Nevajag dēvēt noniecinošā veidā personas, kas kustas pār Lietuvas-Baltkrievijas robežu
Providus27.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina izmantot starptautiski pieņemtu apzīmējumu personām, kuras šķērso valstu robežas nelikumīgā veidā.
Šobrīd, aktualizējoties intensīvākai personu kustībai pār Lietuvas-Baltkrievijas robežu un apspriežot gan humāno palīdzību Lietuvai, gan Latvijas gatavību līdzīgai situācijas attīstībai, valsts iestāžu komunikācijā un plašsaziņas līdzekļos bieži sastopams apzīmējums “nelegāls migrants”.
Starptautiskās organizācijas jau vairāk nekā desmit gadus aicina izmantot terminu “neatbilstīgs migrants” (angliski - irregular migrant), to pamatojot ar diviem argumentiem.
Pirmkārt, ar vārdu „nelegāls” tiek saistīta krimināla nozieguma izdarīšana, taču nelikumīga robežšķērsošana vai uzturēšanās valstī bez likumīga pamata citās ES valstīs ir administratīvs, nevis krimināls pārkāpums, savukārt Latvijā patvēruma pieprasīšanas gadījumā netiek krimināli sodīta.
Otrkārt, no juridiskās un ētiskās perspektīvas kā nelegālu var apzīmēt procesu vai rīcību, bet ne personu. Neviena persona nav nelegāla. Tāpēc tiek dota priekšroka terminam “neatbilstīgs migrants”. Papildu informācija atrodama Eiropas Komisijas vietnē.
Papildus jāņem vērā, ka lielākā daļa personu, kuri ieradušies Lietuvā no Baltkrievijas, pieprasa patvērumu, līdz ar to līdz lēmuma pieņemšanai par viņu statusu viņi būtu dēvējami par patvēruma meklētājiem, neskatoties uz to, ka robeža tikusi šķērsota nelikumīgā veidā.
Zinot, ka šāda veida migrācija tiek izmantota no Baltkrievijas režīma puses kā ārpolitikas rīks, ir nepiemēroti personas, kuras kļuvušas par instrumentiem diktatora rokās, dēvēt noniecinošā veidā. Vienlaikus tādējādi sabiedrībā tiek veicināta neiecietība.
Attēlā – Providus direktore Iveta Kažoka.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
