Iesaki rakstu: 
Visa nauda tiek izsaimniekota caur valsts konkursiem, sadārdzinot visu 5x utt. Vajag pieņemt tikai pareizu likumu par visu konkursu auditu un konkursus auditēt no sabiedrības puses. Un, ja kas nedaudz neatbilst, visi konkursi bloķēti, vainīgie sodīti utt.
Bez šāda likuma vispār nav jēgas uz vēlēšanām iet! 220 miljonu konkurss, kurā uzvar SIA ar 3 sarūsējušiem busiņiem, Rail Baltica no 2,5 miljardiem sadārdzina 4x uz 10 miljardiem. Tai pat laikā visā Eiropā īpašumu, būvmateriālu, celtniecības cenas nav sadārdzinājušās vairāk par 50%. Ilgi cietīsim? Tieši katra klusēšanas dēļ neko nevar mainīt. Tāpat kā, ja mēs nepārstāvam miera pusi, būs karš tad, ja par mieru nerunāsim un nebūsim miera pusē.
Tālāk visa tauta sastāda perspektīvākos valsts peļņas gūšanas plānus, kā valsts var nopelnīt vairāk (tauta dalās ar idejām) + kā samazināt valstī izdevumus. Un viss! Šie plāni tiek iebalsoti pildīšanai, ja viņus nepilda, visi tiek atlaisti, kamēr tiek pildīti tautas plāni. Un dzīvotu mēs labāk nekā Šveicē, pareizi apsaimniekojot valsti, nevis atļaujot viņu izsaimniekot.
Es Jūs visus brīdinu, mums ir 100. pants, vārda brīvība, kur šobrīd 50% visu komentāru filtrē, dzēš, citreiz pat 90% komentāru noslēpti utt. Tā ir riktīga vistu fermas politika! Ja saprotat par ko runāju. Viedokli par taisnību var izteikt tikai, ja ir visu pušu viedoklis un pats vari izlemt, kam gribi ticēt, kam ticēt būtu loģiskāk utml., nevis TV spaiņa zombēšana ar viedokļiem tikai no vienas puses un visi pārējie viedokļi tiek uzdoti par "ienaidnieka" viedokļiem utt.
Nekas nevar pretendēt uz patiesību, ja tas pasniegts tikai no vienas puses, nedodot vārdu vai nepieaicinot visas puses izskaidrot konflikta iemeslus! Lai panāktu valstī labklājību, veselību, sakārtotu sistēmu, ir nepieciešams ļoti maz - nepalikt vienaldzīgiem, būt par saprotamām, pareizām lietām, izteikt savu viedokli vai būt pret visādu sviestu. Vienaldzība ir tā, kas mūs grauj, mūsu valsti.
Īdēšana, ņaudēšana = bet neko nevar izmainīt = ja nedara neko = tad tiešām neko nevar izdarīt. Ja tauta/katrs pieprasīs mieru utt., nevis karu, tad miers būs! Miers bez jūsu vārda nebūs! Vēl - bet mēs taču vienreiz jau darījām, un visi zinām rezultātu - nesanāca! Ja kuģis grimst, jādara 10 000x, lai kuģis nenogrimst!
Cik var ņaudēt! Kas Jūs sataisījis par ņaudēšanas meistariem! Ieslēdziet jebkuru video - latvieši nevis meklē problēmām risinājumu/s, bet vienīgi sāk ņaudēt par to, ka nekad nekas nav maināms.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
