Iesaki rakstu: 
Pašreizējā varas sistēma ir ienaidnieks latviešu tautai. Nav svarīgi, ka šis apgalvojums ir pretrunā ar likumā vai politiskajās teorijās rakstīto. Jāskatās ir uz darbiem un faktisko rezultātu.
Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā viss ir aizgājis neceļos. Likvidēta sadzīves preču ražošana, zvejniecība, cukurrūpniecība un pārējās tautas pamatvajadzībām nepieciešamās nozares. Nav veikta deokupācija, ir saglabāts milzīgs skaits mums svešu iebraucēju, kā arī okupācijas laika darboņi turpina strādāt neatkarīgās Latvijas amatos.
Latviešu skaits Latvijā ir katastrofāli samazinājies līdz 1 miljonam. Nezināms skaits tautiešu ir atstājuši Latviju un pārcēlušies svešumā, cilvēka cienīgus dzīves apstākļus meklējot. Toties no pašu vidus ir uzradušies vairāki simti miljonāru, kādu pirms 30 gadiem nebija. Viņi sākumā radās, sagrābjot valstij un visai sabiedrībai piederošos resursus, bet mūsdienās turpina dažādos veidos piesavināties līdzekļus no valsts budžeta.
Tas viss noveda Latviju bezdibeņa malā jau 2008. gada beigās. Kopš tā laika valsts ir spērusi vairākus soļus uz priekšu, šoreiz jau virs bezdibeņa. Neuzskatu ka tāda bija tautas griba, tautai piederošo suverēno varu deleģējot parlamentārajai sistēmai un partijām. Valsts varas rīcība ir galēji destruktīva latviešu tautai!
Policija ir lojāla Latvijas Republikas varai. Gan pēc likuma, gan arī faktiski. Tātad varu izdarīt tikai vienu loģisku secinājumu. Policija ir naidīga latviešu tautai. Tas, ka no valdošās iekārtas sargāšanas brīvajā laikā nedaudz arī apkaro noziedzību, nav attaisnojums viņu eksistencei. Sabiedriski noderīgās policijas funkcijas iespējams sadalīt starp prokuratūru, armiju, zemessardzi un privātajām struktūrām.
2005. gadā policija ar varu norāva ticīgos kristiešus no baznīcas trepēm, atbrīvojot iespēju homoseksuālistiem un tamlīdzīgiem izvirtuļiem iekļūt baznīcā un viņu apgānīt.
2006. gadā policija uzstādīja žogu ap Brīvības pieminekli, neļaujot latviešiem godināt leģionārus - latviešu varoņus. Policijas faktiskā rīcība saskanēja ar Kremļa un Izraēlas nostāju, bet bija diametrāli pretēja latviešu interesēm.
2009. gadā Bauskas iedzīvotāji protestēja pret valdošās kliķes plāniem slēgt Bauskas slimnīcu. Policijas specvienība tika uzrīdīta tautai. Valdošajai kliķei jau sliktāk no tā nekļūs, viņi vienmēr tiks ārpus kārtas aprūpēti labākajās Rīgas slimnīcās. Atcerēsimies notikumu ar Belēviča pumpu Onkoloģijas centrā! Bet parastais lauciniek, strādā, kamēr esi vesels, maksā nodokļus kliķes uzturēšanai, bet ja saslimsti un nespēj strādāt, mirsti nost!
COVID-19 laikā policija bija galvenais represīvais instruments varas rokās, realizējot idiotiskus infekcijas apkarošanas pasākumus, kuri bija pretrunā ne tikai kaut kādām tur cilvēktiesībām, bet arī veselajam saprātam. Vai visi vēl atceras, kā menti ķēra vientuļos gājējus vēlās vakara stundās, gāza ar seju sniegā? Menti ar lielāko prieku izbaudīja šo valsts sniegto varu pār līdzcilvēkiem!
Piespiedu kārtā neviens par policistu nekļūst. Pilnīgi visi, kuri atrodas šajos amatos, ir izdarījuši apzinātu izvēli kļūt par valdošās varas sargiem un nostāties pret savu tautu. Šāda nostāšanās pret savu tautu ir ne tikai hipotētiska varbūtība kaut kādā X stundā. Šie manis nosauktie piemēri rāda, ka šāda rīcība jau ir notikusi, tai skaitā pielietojot vardarbību. Sanāk ka policija ir bruņota un labi organizēta struktūra, kura pielietos pat ieročus, lai pasargātu valdošo varu un tās izredzēto personu iespējas turpināt parazitēt uz tautai uzliktajiem nodokļiem.
Domājat, nu labi, lai jau viņi dara ko grib, es likumus nepārkāpju, mierīgi dzīvoju savu dzīvi, policija mani netraucēs. Lai mentu zaņķis savā starpā vārās, uz mani tas neattiecas. Es arī tā domāju, bet maldījos!
Pastāstīšu, kā man nesen bija. Izgāju ar kaimiņu pastaigāties savā ciematā. Skaidrā prātā, mierīgi, netrokšņojot. No mugurpuses piebrauc mikroautobuss, no tā izkāpj cilvēks, dodas mūsu virzienā. Tad mikroautobuss strauji uzņem ātrumu un cenšas mums nogriezt ceļu. Skatos - mentu vāģis.
No mikroautobusa iepriekš izkāpušais cilvēks, izrādās, ir viens no mentu zaņķa. Nesakot, kas viņš ir, uzreiz sāk uzdot jautājumus. Kas mēs esam, ko mēs šeit darām, kur mēs dzīvojam. Sākumā neko neatbildēju, jo uz šādiem jautājumiem nav obligāti jāatbild. Taču Ropažu pašvaldības policijas (spriežot vienīgi pēc formastērpa un automobiļa trafaretējuma) darbinieka rīcība, agresīvi iejaucoties manās gaitās, manī izraisīja spēcīgu sašutumu.
Savu neapmierinātību paudu verbāli un vārds par vārdam nonācu pie izteikumiem, ja jau latviešu tauta nespēj jūs, mentu suņus, nolikt vietā, tad lai nāk puķins un jūs nošauj. Tas kalpoja viņiem par iemeslu lai mani uzreiz aizturētu par it kā puķina slavināšanu.
Mani nogādāja policijas iecirknī, bet ne administratīvo protokolu, ne kriminālprocesu neuzsāka. Tikai teica ka videomateriālu nodos izvērtēšanai Valsts Drošības Komitejā Dienestā. Tajā pašā iestādē, kuras pārstāvis Ēriks Cinkus uzskata, ka vairodziņš ar Latvijas karoga krāsām un uzrakstu Latvija ir nacisma simbols. Tajā pašā iestādē, kura šogad 16. martā oficiālo Igaunijas valsts karogu definēja kā nacisma simboliku.
Tajā pašā iestādē, kurai ir nepārtraukta pēctecība kopš boļševiku neliešu Nikolaja Ježova un Lavrentija Berijas laikiem. Bet mentu skatījumā puķina slavinātājs esot es. Un ne jau tie, kuri pa pēdējiem 30 gadiem ir apzināti novārdzinājuši Latviju līdz tādam stāvoklim, ka faktiski ir izklāts ceļš moskaļu agresijai pret latviešiem.
Tā nu lūk, no policijas neviens nav pasargāts. Un, pārrodoties mājās no policijas iecirkņa, konstatēju, ka naudas makā iztrūkst 70 eiro. Tātad neviens kampiens šiem neliešiem nav pārāk mazs. Labprāt šeit publicētu šo mentu ar lipīgajiem pirkstiem vārdus un uzvārdus, bet tos viņi tā arī neatklāja un nevienu dokumentu no aizturēšanas man neizsniedza. Protams, rakstīju sūdzību Ropažu PP vadībai, bet, kā jau bija gaidīts, vārna vārnai acī neknābj.
Visa veida policija ir latviešu tautas nākotnes izredzēm naidīgas varas balsts. Katrs no viņiem ir tiešā veidā līdzvainīgs politiķu un partiju nodarītajam Latvijai. Viņi visi ir izvēlējušies tādi būt, nevainīgo starp viņiem nav. Reti kurš ments apzinās, ka viņš patiesībā darbojas pretēji latviešu tautas interesēm. Bet tie, kuri to apzinās, bet, neskatoties uz to, turpina, ir vēl lielāki nelieši par naivajiem kaitniekiem.
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
