Neviena no pašvaldību slimnīcām nav saņēmusi valsts solītās kompensācijas
Latvijas Slimnīcu biedrība02.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neviena Latvijas pašvaldību slimnīca līdz šim nav saņēmusi valsts solītās piemaksas mediķiem. Latvijas Slimnīcu biedrības apkopotā informācija liecina, ka patlaban piemaksas par paveikto darbu no saviem līdzekļiem spējušas izmaksāt vien 53% pašvaldību slimnīcas. Gan slimnīcas, gan mediķi turpina cerēt uz valsts solījumu izpildi. Nav saņemtas arī kompensācijas par individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi.
Jau ziņots, ka martā valdība atbalstīja 20% piemaksas mediķiem, kuri tieši iesaistīti darbā ar Covid-19 izplatības seku novēršanu un strādājuši ārkārtas apstākļos. Veselības ministrija prognozēja, ka piemaksas slimnīcas saviem darbiniekiem varēs izmaksāt pa mēnešiem kopā ar darba samaksu. Līdz ar to pirmajām piemaksām par martu vajadzēja būt jau aprīļa sākumā. Taču pēc trīs mēnešu solījumiem valsts finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nav ticis piešķirts nevienai no neatliekamās medicīniskās palīdzības pašvaldību slimnīcām, liecina Latvijas Slimnīcu biedrības apkopotā informācija.
Neizpildīti solījumi kritiski ietekmē darbinieku motivāciju
Pašvaldību slimnīcas patlaban ir sarežģītas izvēles priekšā - vai valdības solītās, taču līdz šim nesaņemtās piemaksas darbiniekiem izmaksāt no saviem līdzekļiem, vai maksāt darbiniekiem tikai pēc finanšu līdzekļu saņemšanas. Latvijas Slimnīcu biedrības apkopotā informācija liecina, ka 53% slimnīcu ir uzņēmušās risku un no valdības nesaņemto finansējumu izmaksājušas no saviem līdzekļiem. Taču 47% slimnīcu darbinieki piemaksas par padarīto darbu vēl turpina gaidīt. Pašsaprotams, ka pēc visiem izskanējušajiem solījumiem katrs mediķis un jebkurš darbinieks, kas bija iesaistīts darba organizācijā un cīņā ar COVID-19, joprojām cer uz kaut kāda veida apbalvojumu.
Akcentējot gatavošanos arī iespējamajam COVID-19 saslimšanas otrajam vilnim jāuzsver, ka neizpildīti solījumi kritiski ietekmē darbinieku motivāciju. Valsts no mediķiem sagaida pašaizliedzīgu darbošanos bīstamas infekcijas izplatīšanās apstākļos, taču nepilda solīto un pat likumā ietverto algu reformu, kā arī neizmaksā mediķiem paredzētās piemaksas. Tā vietā patlaban Nacionālais veselības dienests (NVD) veic pārbaudes par slimnīcu iesniegto atskaišu darba apjoma pamatotību.
Līdz šim nevienai no slimnīcām nav kompensēti arī izdevumi par iegādātajiem individuālās aizsardzības līdzekļiem. Jau iepriekš informējām, ka valsts tos nespēja nodrošināt centralizēti, tādēļ slimnīcas bija spiestas meklēt veidus, kā iegādi nodrošināt pašu spēkiem. Slimnīcas NVD par pirkumiem iesniedza detalizētas atskaites, norādot individuālo aizsardzības līdzekļu faktisko patēriņu un izdevumus, kurus paredzēts segt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem."
Nav skaidrs, cik liela daļa no slimnīcu ieguldītajiem līdzekļiem tiks kompensēta
Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs saka: "Slimnīcas personālam kompensācijas plānojam izmaksāt tikai tad, kad būs zināms kādu papildu finansējumu mums piešķirs no kopējiem līdzekļiem, kas domāti neparedzētiem gadījumiem. Šajā laikā jau esam ieguldījuši ļoti apjomīgus pašu līdzekļus slimnīcas nepārtrauktas darbības nodrošināšanā un visu pandēmijas apstākļos noteikto vadlīniju izpildē. Vēl joprojām nav zināms, kāda daļa no tiem tiks faktiski atgūta un kāda daļa no tiem paliks piemaksu izmaksāšanai."
G. Semjonovs arī atzīst, ka "piemaksu aprēķināšanas metodika neietver sevī to "neredzamo" darbu, ko paveica gan slimnīcas ārstniecības personāls, gan citi darbinieki, kas ar milzīgu pašatdevi iesaistījās visa veida iekšējās reorganizācijās, vienību un nodaļu pārvietošanās, pacientu plūsmu pārvirzīšanā un sadalē. Tas palīdzēja nodrošināt, piemēram, ārstēšanas, diferenciācijas, izolācijas un šķirošanas procesus, un visu to, kas paliek neredzams un neatspoguļojams atsevišķās darba laika uzskaites tabulās, līdz ar to nav klasificējams saskaņā ar metodikas kritērijiem."
"Slimnīcu darbinieku sajūta par esošo situāciju ir negatīva, jo cilvēki kārtējo reizi vīlušies valdības solījumos. Novērots, ka daļa no personāla izrāda neuzticību slimnīcas valdei, uzskatot, ka papildu finansējums slimnīcām jau ir saņemts un sadalīts, taču nav nonācis pie darbiniekiem. To kultivē arī fakts, ka masu medijos izskanējušie solījumi atšķiras no reālās situācijas. Diemžēl esošajā situācijā Daugavpils reģionālā slimnīca nevar atļauties izmaksāt piemaksas mediķiem, gaidot solītus līdzekļus, kuru apmērs ir tikpat neskaidrs kā kompensāciju piešķiršanas brīdis," komentē G. Semjonovs.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
