Iesaki rakstu: 
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Viļņa Ķirša (“Jaunā Vienotība”) aicinājumus rīdziniekiem izmantot pirms diviem gadiem slēgto Baltezera staciju un tramvaja līniju, kura pat vēl nav sākta būvēt, neizdodas saprast arī ar otro un trešo piegājienu.
Pirms nedēļas publicētā lielā intervijā ziņu aģentūrai LETA Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis sacījis: “Stāvparkiem, kur novietot automašīnas, lai pārsēstos sabiedriskajā transportā, nav jāatrodas Rīgā, bet gan pie tās robežām. […] Nav jābrauc Rīgā līdz "Alfai", lai iekāptu tramvajā. Ar mašīnu ir jābrauc līdz Garkalnei, līdz Baltezera stacijai, kur ir stāvparks, kur atstāt mašīnu. Pēc tam iekāpt vilcienā un ar to aizbraukt līdz Rīgas centram vai kaut kur citur.”
Tikmēr realitāte ir tāda, ka faktiski Baltezera stacija no 2019. gada decembra ir slēgta sakarā ar niecīgo pasažieru skaitu, tāpat nekāds nekāds stāvparks, pat ne parasts stāvlaukums pie Baltezera bijušās stacijas nekad nav ticis ierīkots.
Vēl V. Ķirsis “kā piemēru minēja dzelzceļa staciju Šķirotavā, kurai tiek pievilktas tramvaja sliedes. Pasažierim tas dod iespēju no vilciena pārsēsties tramvajā un doties uz savu galamērķi Rīgā”, atreferēja LETA. Patiesībā pie Šķirotavas stacijas Ķengaragā netiek “pievilktas tramvaja sliedes”, savukārt apstiprinātajos tramvaja remonta plānos nav paredzēts pagarināt 7. un 3. tramvaja sliedes no pašreizējā galapunkta pie universālveikala “Dole” līdz Šķirotavas stacijai. Plānotā 2 km sliežu izbūve notiks Pārdaugavā.
Reaģējot uz publikāciju, V. Ķirsis Pietiek atsūtīja taisnošanos, ka intervijā neesot bijis “pausts aicinājums”, bet gan “izklāstītas nākotnes ieceres”, lai “uzlabotu pārvietošanās ātrumu ar sabiedrisko transportu”, “iegādātos jaunus bezizmešu transporta līdzekļus” utt.
Tikmēr vienlaikus arī izdevums “Kas Jauns” savā jaunākajā numurā rakstos “Vicemēra fantāzijas pārsteidz rīdziniekus” un “Padomā apšaubāms tramvaja projekts?” turpina aplūkot V. Ķirša kompetenci. Par V. Ķirša plāniem “Kas Jauns” konstatē: “Līdzīgi kā bija ar Ušakova laika Skanstes “kapu tramvaja” caurkritušo projektu, arī šī ir iespēja izvērsties ar darba grupām un ekspertu pētījumiem — un ne jau par velti.”
Attiecībā uz V. Ķirša izteikumiem par dzelzceļa un Rīgas pilsētas satiksmes savienošanu “Kas Jauns” norāda — pastāv iespējamība, ka elektrovilcieni drīzāk vairs nepieturēs Rumbulā un Dārziņos, nevis tiks plānotas jaunas stacijas.
Jāatgādina, ka kopš 2000. gada Rīgā ierīkota tikai viena jauna pasažieru stacija — “Turība”, savukārt iedzīvotāju regulāri pieprasītās pasažieru vilcienu satiksmes atjaunošanai uz Bolderāju un Daugavgrīvu, kurai nekas nebūtu jābūvē no jauna, izdarīts nav it nekas.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
