Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neviena Latvijas pašvaldību slimnīca līdz šim nav saņēmusi valsts solītās piemaksas mediķiem. Latvijas Slimnīcu biedrības apkopotā informācija liecina, ka patlaban piemaksas par paveikto darbu no saviem līdzekļiem spējušas izmaksāt vien 53% pašvaldību slimnīcas. Gan slimnīcas, gan mediķi turpina cerēt uz valsts solījumu izpildi. Nav saņemtas arī kompensācijas par individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi.

Jau ziņots, ka martā valdība atbalstīja 20% piemaksas mediķiem, kuri tieši iesaistīti darbā ar Covid-19 izplatības seku novēršanu un strādājuši ārkārtas apstākļos. Veselības ministrija prognozēja, ka piemaksas slimnīcas saviem darbiniekiem varēs izmaksāt pa mēnešiem kopā ar darba samaksu. Līdz ar to pirmajām piemaksām par martu vajadzēja būt jau aprīļa sākumā. Taču pēc trīs mēnešu solījumiem valsts finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nav ticis piešķirts nevienai no neatliekamās medicīniskās palīdzības pašvaldību slimnīcām, liecina Latvijas Slimnīcu biedrības apkopotā informācija.

Neizpildīti solījumi kritiski ietekmē darbinieku motivāciju

Pašvaldību slimnīcas patlaban ir sarežģītas izvēles priekšā - vai valdības solītās, taču līdz šim nesaņemtās piemaksas darbiniekiem izmaksāt no saviem līdzekļiem, vai maksāt darbiniekiem tikai pēc finanšu līdzekļu saņemšanas. Latvijas Slimnīcu biedrības apkopotā informācija liecina, ka 53% slimnīcu ir uzņēmušās risku un no valdības nesaņemto finansējumu izmaksājušas no saviem līdzekļiem. Taču 47% slimnīcu darbinieki piemaksas par padarīto darbu vēl turpina gaidīt. Pašsaprotams, ka pēc visiem izskanējušajiem solījumiem katrs mediķis un jebkurš darbinieks, kas bija iesaistīts darba organizācijā un cīņā ar COVID-19, joprojām cer uz kaut kāda veida apbalvojumu.

Akcentējot gatavošanos arī iespējamajam COVID-19 saslimšanas otrajam vilnim jāuzsver, ka neizpildīti solījumi kritiski ietekmē darbinieku motivāciju. Valsts no mediķiem sagaida pašaizliedzīgu darbošanos bīstamas infekcijas izplatīšanās apstākļos, taču nepilda solīto un pat likumā ietverto algu reformu, kā arī neizmaksā mediķiem paredzētās piemaksas. Tā vietā patlaban Nacionālais veselības dienests (NVD) veic pārbaudes par slimnīcu iesniegto atskaišu darba apjoma pamatotību.

Līdz šim nevienai no slimnīcām nav kompensēti arī izdevumi par iegādātajiem individuālās aizsardzības līdzekļiem. Jau iepriekš informējām, ka valsts tos nespēja nodrošināt centralizēti, tādēļ slimnīcas bija spiestas meklēt veidus, kā iegādi nodrošināt pašu spēkiem. Slimnīcas NVD par pirkumiem iesniedza detalizētas atskaites, norādot individuālo aizsardzības līdzekļu faktisko patēriņu un izdevumus, kurus paredzēts segt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem."

Nav skaidrs, cik liela daļa no slimnīcu ieguldītajiem līdzekļiem tiks kompensēta

Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs saka: "Slimnīcas personālam kompensācijas plānojam izmaksāt tikai tad, kad būs zināms kādu papildu finansējumu mums piešķirs no kopējiem līdzekļiem, kas domāti neparedzētiem gadījumiem. Šajā laikā jau esam ieguldījuši ļoti apjomīgus pašu līdzekļus slimnīcas nepārtrauktas darbības nodrošināšanā un visu pandēmijas apstākļos noteikto vadlīniju izpildē. Vēl joprojām nav zināms, kāda daļa no tiem tiks faktiski atgūta un kāda daļa no tiem paliks piemaksu izmaksāšanai."

G. Semjonovs arī atzīst, ka "piemaksu aprēķināšanas metodika neietver sevī to "neredzamo" darbu, ko paveica gan slimnīcas ārstniecības personāls, gan citi darbinieki, kas ar milzīgu pašatdevi iesaistījās visa veida iekšējās reorganizācijās, vienību un nodaļu pārvietošanās, pacientu plūsmu pārvirzīšanā un sadalē. Tas palīdzēja nodrošināt, piemēram, ārstēšanas, diferenciācijas, izolācijas un šķirošanas procesus, un visu to, kas paliek neredzams un neatspoguļojams atsevišķās darba laika uzskaites tabulās, līdz ar to nav klasificējams saskaņā ar metodikas kritērijiem."

"Slimnīcu darbinieku sajūta par esošo situāciju ir negatīva, jo cilvēki kārtējo reizi vīlušies valdības solījumos. Novērots, ka daļa no personāla izrāda neuzticību slimnīcas valdei, uzskatot, ka papildu finansējums slimnīcām jau ir saņemts un sadalīts, taču nav nonācis pie darbiniekiem. To kultivē arī fakts, ka masu medijos izskanējušie solījumi atšķiras no reālās situācijas. Diemžēl esošajā situācijā Daugavpils reģionālā slimnīca nevar atļauties izmaksāt piemaksas mediķiem, gaidot solītus līdzekļus, kuru apmērs ir tikpat neskaidrs kā kompensāciju piešķiršanas brīdis," komentē G. Semjonovs.

Novērtē šo rakstu:

36
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi