Neviens nezina, kā notiks koronavīrusa tālākā izplatība

Joprojām pirmajās lapaspusēs tiek publicēti šausminoši skaitļi briesmu mērcē par inficētajiem un mirušajiem Ķīnā, Itālijā, Dienvidkorejā vai Irānā. Sociālajos tīklos dominē pārspīlētas bailes un sazvērestības teorijas.

Pirmais lūgums. Mums ir izcili zinātnieki un ārsti, kas zina un stāsta precīzu informāciju.

Latviešu valodā plašsaziņā diezgan viegli saņemam informāciju, ko ik dienu sniedz Slimību profilakses un kontroles centrs, kā arī izcili infektologi – profesori Ludmila Vīksna, Uga Dumpis u. c., vīrusu pētnieks akadēmiķis Kaspars Tārs, virusoloģes akadēmiķes Vaira Īrisa Kalniņa vai Modra Murovska, ķīmiķis akadēmiķis Ivars Kalviņš, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Būtiski, ka internetā latviešu valodā šī – pamatotā, strukturētā un gudrā – informācija ir ar ievērojami lielāku īpatsvaru nekā krievu un pat vācu valodā.

Šī raksta autors vēršas pie cilvēka ar labu izglītību, šis raksts ir atsauce uz JAMA (Amerikas Ārstu asociācijas žurnāls) apkopojoša rakstura materiāliem, kas pieejami ik dienu, taču autors apzināti nav ievietojis skaitļus un grafikus par saslimstību, mirstību, globālo slimības ģeogrāfiju.

Visiem tiem, kam ir vēlme iepazīties vai šausmināties par SARS-CoV-2 slimības un mirstības skaitļiem, iesaku skatīt Eiropas Slimību kontroles un prevencijas centra datus: https://www.ecdc.europa.eu/en/novel-coronavirus-china. Tajā pašā laikā es aicinu apzināties, ka globāli katru dienu nomirst aptuveni 160 tūkstoši cilvēku, bet ar SARS-CoV-2 vīrusa lielāku vai mazāku līdzdalību divu mēnešu laikā miruši (4. marta dati) 3202 cilvēki un šis vīruss nekādi nav ietekmējis globālo mirstības statistiku. Ievērojamāko pasaules pētnieku prognozes liek domāt, ka arvien biežāk sastapsimies ar viegliem vīrusa izraisītiem slimības gadījumiem un arvien retāk vīruss izraisīs smagu pneimoniju un nāvi.

Problēma – neviens nezina, kā notiks koronavīrusa SARS-CoV-2 tālākā izplatība

Lielākā daļa pasaules ietekmīgāko zinātnieku nosveras par labu viedoklim, ka apturēt vīrusa izplatīšanos populācijā neizdosies. Globālās ierobežošanas ķēde ir tieši tik stipra, cik stiprs ir vājākais ķēdes posms. Šeit es domāju valstis.

Ķīna ir izcili stiprs ierobežošanas ķēdes posms. Latvija ar savu SPKC, epidemiologiem, virusologiem, infektologiem un laboratorijām ir stiprs ķēdes posms. Toties globalizācija dara savu. Tiklīdz vīruss izplatīsies Āfrikā, tas praktiski nebūs apturams. Liela daļa zinātnieku uzskata, ka ar Irānu un Itāliju jau ir pietiekami, lai vīruss viegli aizceļotu ar lidmašīnas ātrumu visos virzienos.

Ja piepildīsies negatīvās prognozes, SARS-CoV-2 mēs uztversim kā jebkuru vīrusu, vieglākos gadījumos ārstēsim iesnas, smagākos – drudzi un klepu, bet smagos gadījumos – jauktas dabas pneimoniju, kur vīrusam pievienosies baktērijas.

Divi mēneši jaunu zināšanu

Kopš decembra beigām, kad Ķīnas pilsētā Uhaņā pacientiem pirmoreiz tika diagnosticēts jauns nezināms koranovīruss, pagājuši vairāk nekā divi mēneši. Jauno vīrusu tagad sauc par SARS-CoV-2 (smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīruss 2), bet slimību – par "Covid-19".

Līdz februāra beigām vairāk nekā 95% saslimšanas gadījumu un 97% mirstības gadījumu attiecās uz Ķīnu. Kopš februāra vidus Ķīnā dienu no dienas jaunu saslimšanas gadījumu un jaunu nāves gadījumu skaits samazinās, bet citās valstīs – pieaug. Īpaši lielu uzliesmojumu radīja pārspīlētas karantīnas pasākumi uz kruīza kuģa "Diamond Princess", saslima vairāk nekā 700 pasažieri. Jāpiebilst, ka uz šī kruīza kuģa vairums pasažieru bija pensijas vecumā (arī ļaudis virs 90 gadu vecumam), daudzi no viņiem – ar dažādām hroniskām slimībām.

Vīrusa genoms jau šā gada janvāra sākumā tika pilnībā sekvencēts, kas ļāva izstrādāt diagnostikas testus, kā arī sākt vakcīnu izstrādi un ārstniecības līdzekļu pētījumus. Katrā ziņā klīnisko pētījumu spektrs ir ļoti plašs un pieejamā informācija ļauj saprast šo pētījumu augsto līmeni. Šķiet, visvairāk šķēpu tiek lauzts ap asimptomātiskas izplatīšanās iespējamību un slimības klīnisko spektru.

Pētījumi liecina, ka SARS-CoV-2 cilvēkam ir pārnests no sikspārņa (Rhinolophus sinicus) un ar lielāko iespējamību pārnese notikusi caur mazu zīdītāju – Ķīnas zvīņnesi jeb pangolīnu (Smutsia temminckii). Pašreizējie pētījumi liecina, ka SARS-CoV-2 vieglāk transmitē no cilvēka uz cilvēku nekā SARS-CoV vai MERS-CoV, taču šis SARS-CoV-2 proporcionāli izraisa ievērojami mazāku mirstību.

Pašreizējie pieņēmumi un pierādījumi liecina, ka SARS-CoV-2 inkubācijas periods ir no 1 līdz 14 dienām, bet vidēji (vairākumā gadījumu) – no 5 līdz 6 dienām. ASV pētījumi liecina, ka inkubācijas periods var būt pat 24 dienas.

Inkubācijas periods nosaka valstu karantīnas politiku un ir globāls ekonomisks jautājums, jo ietekmē izplatības novēršanu. Lielākajai daļai valstu ir ekonomiski sarežģīti veikt reāllaika apgrieztās transkriptāzes polimerāzes ķēdes reakcijas visiem pacientiem, kas to vēlas, kam to vēlas veikt epidemiologi un kam to vajadzētu veikt atkārtoti.

Vīrusa SARS-CoV-2 pārnese ar pilieniem un citiem izdalījumiem, arī seksuālā ceļā

Vīruss SARS-CoV-2 tiek pārnests galvenokārt ar lieliem pilieniem, tādēļ mēs to mēdzam attiecināt uz gaisa pilienu infekcijām. Vīruss ir atrasts arī izkārnījumos un asinīs, un ir plaši apspriesti jautājumi par citiem iespējamiem transmisijas veidiem. Arvien biežāk ziņojumos tiek pieminēta infekcijas izplatība arī seksuālu kontaktu ceļā, īpašu uzmanību pievēršot infekcijas izplatībai anālu seksuālo kontaktu ceļā.

Paredzamais sekundāro gadījumu skaits, ko izraisa viena SARS-CoV-2 inficēta persona uzņēmīgā populācijā, tiek saukts par reproduktīvo skaitli un ir robežās starp 2 un 3.Tātad vīrusam SARS-CoV-2 ir lielāks pandēmijas potenciāls nekā SARS-CoV. Iespējams, ka pārnešanas iespējas no asimptomātiska pacienta ir lielākas par 3 (~3,4), kas, iespējams, būtiski ietekmēs skrīningu un izolācijas laiku nēsātājiem un pacientiem.

Ziņojums par 9 grūtniecēm liecina, ka SARS-CoV-2 perinatālā transmisija ir maz ticama, bet šobrīd vairākas pētnieku grupas strādā, lai apstiprinātu vai noliegtu šo apgalvojumu. Salīdzinoši plaša ir vīrusa SARS-CoV-2 izplatīšanās medicīnas pasākumu veikšanas laikā, īpaši ir apdraudēts sanitāro darbu, infekcijas kontroles un veselības aprūpes jomas palīgpersonāls. Ir miruši 2 ārsti un medicīnas māsa, bet medicīnas palīgpersonāls globāli visvairāk pamanās saslimt ar vīrusa SARS-CoV-2 infekciju. Pasaulē plaši notiek diskusijas par nepieciešamību papildus aizsargāt medicīnas personālu, to labāk apmaksāt un sniegt sociālās garantijas apdrošināšanas veidā.

Matemātiski aprēķini liek mums saprast, ka ļoti daudzi infekcijas gadījumi Ķīnā un ārpus tās nav uzskaitīti. Vienkārša matemātiska analīze liecina, ka divas trešdaļas gadījumu, kad slimības piemeklētie ar lidmašīnām aizvesti ārpus Ķīnas, palikuši neatklāti.

Šobrīd visvairāk no SARS-CoV-2 cietuši vecāka gadagājuma hroniski slimi vīrieši Ķīnā

Par smagiem slimības gadījumiem pagaidām vieglāk spriest, analizējot situāciju Uhaņas pilsētā un Hubei provincē Ķīnā. Publicētie pētījumi par hospitalizētajiem pacientiem liecina, ka vidējais pacients ir vīrietis vecuma grupā 50+. No šiem hospitalizētajiem pacientiem 25% slimība noris smagi, bet 10% nepieciešama mākslīgā ventilācija un papildu skābekļa terapija.

Vīruss SARS-CoV-2 ar augstu afinitāti saistās ar angiotenzīnu konvertējošā enzīma 2 (ACE2) receptoriem cilvēkiem tādā pašā veidā kā SARS-CoV. ACE2 enzīms ir ļoti aktuāls plaušās, II tipa alveolārajās šūnās, un hipotētiskā līmenī literatūrā aprakstīts, ka Āzijas iedzīvotājiem tieši konkrētā īpašība esot lielākā mērā sastopama vīriešu plaušās. Ar to tiek mēģināts izskaidrot diezgan nozīmīgo vīriešu saslimstības un mirstības pārsvaru Ķīnā (par saslimstību un mirstību pārējās valstīs nav pietiekamu datu).

Tomēr pietiekami daudz avotu norāda, ka saslimstības un mirstības augstos rādītājus vīriešu vidū nosaka ievērojami augstāka smēķēšanas izplatība Ķīnas vīriešu vidū, turklāt ķīniešu vīrieši smēķētāji ikdienā izsmēķē daudz vairāk cigarešu (>2 paciņas) nekā smēķējošās sievietes.

Sākotnējie ziņojumi par slimību bija daudz satraucošāki, agrīnie ziņojumi no Hubejas provinces lika domāt par 8–15% mirstību vecākiem cilvēkiem. Šobrīd apkopotie dati par slimības skartajiem pacientiem dažādās pasaules valstīs liecina, ka mirstība ir 1–2%, un, visticamāk, šis skaitlis kļūs zemāks, kad mums būs plašākas zināšanas par visiem saslimušajiem pacientiem.

Mirstība ir ievērojami augstāka slimniekiem ar hroniskām slimībām un blakusslimībām, īpaši pacientiem ar samazinātu imunitāti, hroniskām plaušu slimībām un iekšējās sekrēcijas sistēmas (endokrīnām) slimībām. Uhaņas provinces dati uzrādīja lielu SARS-CoV-2 infekcijas bīstamību onkoloģiskiem slimniekiem pēc ķīmijterapijas un staru terapijas.

Klīniskā gaita, skrīnings un laboratoriskā atrade

Klīniskā gaita pacientiem ar slimības simptomiem 83–98% gadījumu saistās ar drudzi. Citi slimības simptomi ir galvassāpes, muskuļu sāpes, sauss klepus, rīkles iekaisums, sāpes vēderā un caureja.

Laboratoriskā atradē limfopēniju atrod vairāk nekā 70% gadījumu, paaugstinātu protrombīna laiku – lielākajai daļai hospitalizēto pacientu, bet paaugstinātu laktātdehidrogenāzes līmeni – apmēram 40% hospitalizēto pacientu.

Lielai daļai pacientu krūšu kurvja rentgenogrāfija un datortomogrāfija uzrāda dažāda līmeņa pneimonijas pazīmes, galvenokārt infiltrātus.

Lielākajai daļai pacientu slimība norit viegli vai pat bez simptomiem.

Visos pētījumos, kur ziņots par pacientiem ārpus Uhaņas pilsētas, uzrādīta labdabīgāka slimības gaita nekā pirmajos ziņojumos no Ķīnas, īpaši mierinoši ir ziņojumi par saslimšanas gadījumiem jaunākiem cilvēkiem un bērniem.

Šobrīd Pasaules Veselības organizācijas ieteikumi skrīningam balstās uz anamnēzi – vai pacients pats pēdējo 14 dienu laikā pabijis Hubei provincē Ķīnā vai pabijis kontaktā ar personu, kam pēdējo 14 dienu laikā diagnosticēta SARS-CoV-2 infekcija, vai vismaz šī persona tikusi izmeklēta uz vīrusu SARS-CoV-2. Iemesls izmeklēšanai ir drudzis un elpošanas sistēmas saslimšanas simptomi. Tomēr, šķiet, tuvākajās dienās skrīninga vadlīnijas mainīsies, jo Dienvidkorejā, Itālijā, Japānā (arī Kalifornijā, ASV) ir saslimšanas gadījumi, kur anamnēzē nevar atrast ceļojumu uz Ķīnu vai kontaktu ar personu, kas būtu uz vai no Ķīnas ceļojusi.

Globāli sekvencēšanas iespējas ir visai ierobežotas, un uz pasaules valstu fona situācija Latvijā ir vērtējama kā izcila. Ieteicams, lai reāllaika apgrieztās transkriptāzes polimerāzes ķēdes reakcijas izmeklēšanai iesniegtais paraugs būtu no deguna un rīkles, bet ideālā gadījumā – apakšējo elpceļu paraugs, piemēram, atklepotas krēpas. Literatūra pārpilna ieteikumiem par piesardzības pasākumiem, ņemot analīzes.

Ārstēšana

Lielākoties informācija par ārstniecību aptver klasiskas vīrusa pneimonijas ārstēšanas vadlīnijas – balstterapiju un skābekļa nodrošināšanu, kas itin bieži nozīmē papildu skābekļa pievadi. Kortikosteroīdu preparātus neiesaka, bet Ķīnā slimnieku ārstēšanā tos plaši lieto.

Ķīnas pacientu ārstēšanā plaši tiek izmantoti dažādi pretvīrusu preparāti, par kuru lietošanas efektivitāti nav nekādu pierādījumu. Lopinavirs/ritonavirs ir plaši izmēģināts, pamatojoties uz efektivitāti "MERS–CoV" dzīvnieku modeļos, bet tam nav pierādīta efektivitāte SARS-CoV-2 gadījumā. Ķīnā ļoti aktīvi pēta favilaviru – pretvīrusu līdzekli, kuru lieto gripas ārstēšanai, SARS-CoV-2 izraisītas pneimonijas ārstēšanai.

Pašlaik nav vakcīnas pret SARS-CoV-2. Tiek gatavotas vairāk nekā 11 vakcīnas, un 1. fāzes pētījums par MRNS vakcīnu, ko izstrādājis NIH, sāksies 2020. gada martā. Ar lielāko varbūtību vakcīna tiks izstrādāta 12–18 mēnešu laikā, kad pieprasījums pēc vakcīnas būs ievērojami samazinājies.

Personīgā profilakse

Katrs pats lielā mērā var izvairīties no vīrusa SARS-CoV-2 infekcijas. Galvenie postulāti ir izvairīties no klepojošiem un, iespējams, slimību pārnēsājošiem indivīdiem un turēties no tiem 6 pēdu (1,8 metru) attālumā, regulāri mazgāt rokas pirms ēšanas, nebāzt pirkstus degunā, acīs vai ausīs.

Cilvēks, kas ir visvairāk vīrusa SARS-CoV-2 apdraudēts, ir vecāka gadagājuma pacients ar hroniskām slimībām, īpaši hronisku obstruktīvu plaušu slimību, cukura diabētu, sirds-asinsvadu mazspēju. Būtiskais ieteikums – ievērot ārsta ieteikumus pamatslimības ārstēšanā.

Lielākā daļa hronisko slimnieku ar minētajām kaitēm neievēro ārsta ieteikumu 5 reizes nedēļā vismaz 30 minūtes nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, bet tieši fiziskas kustības – ātra pastaiga gar jūru vai mežā, peldēšana, nūjošana, skriešana, riteņbraukšana – ir labākā slimības prevencija.

Mēs labi zinām, ka cukura diabēta, augsta asinsspiediena, paaugstināta holesterīna līmeņa aterosklerozes pacienti >50% gadījumu neievēro ārsta noteikto terapiju – zāles dzer neregulāri vai vispār kādas zāles nelieto. Zāles palīdz tikai tad, ja tās tiek lietotas. Hroniskas slimības pacients – zāļu nelietotājs, kustību un diētas režīma neievērotājs – ir visvairāk pakļauts SARS-CoV-2 smagas infekcijas riskam. Vislabākā iespēja izbēgt no smagas SARS-CoV-2 pneimonijas ir ārstēt savu pamatslimību.

Ārsti hroniskiem pacientiem iesaka pneimokoku vakcīnu. Tā pasargā no superinfekcijas. Tas nozīmē – vīrusa pneimonijai pievienojas pneimokoks, un tas gan var izraisīt pacienta nāvi. Bet pneimokoka vakcīna novērš konkrēto superinfekciju.

Uztura bagātinātāji, kurus plaši reklamē, pret vīrusu nedarbojas un vīrusu slimības neārstē.

Karantīna un mediķu saslimstība

Lielākā problēma globāli ir tieši veselības aprūpes darbinieku inficēšanās un iespēja kļūt par infekcijas pārnesējiem. Vismaz veselības profesionāļiem un atbalsta personālam saistībā ar vīrusu būtu jāievēro kontakta, gaisa pilienu aizsardzības pasākumi, kā arī jāsargā acis. Veselības dienestu darbiniekiem saskarsmē ar iespējamu SARS-CoV-2 infekcijas pacientu būtu noteikti jāvalkā tērps, cimdi, respirators, sejas vairogs vai aizsargbrilles. Globāli iesaka lietot elektrisko gaisu attīrošo respiratoru, nevis masku.

Infekcijas profilaksi sarežģī klīniski viegli gadījumi vai netipiski stāvokļi, kā arī ierobežots izolējamu intensīvās terapijas telpu skaits slimnīcās.

SARS-CoV-2 uzliesmojums ir izraisījis strīdus un debates par karantīnas pasākumu efektivitāti gan Ķīnā, gan citās valstīs. Stingrie pasākumi, ko veica Ķīna, apturēja sprādzienveida infekcijas izplatīšanos, bet nekavēja SARS-CoV-2 izplatīšanos ārpus Ķīnas robežām, kur karantīnas pasākumu iespējas ir daudz mazākas.

Ne visa veida karantīna dod vēlamos rezultātus. Pasažieru un apkalpes karantīna uz kruīza kuģa "Diamond Princess" palielināja transmisiju un izraisīja simtiem infekciju. Ja karantīnu īsteno pareizi, tā var samazināt transmisiju, bet ir jāievēro cilvēktiesības, un globalizācijas laikmetā var būt grūti vai pat neiespējami īstenot efektīvus karantīnas pasākumus.

Es neredzu iemeslus neapmeklēt sporta sacensības un koncertus tiem, kas apmeklē lielveikalus. Lielveikalos tāpat iespējama pārlieku blīva kopā atrašanās ar iespējamiem vīrusa nēsātājiem.

Gluži tāpat lidostas darbinieks nav privileģētā stāvoklī sastapt koronavīrusa pacientu, salīdzinot ar lielveikala pārdevēju. Ja sargājam vienu, tad, lūdzu, sargājam arī otru.

Pasaules zinātne – reāls progress 2 mēnešu laikā

Pasaules zinātne ir panākusi izcilu progresu pēdējo divu mēnešu laikā, un tas liek domāt, ka ievērojami paātrināsies pretvīrusu terapijas, kā arī drošu un imunogēnu vakcīnu izstrāde un ieviešana. Zināšanas par SARS-CoV-2 vīrusa bioloģiju, epidemioloģiju un klīniskajām īpašībām aug dienu no dienas. Šķiet, nekad pasaules zinātne nav ar tādu entuziasmu un tādiem resursiem metusies kādas problēmas pētījumos. "PubMed" šobrīd ir pieejami gandrīz 500 ļoti augstas citējamības raksti.

Novērtē šo rakstu: