Iesaki rakstu: 
Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs grūtgalvis vai nelietis, nemaina lietas būtību...
Nevajag man stāstīt, cik tas maksās, ko tas dos, ko vietā liks un ko Spriņģe, Levits, Freiberga... saka! Tā ir švaka demagoģija, jo citādi arī vēlēšanas ir lieka izšķērdība: savēlēs taču tos pašus...
Būtība ir vienkārša: neviens darba devējs (šajā gadījumā tauta) nevar atļauties uzticēties neuzticamiem darbiniekiem, kas nepilda darba devēja uzstādījumus, pieņem lēmumus, kurus nepilda, lemj par sliktu darba devēja saimniekošanai, mantai, naudai, tās pārvaldīšanai un ar visu saistītai morālei.
Maza piezīme. Ir sākta (Satversmes garantēta) parakstu vākšana par Saeimas atlaišanas ierosināšanu. Atlaist vai ne, - to izlems tautas nobalsošana. Pašsaprotams demokrātiski un tiesiski pamatots process. Kur problēma?
Varai būtu jābūt pateicīgai par iespēju uzzināt tautas viedokli tautas nobalsošanā, nevis jāapkaro tās ierosināšana. Ja vara atkal nevēlas rēķināties ar tautas balsi, tas lieku reizi rāda, ka parakstu vācēji ir uz pareizā ceļa...
Seko mums 
Marks Rotko - “klusums ir precīzs, klusums ir tik akurāts”. Vērojot ļoti atšķirīgos viedokļus par provokatīvo mākslas darbu Rotko centrā Daugavpilī, atcerējos paša Rotko slaveno teicienu - “Silence is so accurate”.
Patērētājiem taču būtu jāredz Sadales tīkla tarifu pamatojums? Regulators diemžēl ir citās domās un nepiekrīt uzlikt par pienākumu atklāt izmaksu attiecināšanas modeli. Es jūtos nonācis 20 gadus tālā pagātnē, kad šāda ignorance bija lielākās daļas valsts iestāžu norma.
Biju jau krustu šķērsu lūdzies dažādu partiju politiķiem uzrādīt, ko viņi sarakstījuši valdības deklarācijā par veselību un medicīnu, bet tie izlikās kurli esam vai vismaz paši teicās neredzējuši šādu sadaļu deklarācijā. 
Ķemeru Nacionālais parks ir otrais Latvijā dibinātais (1997. gadā) nacionālais parks, kas no sava vecākā brāļa – Gaujas Nacionālā parka – atšķiras ar lielāku dzīvās dabas daudzveidību. Dažādiem dzīvniekiem un augiem te ir piemērotākas dzīvotnes lielā meža masīvā, purvos, ezeros un dabīgos zālājos.
Pie mums var atrast paralēles ar feodālo iekārtu ar visu tās tiesībatšķirīgo kontingentu - feodāļus, viņu algotņus un pārējos iedzīvotājus, kas sadalās pa slāņiem (kastām) šī vārda nu jau pat tiesiskajā nozīmē, jautājums - kas tad ir Demokrātija? Viens likums, viena taisnība visiem? Un kas tad no tā, kas de iure pieder tautai, ir tas ko tā de facto pārvalda?
Indivīdam ir jānodala lēmumi par savu dzīvi no “valsts stāvokļa”. Savā personīgajā dzīvē ir jārīkojas tā, it kā valstī nekas pašam par labu nemainīsies. Runājot par konkrētu indivīdu ar vārdu un uzvārdu, valstij nav tieša uzdevuma nodrošināt viņam vēlamu dzīvesveidu, nodarbošanos vai jebkādus citus vēlamus apstākļus.
Vakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” tika parādīts korespondentes Zandas Ozolas-Balodes sižets “Onkoloģijas centrā darbu gatavi pamest trīs vadošie LOR ārsti; apdraudēta nodaļas pastāvēšana”, kurā neobjektīvi un nepilnīgi atainota situācija saistībā par trīs stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” LOR ārstu iesniegtajiem atlūgumiem un to iesniegšanas patiesajiem iemesliem. Pēc sižeta noskatīšanās rodas priekšstats, ka runa ir vien par pāris simtiem eiro algas pielikumu un ilgstošu atpalicību apgādē ar jaunākajām medicīnas tehnoloģijām un instrumentiem. Tas neatbilst patiesībai!
