
Nez kāpēc Latvijas bijušais bagātākais cilvēks uzņēmumu oficiālo vadību atdevis savai mātei?
Pietiek lasītājs25.04.2019.
Komentāri (0)
Bijušā Latvijas bagātākā cilvēka, izbijušā baņķiera Oļega Fiļa saimniekošana atklāj aizvien jaunus interesantus faktus, - izrādās, gandrīz visi viņa personiski kontrolētie uzņēmumi, izņemot vienīgi ar ABLV banku saistītos, oficiāli ir nodoti viņa 68 gadus vecajai mātei Nadeždai Fiļai.
Kā jau aprakstīts, vismaz divi no šiem uzņēmumiem – SIA Nurmuižas pils, kas nodarbojas ar baņķierim piederošās tāda paša nosaukuma pils apsaimniekošanu, un SIA A Deglavnieks, kam pieder nekustamais īpašums Rīgā, pēc visa spriežot, saviem darbiniekiem daļu atalgojuma iepriekšējos gados ir izmaksājuši „aploksnēs”,
Taču, ja šī attieksme pret nodokļu maksāšanu ieinteresēs Valsts ieņēmumu dienestu, bijušais baņķieris par to nebūs oficiāli atbildīgs, - viņa vietā atbildēt nāksies Fiļa mātei, kas abos šajos uzņēmumos ir iecelta par valdes locekli.
Kā rāda Lursoft dati, uzņēmumā A Deglavnieks Nadežda Fiļa par valdes locekli ir iecelta 2017. gada decembra beigās, bet par SIA Nurmuižas pils valdes locekli – jau 2016. gada februārī.
Tāpat Fiļs savu māti par oficiālu vadītāju ir iecēlis arī uzņēmumos V32, kur viņa kopš 2017. gada aprīļa ir valdes priekšsēdētāja, un Mazais Dzirnezers, kur Nadežda Fiļa valdes locekļa amatu ieņem kopš 2016. gada februāra.
Pietiek lasītāji jau zina, ka Fiļa iegādāto Nurmuižas pili apsaimniekojošās SIA Nurmuižas pils 2017. gada pārskats rādīja – kopumā šajā uzņēmumā strādājot un par eksbaņķiera labsajūtu rūpējoties veseli 19 darbinieki.
Tomēr uzņēmuma oficiāli sniegtie dati rādīja, ka tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā gada laikā bijuši tikai 2,94 tūkstoši eiro, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklī nomaksāti 10,46 tūkstoši eiro un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās – 20,9 tūkstoši eiro.
Aptuveni aprēķini rāda – tas nozīmē, ka oficiālā mēnešalga, par kuru Latvijas valstij maksāti nodokļi, Latvijas bagātākā cilvēka uzņēmumā ir bijusi tikai nedaudz virs 260 eiro mēnesī un par to, ka vismaz daļu atalgojuma saviem darbiniekiem Fiļa uzņēmums izmaksā „aploksnēs”, nav nekādu šaubu.
Savukārt pērn uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā gan ir palielinājušies no 2,94 tūkstošiem eiro 2017. gadā līdz 17,47 tūkstošiem eiro pērn, toties iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi ir sarukuši no 10,46 tūkstošiem eiro līdz 8,68 tūkstošiem eiro.
Taču nozīmīgākais rādītājs ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. It kā tās ir pieaugušas no 20,9 tūkstošiem eiro līdz 22,41 tūkstotim eiro pērn. Tomēr uzņēmumā pērn joprojām strādājuši 17 darbinieki, un tas nozīmē, ka vidējā oficiālā alga ir bijusi nedaudz virs 310 eiro.
Nurmuižas pils gan nav vienīgais Fiļa uzņēmums, kas neaizraujas ar nodokļu maksāšanu Latvijas valstij: ja ticēt cita eksbaņķierim piederošā uzņēmuma A Deglavnieks gada pārskatiem un Valsts ieņēmumu dienesta informācijai, arī šajā SIA darbiniekiem tiek maksāta tikai minimālā alga.
Šo uzņēmumu Fiļs kontrolē netieši – caur to pašu SIA Nurmuižas pils, oficiāli uzņēmumā strādā septiņi darbinieki, un, kā rāda VID dati par 2017. gadu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās tas gada laikā samaksājis 11,5 tūkstošus eiro.
Tas nozīmē, ka vidējā oficiālā alga uzņēmumā 2017. gadā ir bijusi aptuveni 390 eiro – tātad tikai par desmit eiro lielāka nekā valstī oficiāli noteiktā minimālā alga 2017. gadā.





Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo: