Iesaki rakstu: 
Jau sengrieķu filozofs Platons skaidroja muļķības attīstību bremzējošo būtību: „Muļķība tieši tāpēc ir liels ļaunums, ka cilvēks, nebūdams ne krietns, ne labs, ne saprātīgs, pats ar sevi ir pilnīgā mierā, jo nedomā, ka viņam kaut kas trūktu, pēc kā būtu jācenšas.”
Pārceļot šo atziņu mūsdienu Saeimas vēlēšanu gaisotnē, negribot domas aizķeras pie vēlētāju izvēles motīviem. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ieņem otro vietu reitingos. Izteikšu savu subjektīvu viedokli. Tā kā latviešu mentalitāte un identitāte sakņojas laukos, Latvijas zemē, ir nepieciešams politisks spēks, kas tos pārstāv valstiskā līmenī. Tiktāl pareizi.
Problēmas rodas, ja šī politiskā spēka gars neatbilst tā burtam. Neminēšu daudzos negatīvos piemērus par ZZS, bet kā agronoms pakavēšos pie lauksaimniecības.
Latviešu tauta bez savas zemes nevar cerēt uz ilgtspējīgu pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Taču ZZS deputāti ir atbalstījuši visus likumus, kas samazina latviešiem piederošās zemes platības un veicina depopulāciju laukos. No 307 749 lauku saimniecībām 1995.gadā to skaits samazinājies līdz 81 796 (26,6%) 2015.gadā.
Ārzemniekiem bez Latvijas pilsonības pārdoti 1 048 509 ha (28,5% no privāto zemes resursu kopplatības) mežu un lauksaimnieciskās zemes. Laukos nodarbināto skaits no 430 000 1990.g. samazinājies līdz 71 100 2015.g. jeb par 358 900 (83,5%). Pēdējos 27 gados laukos likvidētas 223 vispārizglītojošās skolas.
ZZS atbalsta industriālos lauksaimniekus. 2000 saimniecības, kas lielākas par
„Ir Eiropas maksājumi, kur neko nevaram un nedrīkstam mainīt, jo tie domāti šim lauku „dzīvesveidam”. Tādēļ arī šie mazie lauksaimnieki saņems visu, kas viņiem pienākas. Bet tas nebūs tā, ka no citiem ES fondiem, kādi ir mūsu rīcībā, piedalīsim vēl papildu naudu klāt šim „dzīvesveidam”,” nicīgi deklarē zemk. ministrs J.Dūklavs.
ZZS nav latviešu tautas nacionālajām interesēm atbilstoša redzējuma un stratēģijas. Taču balsotājus par ZZS tas neatvēsina. Tie redz, dzird, bet atkal un atkal akceptē. Vai tā nav muļķība?
Muļķības skaidrojums vēsta, ka cilvēks, kura darbības nodara zaudējumus citam cilvēkam vai cilvēku grupai, turklāt nenesot nekādu labumu pašam subjektam vai pat tam kaitējot, ir muļķis. Tās pašas darbības akli atkārtojot, nonākam pie muļķības augstākās pakāpes – stulbuma.
Kad bijušajam Polijas prezidentam Kvasņevskim jautāja: „Vai nestāšanās ES nebūs muļķība?”, viņš atbildēja: „Nē, tā nebūs muļķība, bet gan stulbums.” Šo atbildi pārfrāzējot: „Vai balsošana par ZZS nav muļķība?”, piedodiet, atbildu: „Nē, tā nav muļķība, bet gan stulbums.”
Tā varētu būt arī atbilde uz režisora Viestura Kairiša neizpratni: „Par Brigmaņa Latviju ne tikai mirt, bet arī dzīvot negribētos. Kāpēc par Brigmaņa vadīto partiju balso man tik tuvie lauku iedzīvotāji un visāda veida zaļās domāšanas pārstāvji, ir pasaules lielākā mīkla.”
* pensionēts agronoms
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
