Neveiksmīgā politiķe Ēlerte „šobrīd neplānojot” kļūt par Levita padomnieci

„Es šobrīd to neplānoju darīt,” – tik lakoniska bija Ēlertes atbilde uz nedēļas nogalē Pietiek uzdoto jautājumu par to, vai taisnība baumām, ka viņa varētu kļūt par vienu no jaunievēlētā prezidenta padomniekiem. Kā zināms, pirms tam viņa neoficiāli tika minēta kā kandidāte uz Valsts prezidenta kancelejas vadītāja amatu, taču Levits šim postenim izraudzījās vēstnieku Andri Teikmani.

Ēlertes līdzšinējā publiskās politikas karjera beidzās 2017. gada vasarā, - līdz tam viņa bija neveiksmīgi darbojusies Rīgas domes opozīcijā, mēģinot demonstrēt interesi par satiksmes jautājumiem. Vēl pirms tam viņa bija izkritusi Saeimas vēlēšanās, iemēģinājusi spēkus kultūras ministres postenī un pēcāk atlaista no ministres padomnieces amata.

Šajā pēdējā amatā kādreizējā Vienotības par Rīgas mēra posteņa kandidāte, kura iepriekš bija tikusi minēta pat kā iespējama Valsts prezidenta amata kandidāte, ieguva atpazīstamību ar faktu, ka šajā tradicionāli sabiedriskā kārtā pildītajā amatā bija pamanījusies saņemt ievērojamu algu – aptuveni 1000 latu mēnesī.

Kultūras ministrija skaidroja, ka Ēlertes funkcijas saskaņā ar šo līgumu bijušas šādas:

- izstrādāt priekšlikumus valsts integrācijas politikas ieviešanai;

- konsultēt ministru par valsts integrācijas politikas izstrādāšanas un īstenošanas jautājumiem;

- piedalīties politikas dokumentu sabiedrības integrācijas jomā sagatavošanā;

- pēc ministra norādījumiem vadīt sanāksmes, darba grupas, apspriedes par integrācijas politikas jautājumiem;

- pēc ministra norādījumiem vadīt sanāksmes, darba grupas, apspriedes par sabiedrisko mediju jautājumiem;

- pēc ministres norādījumiem pavadīt ministri darba vizītēs un komandējumos;

- pēc ministra norādījuma piedalīties sēdēs, apspriedēs, darba grupās, semināros un konferencēs, ja nepieciešams, sniegt intervijas par sabiedrības integrācijas politikas aktualitātēm.

Jau pēc amata zaudēšanas atklājās, ka pie paveiktajiem darbiem Ēlerte brīvi pieskaitījusi arī tādus, kuri nemaz nav norādīti viņas darba pienākumos un kuriem ar viņas darba sfēru nebūtu nekāda sakara, gan to, ka vieni un tie paši darbi norādīti vairākus mēnešus pēc kārtas, gan pat to, ka, ja ticēt Ēlertes atskaitēm, vienu un to pašu referātu viņa vienā un tajā pašā konferencē nolasījusi divus mēnešus pēc kārtas.

Lai gan līgumā kā Ēlertes darbības sfēra  bija norādīta tikai un vienīgi integrācijas politikas un sabiedrisko mediju jautājumu joma, viņa ministrei bija ziņojusi, ka algu pelnījusi gan par darbu pie valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedojumu politikas, gan par „pilsoniskās sabiedrības interešu pārstāvniecību diskusijā ar KNAB par NVO - ziedojumu saņēmēju darbības regulāciju”, gan pat par „līdzdalību seminārā par radošo industriju attīstību Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā”.

Ja ticēt Ēlertes atskaitēm, viņas faktiski vislielākās rūpes visā padomnieces darba laikā izpelnījusies Lestenes baznīca. Pirmajā darbības mēnesī atskaitoties par „Lestenes baznīcas interjera atjaunošanas kampaņas koordināciju, mediju kampaņas izstrādi, mediju iesaisti”, līdz pat savai atlaišanai pusgadu vēlāk Ēlerte līdz ar „citiem uzdevumiem” ik mēnesi atskaitē bija ierakstījusi arī „Lestenes baznīcas interjera atjaunošanas kampaņas koordināciju”.

Ar lietām, kas nav bijušas saistītas ar līgumā noteiktajiem pienākumiem, Ēlerte nodarbojusies arī pēcāk – un tāpat tās minējusi kā pamatojumu ievērojamās algas saņemšanai. To vidū ir gan „sadarbības plānošana ar LU sociālās atmiņas pētniekiem”, gan „līdzdalība Tabakas fabrikas attīstības dienas konferencē”, gan „sadarbības memoranda ar LU Sociālās atmiņas centru sagatavošana”, gan faktiski nepārtraukts „darbs pie Koncepcijas par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedojumu politikas uzlabošanu sadarbībā ar Finanšu ministriju”.

Novērtē šo rakstu: