Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Autovadītāja tiesības nost visiem, kuri pieķerti braucam par 30 km/h ātrāk nekā atļauts – daži par šo iepriekšējā iekšlietu ministra Kristapa Eklona (Attīstībai/Par) priekšlikumu ir sajūsmā, bet lielākā daļa nesaprot, no kurienes tāds vispār radies.

Jā, reizēm vajadzētu apmeklēt Ceļu satiksmes drošības padomi – it kā garlaicīgs pasākums, kurā kaut kādi ierēdņi sēž un spriež. Tomēr dažreiz gadās, ka viens tāds ierēdnis paziņo kaut ko interesantu, no konteksta pilnīgi izrautu, vienkārši tā – tiesības nost par kaut ko. Rodas jautājums, kāpēc tieši par šādu braukšanas ātrumu un kāpēc tieši šāds sods?

Būtībā sodi ir kā klavieres – tur viss ir saskaņots, viss ir vienmērīgā harmonijā: jo mazākas bīstamības pārkāpums, jo mazāks sods, bet bīstamākam pārkāpumam ir lielāks sods. Un tā viss aiziet pa skaistām trepītēm, nevis mēs pēkšņi izraujam vienu sodu no konteksta un tajā pēkšņi ieliekam lielāku spēku un naidu. Tas nav juridiski skaisti un korekti nekādā veidā!

Varētu domāt, ka kāds ir izpētījis, ka tieši tādā ātrumā braucošie izraisa visas avārijas uz autoceļiem. Ja paskatāmies, cik ir negadījumu, tad pēdējā gada laikā to ir mazāk nekā iepriekšējos gados, un arī autovadītājiem piešķirto soda punktu ir mazāk nekā agrāk. Tad no kurienes vispār rodas problēma, ka vajadzētu kaut ko palielināt un tik drastiskus lēmumus pieņemt?

Drīzāk izskatās, ka lēmums par šādu priekšlikumu ir pieņemts uz karstu galvu vai arī vienkārši joka pēc, sak, "sapulces sākumā kaut ko izmetīšu, lai pievērstu uzmanību". Reizēm tā arī kursos māca – kaut ko šokējošu pateikt, lai visi tevi klausītos.

Vajadzētu domāt, vai mums tiešām kāds zina, kā un kāpēc notiek avārijas. Vai mums ir kāds dienests, kas izpēta, kādā braukšanas ātrumā notika negadījums, kāpēc tieši tādā ātrumā, vai vadītājs nebija noguris, kāds bija ceļa segums, kādi bija gaismas apstākļi tajā vietā. Neviens neko nezina, vienīgais, ko dara, – mēģina palielināt sodus.

Protams, pēdējā gada laikā visi ir redzējuši, ka cilvēki pa ceļu brauc dullāk un bezatbildīgāk, notiek aizvien bīstamāki manevri. Bet, ja paskatāmies statistikā, naudas sodu un soda punktu ir piešķirts mazāk. Tas nozīmē, ka ceļu policija netiek galā ar to, lai noķertu visus acīmredzamākos pārkāpējus.

Vai tiešām šādas problēmas risinājumam būs līdzēts ar bargāku sodu? Mums taču jau ir brīnišķīga soda punktu sistēma, kas izķer tos, kuri regulāri pārkāpj, no tiem, kuri pārkāpj tikai reizēm. Vienīgā plānā vieta šajā soda punktu sistēmā ir ceļu policija, kuras būtībā nav un kuras darbs netiek pilnvērtīgi veikts – trūkst darbinieku un ekipāžu. Neviens neko nedara, līdz ar to neviens recidīvists arī nenonāk pie šiem soda punktiem.

Ja mums būtu normāla ceļu policija – labi ekipēta un pietiekamā skaitā –, soda punktu sistēma darbotos, un nevienam nevajadzētu izgudrot kaut kādus drastiskus sodus par pārsniegšanu par tieši 30 km/h.

"30 km/h ātrāk, nekā atļauts" – izklausās šausmīgi, bet tajā pašā laikā varam saprast, ka reizēm tas ir šausmīgāk, nekā izklausās, bet reizēm tas ir mazāk šausmīgi, nekā izklausās. Piemēram, pilsētā pie skolas – tur tas būs divkārt ātrāk, nekā vispār atļauts, un varbūt pat desmitkārt bīstamāk, jo bremzēšanas ceļš pieaug ievērojami. Tajā pašā laikā uz šosejas 30 km/h ātrāk varbūt sanāk, vienkārši apdzenot un mazliet ilgāk paturot akseleratora pedāli – tas atkal nav tik bīstami kā pie bērnudārza vai skolas.

Mums ir jādomā, kā novērsīsim negadījumus un kā uzlabosim situāciju uz ceļa. Visiem ir skaidrs, ka situācija uzlabojas tad, kad ir labs ceļš, jaunas un drošas automašīnas, kā arī mierīgs un laimīgs autovadītājs. Visas šīs trīs iepriekšminētās lietas nu nekādi neīstenojas, ja vienkārši paziņo "atņemsim tiesības!" Tas nepalīdzēs!

Novērtē šo rakstu:

103
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi