Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lietus periodā Āfrikā zvēri līksmi grauž sazaļojušo zāli un augļus. Grauž, dej un vicina astes. Kad uznāk sausums, lietas vairs nav tik jaukas, kustēties nākas lēni un apdomīgi, jāmeklē, kur kāda ēna un peļķe.

Tieši šāds sausuma periods nupat nāk virsū latvju zemes fiskālajai telpai - nu dikti nelabi izskatās. Naudas nebūs ne tam, ne šam, bet tam tur pavisam nebūs.

Negribas skaļi teikt, bet valdība līdzīgi kā pirms 30 gadiem “Banka Baltija” ir dzīvojusi absolūtā pārliecībā, ka inflācija būs mūžīga, ka tā būs un būs aizvien lielāka. Uz lielas inflācijas ir balstījušās prognozes par PVN un citu nodokļu ieņēmumiem.

Bet tavu brīnumu! Eiropas Centrālā banka veica antiinflācijas pasākumus, ilgi, pakāpeniski, metodiski ceļot procentu likmes, līdz inflācija tika nobremzēta. Latvijas valdība laikam to nepamanīja, nezināja vai bikli kautrējās pamanīt.

Rezultātā ir vaimanas, ka naudas nav, fiskālā telpa ir negatīva, budžets nākamajam gadam būs dikti skumīgs. Būs labi, ja valstij nepienāks maksātnespēja. Labi, ka valstij atšķirībā no “Bankas Baltija” Uzraudzības padomes priekšsēdētāja Aleksandra Laventa nebūs jāsēž cietumā.

Šajā laikā, kad naudas ir tik maz, kā nekad agrāk nav bijis, kad nav saprotams, kā valsts pārvalde turpmāk nodrošinās savas sociālkomunālās pamatfunkcijas, jauntopošā valsts sabiedriskā medija valdes locekļiem paredzētas algas, kas lielākas nekā valsts prezidentam - tā ap deviņiem, desmit tūkstošiem eiro mēnesī.

Tas gan nav nekāds neredzētais brīnums, jo virknē institūciju un uzņēmumu ar valsts kapitāla daļu algas jau ir bez adekvātas sasaistes ar reālo pasauli. Sabiedrisko mediju ir iecerēts tikai pielīdzināt tur klāt.

Sabiedriskais medijs ir ļoti svarīga lieta - tā būtībā ir ideoloģija, tas ir tam, lai pašreizējais valdošais politikums bez bēdu varētu turpināt savu bezcerīgi vārgulīgo atrašanos pie varas. Kā gan citādi tas būtu varējis vispār pie varas tikt, kā tas varu citādi noturētu? Tikai, ja televizors un radio katru dienu uztur stāstu, ka valdošie dižgari, lai arī dažkārt nav ideāli, tomēr šī valdība, šī valdības vadītāja ir optimums, nekas labāks nav iespējams.

Plānots, ka valdes loceklim personāla pārvaldības jautājumos mēneša alga būs 9219 eiro un 75 eirocenti. Tāda pati alga būs arī valdes loceklim tehnoloģiju pārvaldības jautājumos, valdes loceklim finanšu pārvaldības jautājumos, valdes loceklim programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos. Bet valdes priekšsēdētājam alga būs uzcelta līdz piecciparu skaitlim - 10 141 eiro un 72 eirocentiem.

Tas ir par ko? Kādu tādu grandiozu pienesumu šīs personas paveiks? Kādu titāniski veiksmīgu attīstību tās darīs pie visa gatava situācijā, kad LSM nav aktuāla spraukšanās un izplešanās mediju tirgū, kur tāpat jau LTV un LR ir vēsturiski tradicionāls monopolstāvoklis. Ļaužu masas vispirmām kārtām tic un patērē valsts plašsaziņas līdzekļus, un šie plašsaziņas līdzekļi lielā mērā nosaka sabiedriski politisko dienas kārtību. Un šiem LSM plašsaziņas līdzekļiem nav jābadojas un ar kaut ko jāriskē, jo tie saņem aizvien lielākas dotācijas. Tehnoloģiju pārvaldības valdes locekļa rīcībā būs vislabākais, ko var mūsdienās gribēt, bet finanšu pārvaldības valdes locekļa vienīgais uzdevums būs skaitīt naudu un to sadalīt uz galviņām.

Jāteic, tomēr sabiedriskā medija priekšniekiem vēl būs, uz ko tiekties. Eiropas komisāra alga ir ap 23 tūkstošiem eiro. Tātad sabiedriskā medija priekšniekiem būs kaut kā jāizdzīvo ar nieka algu, kas ir par 13-14 tūkstošiem mazāka. Bet nu, ja salīdzina ar Īlonu Masku, tad darbs sabiedriskajā medijā ir teju vai nabadzības apliecība.

Lai šāda situācija būtu bezgalīga, nākamajiem sabiedriskā medija vadītājiem būs labi jāsamaksā - tā, lai viņi nestaigā noplīsušos dungriņos ar bada mirdzumu acīs. Nu kaut kā tā ap 10 tūkstošiem naudiņu mēnesī ir daudzmaz. Par tādu naudu sabiedriskā medija valdes loceklis būs gatavs ar degunu apart visus Zaķusalas 73 hektārus zemes un 24 stundas diennaktī vēstīt, ka valdība ir laba un to vien dara kā tikai rūpējas par iedzīvotājiem un par mieru visā pasaulē.

Bija laiks, kad enerģiskiem vīriņiem bija jāizdomā visādas shēmas, kā izblēdīt kādu valsts naudiņu, kā izmantot savu krēslu, lai korumpētos. Tas tagad ir garām - korupcijai vairs nav motivācijas. Vai tad ir jēga svīst un baidīties no Jēkaba Straumes un viņa darbiniekiem, lai ievilktu nāsīs dažus desmitus tūkstošu? Mūsu laikos nevajag nekādas tumšas shēmas, nekādu nelegālu un sodāmu darbību. Lai gūtu naudiņas, vajag tikai labu algu. Tādu, kāda ir valsts pārvaldē, kāda būs sabiedriskā medija valdes locekļiem.

Novērtē šo rakstu:

88
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

FotoFragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
Lasīt visu...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi