Neviens reemigrācijas plāns nespēs mazināt mājokļus zaudējošo iedzīvotāju aizbraukšanu

Jau tagad nepamatoti paaugstinātā nodokļa likme no 1% uz 1,5% (patiesībā 1,8%) no kadastra vērtības ir ievērojams slogs manas ģimenes budžetam. Iepazīstoties ar likumu, kas regulē šī nodokļa piemērošanu, secināju, ka tas tiek pārkāpts, jo maksimālā 1,5% likme likumā tika iestrādāta kā sodoša un pielietojama neaprūpētiem īpašumiem. Neizprotamu iemeslu dēļ nodokļa pielietotāji no pieļaujamā 0,3%-1,5% ir izvēlējušies tieši sodošo 1,5%, turklāt to pārkāpjot un uzliekot 1,8% lielu likmi (atsevišķi 1,5 zemei + 0,3 mājai).

Mans īpašums ļoti labi tiek apsaimniekots un aprūpēts, savu finansiālo iespēju robežās regulāri atjaunoju žoga un arī mājas koka konstrukcijas, stādu ziedus un tūjas un pļauju zāli, kas Mazās Piena ielas apkārtni dara tikai pievilcīgāku. Domāju, nosaukt manu īpašumu par nolaistu un apkārtējiem nedrošu būtu nespējami. Tomēr nolaistie šķūnīši, pussagruvusī sociālā māja un vienmēr dubļainā un bedrēm bagātā iela Rīgas vēsturiskajam centram un Rīgai godu nedara.

Ņemot vērā to, ka par savu namiņu maksāju vienu no augstākajiem nodokļiem valstī, tad Mazās Piena ielas segumam vajadzētu būt ja ne no zelta, tad vismaz noasfaltētam. Protams, priecājos par promenādi, kas savieno Ķengaragu ar centru, bet, iznākot no savas mājas, diemžēl to neredzu, un dubļainā iela un nesakārtotā vide liek saskumt par taupīgi sakrātajiem, un apzinīgi nomaksātajiem nodokļiem.

Viens no 18.gs gaišākajiem prātiem Ž.Ž. Ruso savā grāmatā par sabiedrisko līgumu, aprakstot tolaik novēroto nodokļu jomā, secina, ja ievāktie nodokļi neatkarīgi no to lieluma tiek tikai ņemti un ņemti, bet neatgriežas pie to maksātājiem, tad tāda sabiedrība un valsts paliek arvien nabadzīgāka. To labi ilustrē notiekošais Mazajā Piena ielā, kuras iedzīvotāji, vairāk tukšojot savus ģimenes budžetus un kļūstot trūcīgāki, maksā lielākos nodokļus, bet vide paliek arvien nolaistāka, un iela no bruģētas ir pārvērtusies dubļainā bezceļā.

Ņemot vērā informāciju par valdības vēlmi vairākas reizes (ja nemaldos, 7x) tuvāko gadu laikā pacelt kadastrālo vērtību, iepazinos ar citu Eiropas valstu nekustāmā īpašuma nodokļiem. Apkopotā informācija mani patīkami pārsteidza, jo atklāju to, ka lielākajā daļā ES valstu vienīgajam īpašumam-mājoklim nodokļi vispār netiek piemēroti pretēji tam, ko pēdējā laikā nācies dzirdēt plašsaziņas līdzekļos par Latvijas neatbilstoši zemajiem NIN. Nevar noliegt, ka ir valstis, kurās vienīgajam īpašumam nodoklis tiek piemērots, bet ar viszemāko nodokļu likmi 0,1%,0,2%. Savukārt īpašumiem, kas īpašniekam nes regulārus ienākumus un ir pelnoši, tiek piemērotas augstākās, no 0,6%, 0,9% līdz1,5% nodokļu likmes (skat. pielikumā), kas ir loģiski un taisnīgi. Nedomāju, ka, ieviešot Eiropā lielākos, pēc ačgārniem principiem veidotos nekustamā īpašuma nodokļus un padzenot Latvijas iedzīvotājus no saviem īpašumiem-mājokļiem, kas lielākajai daļai ir no tēvu tēviem mantoti, mūsu valsts kļūs ekonomiski turīgāka. Ņemot vērā to, ka Latvija pēc IKP uz vienu iedzīvotāju ir trešā nabadzīgākā valsts Eiropā, tad esmu pārliecināta, ka nodokļu atcelšana vienīgajam īpašumam-mājoklim netiktu kritizēta ne no ES administratīvajām iestādēm, ne no citām starptautiskajām organizācijām vai bankām. Tādēļ, veidojot iedzīvotājiem draudzīgākus nodokļus, nepieciešama tikai valdības ministru labā griba un parlamenta atbalsts. Atceļot NIN vienīgajam īpašumam – mājoklim, tiks panākts, lūk, kas:

1) Novērsts NIN likuma pārkāpums, kas rodas, piemērojot Latvijas iedzīvotāju īpašumiem likumam neatbilstoši lielo kadastrālās vērtības nodokļa likmi. (Likumā noteiktā koridora 0,3% - 1,5% likmes vietā šogad iedzīvotāju īpašumiem jau tiek piemērota likumā neesošā 1,8 procentu lielā likme, kas veidojas, summējot likmes par zemi 1,5% + un māju 0,3% = 1,8%. Bet likumā ir noteikts, ka īpašums ir viens vesels, kas sastāv no zemes un mājas, līdz ar to, nodoklim nedrīkstēja būt lielākiem par 1,5%);

2) Novērsts Satversmes pārkāpums, jo konfiscējoši lielais nekustamā īpašuma nodoklis iedzīvotāju vienīgajam īpašumam-mājoklim draud ar īpašuma zaudēšanu. Domāju, ka, izstrādājot nodokļu jaunos pamatprincipus, ir jāņem vērā Satversmē teiktais par īpašuma tiesībām – tās ir visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no ienākumiem. Vai arī nolūkā novērst šo garantēto tiesību pārkāpumu Satversmē būtu jāiekļauj piebilde, ka Latvijā īpašumtiesības attiecas TIKAI uz sabiedrības bagātāko daļu.

3) Valsts budžetā ietaupīts vairāk nekā 1 milj. EUR, kas paredzēts reemigrācijas plānam. Neviens reemigrācijas plāns nespēs mazināt mājokļus zaudējošo iedzīvotāju aizbraukšanu!!! Būtībā lielāki NIN nodokļi neatlaidīgākos iedzīvotājus, kas nolems “cīnīties” par savu vienīgo īpašumu-mājokli, stimulēs doties peļņā uz ārzemēm, jo šādus līdzekļus mūsu valstī strādājošajiem nopelnīt nav iespējams. Jau tagad lielākā daļa aizbraukušo ir no ģimenēm, kam pieder nelieli īpašumi vai dzīvokļi, līdz ar to ir hipotekārais kredīts. Nedomāju, ka, ar konfiscējošo nodokļu palīdzību atņemot šeit palikušajiem ģimenes locekļiem mājas, tie noslieksies par labu valstij, kas tik netaisnīgi ir rīkojusies. Uzskatu, ka pašreiz Ministru kabinetam un Saeimai ir jāsaprot, ka šis nodoklis noteiks to, kur notiks šo ģimeņu atkalapvienošanās – šeit Latvijā vai citās ES valstīs, kurās nodokļu politika ir daudz, daudz draudzīgāka pret saviem iedzīvotājiem.

4) Ar iekšējā patēriņa pieaugumu stimulēta valsts ekonomiskā attīstība. Ņemot par piemēru pārējās ES valstis un atceļot NIN, mājsaimniecībām parādītos brīvie līdzekļi, kurus varētu tērēt gan īpašuma uzturēšanai, gan uzlabošanai, gan arī citu vajadzību apmierināšanai.

5) Novērsta sabiedrības noslāņošanās pastiprināšanās, līdz ar to DŽINI koeficenta palielināšanās, kas ir iestrādāts šogad ieviestajā 1.8% lielajā NIN likmē un nākamgad gaidāmajā NIN kadastra vērtības vairāku reižu celšanā.

Divdesmit četru gadu laikā neveiksmīgi veidotā nodokļu sistēma ir salīdzināma ar velosipēdu, kam padomijā ražots rāmis, bet riteņu vietā kantainas kastes. Domāju, ka to droši varam likt pie malas un paņemt gadsimtiem ilgi aprobētos jebkuras Rietumeiropas valsts loģiskos un taisnīgos nodokļu pamatprincipus un ieviest Latvijā, izveidojot valsti, uz kuru cilvēki tiecas, nevis pamet to.

Novērtē šo rakstu: