Nevis tiesības par 30 km/h pārkāpumu jāatņem, bet ceļu policija jāsakārto
Pauls Timrots20.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Autovadītāja tiesības nost visiem, kuri pieķerti braucam par 30 km/h ātrāk nekā atļauts – daži par šo iepriekšējā iekšlietu ministra Kristapa Eklona (Attīstībai/Par) priekšlikumu ir sajūsmā, bet lielākā daļa nesaprot, no kurienes tāds vispār radies.
Jā, reizēm vajadzētu apmeklēt Ceļu satiksmes drošības padomi – it kā garlaicīgs pasākums, kurā kaut kādi ierēdņi sēž un spriež. Tomēr dažreiz gadās, ka viens tāds ierēdnis paziņo kaut ko interesantu, no konteksta pilnīgi izrautu, vienkārši tā – tiesības nost par kaut ko. Rodas jautājums, kāpēc tieši par šādu braukšanas ātrumu un kāpēc tieši šāds sods?
Būtībā sodi ir kā klavieres – tur viss ir saskaņots, viss ir vienmērīgā harmonijā: jo mazākas bīstamības pārkāpums, jo mazāks sods, bet bīstamākam pārkāpumam ir lielāks sods. Un tā viss aiziet pa skaistām trepītēm, nevis mēs pēkšņi izraujam vienu sodu no konteksta un tajā pēkšņi ieliekam lielāku spēku un naidu. Tas nav juridiski skaisti un korekti nekādā veidā!
Varētu domāt, ka kāds ir izpētījis, ka tieši tādā ātrumā braucošie izraisa visas avārijas uz autoceļiem. Ja paskatāmies, cik ir negadījumu, tad pēdējā gada laikā to ir mazāk nekā iepriekšējos gados, un arī autovadītājiem piešķirto soda punktu ir mazāk nekā agrāk. Tad no kurienes vispār rodas problēma, ka vajadzētu kaut ko palielināt un tik drastiskus lēmumus pieņemt?
Drīzāk izskatās, ka lēmums par šādu priekšlikumu ir pieņemts uz karstu galvu vai arī vienkārši joka pēc, sak, "sapulces sākumā kaut ko izmetīšu, lai pievērstu uzmanību". Reizēm tā arī kursos māca – kaut ko šokējošu pateikt, lai visi tevi klausītos.
Vajadzētu domāt, vai mums tiešām kāds zina, kā un kāpēc notiek avārijas. Vai mums ir kāds dienests, kas izpēta, kādā braukšanas ātrumā notika negadījums, kāpēc tieši tādā ātrumā, vai vadītājs nebija noguris, kāds bija ceļa segums, kādi bija gaismas apstākļi tajā vietā. Neviens neko nezina, vienīgais, ko dara, – mēģina palielināt sodus.
Protams, pēdējā gada laikā visi ir redzējuši, ka cilvēki pa ceļu brauc dullāk un bezatbildīgāk, notiek aizvien bīstamāki manevri. Bet, ja paskatāmies statistikā, naudas sodu un soda punktu ir piešķirts mazāk. Tas nozīmē, ka ceļu policija netiek galā ar to, lai noķertu visus acīmredzamākos pārkāpējus.
Vai tiešām šādas problēmas risinājumam būs līdzēts ar bargāku sodu? Mums taču jau ir brīnišķīga soda punktu sistēma, kas izķer tos, kuri regulāri pārkāpj, no tiem, kuri pārkāpj tikai reizēm. Vienīgā plānā vieta šajā soda punktu sistēmā ir ceļu policija, kuras būtībā nav un kuras darbs netiek pilnvērtīgi veikts – trūkst darbinieku un ekipāžu. Neviens neko nedara, līdz ar to neviens recidīvists arī nenonāk pie šiem soda punktiem.
Ja mums būtu normāla ceļu policija – labi ekipēta un pietiekamā skaitā –, soda punktu sistēma darbotos, un nevienam nevajadzētu izgudrot kaut kādus drastiskus sodus par pārsniegšanu par tieši 30 km/h.
"30 km/h ātrāk, nekā atļauts" – izklausās šausmīgi, bet tajā pašā laikā varam saprast, ka reizēm tas ir šausmīgāk, nekā izklausās, bet reizēm tas ir mazāk šausmīgi, nekā izklausās. Piemēram, pilsētā pie skolas – tur tas būs divkārt ātrāk, nekā vispār atļauts, un varbūt pat desmitkārt bīstamāk, jo bremzēšanas ceļš pieaug ievērojami. Tajā pašā laikā uz šosejas 30 km/h ātrāk varbūt sanāk, vienkārši apdzenot un mazliet ilgāk paturot akseleratora pedāli – tas atkal nav tik bīstami kā pie bērnudārza vai skolas.
Mums ir jādomā, kā novērsīsim negadījumus un kā uzlabosim situāciju uz ceļa. Visiem ir skaidrs, ka situācija uzlabojas tad, kad ir labs ceļš, jaunas un drošas automašīnas, kā arī mierīgs un laimīgs autovadītājs. Visas šīs trīs iepriekšminētās lietas nu nekādi neīstenojas, ja vienkārši paziņo "atņemsim tiesības!" Tas nepalīdzēs!
Seko mums 
Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem skaitlī “8647”, un parakstu: “Foršs gliemežvāku veidojums manā pludmales pastaigā.”
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
