Nevis "Strīķe šurpu - Strīķe turpu", bet...

Savukārt valstiskās nozīmes līmenī visu izsaka kaut kur sociālajos tīklos pavīdējusī doma: ja reiz pēc Strīķes atlaišanas oligarhi sajūsmā dzer šampanieti, tad jājautā - ko gan Strīķe ir reālu paveikusi, ja reiz viņi lok šampanieti, nevis strebj tējas biezumus no bleķa krūzītēm un skumīgi raugās uz rūtainu saulīti? Varbūt viņi drīzāk klusi skumst, ka no amata izlido tā, kas daudzus gadus spējusi tikai gaisu tricināt un masku šovus rīkot, ne viņus patiešām iesēdināt?

Ja nopietni - pēdējos divus gadus korupcijas apkarošanā (kas ir Strīķes pārziņā esošais bloks) KNAB ir aizvadījis ar nožēlojamiem rezultātiem. Turklāt agrāk Strīķe vēl varēja "zivju" neķeršanos novelt uz toreizējā priekšnieka nekrietnu sabotāžu, taču pēdējo mēnešu kašķis ir parādījis, ka tagadējais priekšnieks kā reiz ir skumis par to, ka Strīķe visu dara, kā uzskata par labāku. Tā ka novelt pēdējos divus gadus ilgušo "neķeršanos" uz Streļčenoku vairs galīgi nav iespējams.

Tikpat pēc būtības nesvarīgi ir arī saprast, vai Dombrovskis savu otrdienas lēmumu par Strīķes atlikšanu atpakaļ amatā pieņēma tāpēc, lai kāds no "Vienotības" politkonkurentiem uz vēlēšanām netiktu pie vienas superzvaigznes. Vai tāpēc, ka kāds vai kāda uzspieda uz pareizās uzspiežamās vietas (ja reiz Bērziņš varēja, tad kamdēļ gan ne vēl kāds?). Vai tāpēc, ka arī pēc demisijas šis ir tas pats parastais Dombrovskis - ja reiz juristi kaut ko secina, kāpēc gan viņam personiski lēkt uz kaut kādām ecēšām? Ja nu vēl sanāk atbildēt?

Bet kāda, ja tā pa lielam, starpība? Lai kura versija izrādītos īstā, nekas jau pēc būtības nemainās - Dombrovska lēmums ir nodrošinājis aizraujošas jezgas KNABā vēl mēnešiem un mēnešiem ilgi. Ar visām no tā izrietošajām sekām. Būs jautri visiem - un it īpaši jau šampanieti strebjošajiem oligarhiem.

Taču ir cita lieta, uz ko skaidri norāda jezga ap "Strīķi šurpu - Strīķi turpu" un kas, manuprāt, ir patiešām būtiska. Runa ir par to, kādā neiedomājamā haosā valsti atstāj mūsu "veiksmes stāsta" autors - ja šis haoss lien ārā pat jomās, kuras ir bijušas Dombrovska vistiešākajā atbildībā un pārraudzībā, bail pat iedomāties, kā ir specifiskākās sfērās, kas atrodas tālāk no sabiedrības acīm.

Tātad - skaitiet līdzi. Mums ir premjers - premjerēšanas rekordists. Viņa partija pie reālās varas ir bijusi jau nez cik gadus. Korupcijas novēršanu un apkarošanu šī partija vienmēr ir izkliegusi kā vienu no saviem galvenajiem lozungiem. Galvenā korupcijas apkarošanas iestāde ar īpašām pilnvarām vienmēr ir bijusi šīs valdošās partijas premjera pārraudzībā. Tieši šīs premjera partijas atbalsts arī ir bijis izšķirošais attiecīgās iestādes priekšnieka nozīmēšanā.

Ar vārdu sakot, premjeram - rekordistam un viņa partijai ir bijušas visas iespējas vismaz šajā ziņā visu izdarīt perfekti. Taču, tikko šajā iestādē tiek no amata atcelta priekšnieka vietniece, izrādās, ka visa šī sistēma ir viena liela neizdarība, nejēdzība un nesaprašana.

Neviens šajā tiesiskuma ieviešanas bastionā, kā izrādās, skaidri nesaprot pat to, kādā dienestā īsti ir KNAB darbinieki, kā viņi pareizi jāatlaiž, kam jāpaprasa atļauja, kā jānovērtē, ar ko kas jāsaskaņo. Un ne jau kāds ļaunais oligarhs to visu nokārtojis savu zemisko mērķu īstenošanai, - tak jau "veiksmes stāsta" autors ar savu ilgstoši valdījušo, valdošo un valdītgribošo partiju to visu tieši tā ir sabūvējis.

Otrdien pieprasīju Valsts kancelejai iespēju iepazīties ar tās juristu it kā gatavoto atzinumu saistībā ar Strīķes atlaišanas rīkojuma tiesiskumu, kas būšot pamatā premjera lēmumam. Lūk, Valsts kancelejas atbilde: "Ministru prezidenta uzdevums Valsts kancelejai gatavot atzinumu netika dots, atsevišķs atzinums netika gatavots..." Tā, lūk - nav nekāda atzinuma.

Tad pieprasīju iespēju iepazīties ar Streļčenoka it kā iesniegtajiem apjomīgajiem argumentiem. Premjera atbilde: "KNAB iesniegtajiem dokumentiem ir ierobežotas pieejamības statuss, jo tas ietver informāciju par darbinieka novērtēšanas procesu (analoģiski eksāmenam un atestācijai)..." Loģiski - ja reiz mums nav nekāda atzinuma, tad iesim nu mēs "pretējās" puses argumentus izpaust.

Tad vēl pajautāju arī KNAB - kā gan tas nākas, ka šī it kā tiesiskuma aizstāvības pirmajās rindās stāvošā iestāde tikai otrdien ar lielu izbrīnu tikusi pie Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta sprieduma bijušā KNAB izmeklētāja lietā, kurā secināts, ka šāda lieta būtu jāizskata vispārējās jurisdikcijas tiesām, - kaut šis lēmums pieņemts jau pagājušā gada martā. Streļčenoks saprotamu iemeslu dēļ uzskatīja par labāku paklusēt...

Visbeidzot uzdevu premjeram, kā naivi šķita, pavisam vienkāršu jautājumu - ja reiz nu saskaņā ar viņa rīkojumu izrādās, ka Strīķe atlaista prettiesiski, jo viņas atlaišana nav saskaņota ar arodbiedrību, tad kādu apsvērumu dēļ viņš iepriekš cildenā mierā noraudzījās uz citiem Streļčenoka lēmumiem par darbinieku atlaišanu un šos lēmumus neatcēla, kaut gan arī tie nebija saskaņoti ar KNAB arodbiedrību? Tie ko - nebija cilvēki?

Te ir Dombrovska atbilde - burts burtā:

"Katrs  lēmums  tiek vērtēts atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, judikatūras atziņām un konkrētajiem lietas apstākļiem. Ministru prezidenta rīkojumā ir vērtēta KNAB priekšnieka lēmuma par Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata tiesiskums publisko un privāto tiesību jomā.

KNAB priekšnieka lēmuma pārbaudes rezultātā ir konstatēts, ka saistībā ar Jutas Strīķes atkārtoto novērtēšanu ir pieņemts prettiesisks pārvaldes lēmums publisko tiesību jomā.

Aizliegums darba devējam uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas pamatojas uz Darba likuma normām, un šajā daļā lēmums ir pieņemts privāto tiesību jomā."

Ko, jūs jautājumu sapratāt, bet atbildi - ne? Nu, tāds nu rekordpremjeram ar viņa partiju tas viņu samuhļītais tiesiskums ir sanācis. Un nevienu citu, ko tajā vainot, neizdosies sameklēt.

Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Publicējam to arī šeit.

Novērtē šo rakstu: