New Europe 100: paziņoti Centrālās un Austrumeiropas inovāciju līderi
PIETIEK29.11.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Automašīna, ko var vadīt, sēžot ratiņkrēslā, ātrāki un lētāki Ebolas vīrusa noteikšanas testi, bezpilota lidmašīnas, ko iespējams izmantot glābšanas operācijās, – šo inovāciju radītāji ir tikai daži no izcilniekiem, kas iekļauti otrajā Centrālās un Austrumeiropas vadošo inovāciju līderu sarakstā New Europe 100. Jaunajā sarakstā ir iekļauti trīs inovatori no Latvijas – AirDog vadītājs Edgars Rozentāls, kura uzņēmums ražo ekstrēmajā sportā izmantojamus bezpilota lidaparātus, portāla Meduza galvenā redaktore Gaļina Timčenko un Reach.ly vadītājs Ernests Štāls, kura vadītais uzņēmums e-komercijas portāliem piedāvā analītisku rīku klientu uzvedības tendenču apkopošanai.
Šo 100 inovāciju līderu vidū ir cilvēki, kas ar modernām tehnoloģijām paver jaunas iespējas kultūrā, politikā, uzņēmējdarbībā, zinātnē vai sociālajās aktivitātēs. Vairākums no viņiem (50%) ir uzņēmēji vai aktīvisti un politiķi (32%). „Šajā sarakstā ir apkopoti cilvēki, kas jau tuvākajā nākotnē būs pārmaiņu priekšgalā Centrālajā un Austrumeiropā,” stāsta projekta idejas autora, fonda Res Publica pārstāvis Voičeks Pržibilskis (Wojciech Przybylski).
Starp šā gada uzvarētājiem redzam cilvēkus, kuri ne tikai rada pozitīvas pārmaiņas, bet arī aktīvi risina konkrētas sociālās problēmas, piemēram, autori tiešsaistes platformai, kas saista māksliniekus ar potenciālajiem patroniem, interaktīva medicīniskās rehabilitācijas robota radītāji, organizācijas, kas bērniem māca IT prasmes, un ekstrēmajos sporta veidos izmantojamo AirDog bezpilota lidaparātu veidotāji. Šajā sarakstā ir iekļauti arī prominenti politiķi – apbalvoto vidū ir Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš ir viens no pamatlicējiem savas valsts attīstītajai ekonomikai, kas kļuvusi par sinonīmu inovācijai un e-risinājumiem ekonomikā, izglītībā un politikā, kā arī Slovākijas prezidents Andrejs Kiska, kurš ir dedzīgi atbalstījis inovācijas visā reģionā.
Saraksta dalībniekus organizatori izraudzījās no publikas nominētajām, kā arī no nominējošo partneru ieteiktajām personām šādās kategorijās - uzņēmējdarbība, mediji un kultūra, sabiedrība un politika. Kas raksturīgs šiem cilvēkiem? „Šī gada New Europe 100 saraksts atspoguļo to, ka daudzās nozīmīgās jomās, tostarp izglītībā, veselības aprūpē, transporta nozarē un lauksaimniecībā, mūsu reģiona inovāciju līderi izmanto jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus konkrētu sociālo un uzņēmējdarbības problēmu risināšanai,” skaidro Google Centrālās un Austrumeiropas biroja Valstu politikas nodaļas vadītāja Agata Vaclavika-Veijmane (Agata Wacławik-Wejman). Viņa arī piebilst: „Saraksta dalībnieku daudzveidība atspoguļo to, ka ekonomiskajām un sociālajām inovācijām Centrālajā un Austrumeiropā ir ievērojams izaugsmes potenciāls, kas var veicināt spēcīgu uzņēmumu veidošanos, jaunas darbavietas un ekonomisko izaugsmi.”
New Europe 100 saraksta galvenais mērķis ir izteikt atzinību un izcelt dažādu radošu un inovatīvu ideju autorus. Organizatori uzskata, ka daudzas šādas idejas rodas tieši mūsu reģionā, lai arī to autori darbojas globālā mērogā. „Ir tiešām iedvesmojoši šā gada sarakstā redzēt tik daudz radošuma. Uzskatām, ka partnerību veidošana šo radošo indivīdu vidū būs katalizators inovācijām arī ārpus V4 reģiona,” atklāj Starptautiskā Višegradas fonda izpilddirektore Beāta Jačevska (Beata Jaczewska). Projekta mērķis ir arī atbalstīt inovācijas Centrālajā un Austrumeiropā, izceļot pozitīvo pārmaiņu veicinātājus.
Šis ir projekta otrais izdevums. To veido fonds Res Publica sadarbībā ar Višegradas fondu, Google un laikrakstu Financial Times, kā arī citām ievērojamām reģiona institūcijām.
Pilns jaunais reģiona uzvarētāju saraksts, kā arī iepriekšējais izdevums pieejams interneta vietnē www.ne100.org.
Plašāka informācija par projektu pieejama interneta vietnē www.ne100.org, kā arī sociālajā tīklā Twitter – www.twitter.com/NewEurope100.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
