāžisti un apmelotāju Baibu Rubesu.
Un vēl kāds novērojums: nākot pie varas pašreizējam padomes sastāvam, strauji pieauga to partijas Vienotība atbalstītāju (ziedotāju)skaits no uzņēmēju vidus, kuri strādā Sadales tīkla būvdarbos. Protams, tā ir tikai nejauša sakritība, bet varbūt ka ne…?
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
