Nevajadzētu aizmirst, kurš no tagadējiem Rīgas mēra amata kandidātiem lobēja slepkavīgo Zolitūdes graustu

Kā atceramies, tad lielveikala būvniecību Zolitūdē, kas noveda līdz 54 cilvēku nāvei 2013. gada 21. novembrī, pasūtīja un finansēja Nīderlandē dzimušā, tagad Šveicē slapstošamies Kanādas nekustamā īpašuma oligarha Ričarda Homburga holdingā ietilpstošā meitasfirma Homburg Zolitude, kas pēc objekta pabeigšanas to pārdeva Maximas grupā ietilpstošai SIA Tineo. Tam pašam R. Homburgam piederošās citas firmas, neuzklausot iedzīvotāju iebildumus, būvēja vēl citus objektus vairākos Rīgas mikrorajonos.

Gadu pirms Zolitūdes Maximas sagrūšanas iedzīvotāju grupa Mežciemā centās panākt sabiedriskās apspriešanas nozīmēšanu par vēl viena Homburg objekta būvēšanu Maximas uzdevumā, jo iedzīvotāji būvlaukumā bija nobildējuši slejamies rūsainus stabus. Rīgas dome ļāva Homburga menedžerim Džeimsam Torpejam apsaukāt iedzīvotājus, draudēt viņiem ar tiesām, ar naudas piedzīšanu un pat krimināllietām policijā, ja rīdzinieki iedrošināsies sūdzēties, “jo mums ir vara un nauda to izdarīt”!

Turpretī uzņēmuma pārstāvis slavēja Rīgas domi un būvvaldi “par sadarbību”, kā ikvienam dzirdams Pietiek publicētajā draudu audioierakstā:

https://www.pietiek.com/raksti/ka_domes_institucijas_nirgajas_par_protestiem_pret_homburg_eku_mezciema

Ne šajā gadījumā, ne citos lielapjoma būvniecības gadījumos Mežciemā nav tikusi izsludināta sabiedriskā apspriešana.

Zolitūdes Maximas attīstājam palīgā metās Vilnis Ķirsis, tolaik Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, tagadējais Rīgas mēra amata kandidāts no Jaunās Vienotības, bet tobrīd vēl “zatlerists”. 2012. gada 21. decembrī, tieši 11 mēnešus pirms 54 cilvēku nonāvēšanas Homburga attīstītajā projektā Zolitūdē, izplatīja preses paziņojumu ar virsrakstu “Homburg konfliktā būtu jāuzklausa abas puses”, kurā pēc tikšanās ar Dž. Torpeju atklāti lobēja R. Homburga intereses un kaunināja iedzīvotājus, ka tie iedrošinājušies cerēt uz sabiedrisko apspriešanu. "Ir pilnībā skaidrs, ka Būvniecības likums ir jāmaina [...],” pakalpīgi skaidroja Vilnis Ķirsis.

To izdzirdot, Saeimas Juridiskās komisijas toreizējā priekšsēdētāja Ilma Čepāne pilnībā noraidīja V. Ķirša un Dž. Torpeja izteikumus un sacīja, ka uzņēmēji nereti spriež tikai no savu interešu viedokļa: “Diemžēl pārāk bieži būvuzņēmēji īsteno projektus, absolūti ignorējot vietējo iedzīvotāju intereses. Reizēm var vienīgi apbrīnot vietējo pašvaldību amatpersonu dedzību un labvēlību, ar kādu tiek dalītas būvatļaujas apšaubāmiem projektiem. Jānoraida izteikumi, ka tiesāties varot buldozera krāsas dēļ vai ar kādu citu sadomātu ieganstu: tiesa var skatīt tikai tādas personas iesniegumu, kuras intereses ir aizskartas. Bet nav patiess apgalvojums, ka iesūdzēt tiesā būvuzņēmēju var jebkurš,” toreiz atgādināja Ilma Čepāne.

Taču Vilnis Ķirsis un Džeimss Torpejs nelikās mierā: 2013. gada janvārī, kad nepareizi uzbūvētais jumts Zolitūdes objektā jau klusībā stiepās, liecās un lēnām deformējās, viņi sarīkoja “apaļā galda diskusiju”, kurā (protams) atkal neuzaicināja nevienu mikrorajonu iedzīvotāju biedrību pārstāvi. Tur abi atkal atkārtoja, cik svarīgi esot izmainīt likumu, lai R. Homburgs un citi ārzemnieki varētu būvēt visu un jebko, neprasot viedokli vietējiem “aborigēniem” un neļaujot viņiem pārsūdzēt būvatļaujas.

Vilnis Ķirsis atkārtoti solīja izmainīt likumu, kas nāktu par labu ne tikai Maximai un R. Homburgam, bet arī citiem ārzemniekiem: "Ir jāpanāk, lai tiesas šos jautājumus izvērtētu pēc iespējas ātrāk un panāktu kādu pagaidu noregulējumu. Vēl viens problēmas risinājums tiem objektiem, kurus apstrīdētas būvatļaujas dēļ nevar nodot ekspluatācijā, būtu būvvaldes izsniegta lietošanas atļauja, kas tikmēr, kamēr būvatļaujas lieta tiek iztiesāta, ļautu ekspluatēt objektu un gūt no tā peļņu. Šī lietošanas atļauja varētu kalpot arī par pamatu izsniegt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, ja objekts ir būvēts ar ES līdzfinansējumu,” shēmu zīmēja V. Ķirsis.

Tieši tā arī notika: R. Homburgs un Dž. Torpejs ar Viļņa Ķirša veiktās lobēšanas palīdzību dabūja, ko gribēja — izmaiņas likumdošanā, kas vietējiem iedzīvotājiem padara būvatļauju apstrīdēšanu vēl neiespējamāku, kāda tā bija līdz šim. Jau dažus mēnešus vēlāk V. Ķirsim bija izdevies panākt savu: 18. aprīlī LETA ziņoja — “Būvnieki apmierināti ar grozījumiem Būvniecības likumā”. Bet Dž. Torpejs joprojām nebija apmierināts! “Pieņemtie grozījumi no biznesa viedokļa nav ideāli, jo, lai arī būvatļaujas apturēšanas jautājums ir atrisināts, vēl joprojām pastāv iespējamība tikt ierautam tiesu procesos. Tā kā tiesu informācija ir publiska, tas vēl arvien var radīt problēmas ar finansējuma piesaisti no bankām vai citiem avotiem un tā izmantošanu projekta īstenošanai. Tomēr biznesa vārdā varu teikt, ka esam pateicīgi par šo risinājumu,” runāja Zolitūdes objekta attīstītāju priekšnieks.

Septiņus mēnešus vēlāk sagruva Maxima, aiznesot 54 cilvēku dzīvības.

Viļņa Ķirša vēsturiskais paziņojums no 2012.gada 21.decembra:

Informāciju sagatavoja Vilnis Ķirsis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

Kaut arī Ekonomikas ministrija (EM) gatavo steidzamas izmaiņas būvniecības likumā, kas turpmāk vairs neļaus apturēt vērienīgus būvprojektus uz atsevišķu iesniegumu pamata. Tomēr starptautiskās kompānijas "Homburg" konflikta gadījumā vajadzētu vismaz uzklausīt otru pusi, uzskata Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (RP).

Ķirsis, kurš jau ticies ar uzņēmuma pārstāvjiem, atzīst, ka šobrīd SIA "Homburg Bikernieku Properties" (HBP), kas aptuveni par sešiem miljoniem eiro plāno būvēt tirdzniecības centru Biķernieku ielā 121, patiešām atrodas neapskaužamā situācijā. Uzņēmums ir izstrādājis tehnisko projektu, saskaņojis to ar visām institūcijām (tostarp Rīgas domi), izpildījis visas plānošanas un arhitektūras uzdevuma prasības, tomēr tam uz dažu neapmierinātu iedzīvotāju iesniegumu pamata Rīgas domes Attīstības departamentā būvatļauja automātiski ir apturēta.

Saskaņā ar esošo likumdošanu HBP gaida gadiem ilga tiesvedība, mēģinot būvatļauju atjaunot. Likumos eksistē līdzekļi, kā atjaunot būvatļauju ātrāk (piemēram, prasīt tiesai pagaidu noregulējumu), tomēr pie esošā normatīvā regulējuma un prakses tas nedod garantiju, ka pabeidzot būvdarbus, ēka tiks pieņemta ekspluatācijā un juridiski droša būs tās tālāka izmantošana. Rezultātā HBP cieš reālus zaudējumus, jo nevar pabeigt projektu un izpildīt solījumus, ko devusi plānotā tirdzniecības centra potenciālajiem nomniekiem.

"Ir pilnībā skaidrs, ka Būvniecības likums ir jāmaina un par to šaubu nav. Taču, kamēr nav pieņemti grozījumi, spēkā ir esošais likums un saskaņā ar to arī otrai pusei ir savas tiesības. Šajā situācijā būtu pareizi uzklausīt arī viņus, jo, iespējams, ka ir vēl kādi aspekti, kuri gatavojot grozījumus minētajā likumā, nav ņemti vērā," Ekonomikas ministrijas pozīciju skaidro Vilnis Ķirsis (RP). Tiesa, viņš piebilst, ka tam gan nekādā gadījumā nevajadzētu kavēt grozījumu iesniegšanu, bet drīzāk gan palīdzēt izprast konflikta un ar to saistītās likumdošanas problēmas dziļāk. "Ja tā ir primitīva šantāža ar mērķi kavēt būvniecību, tad sarunas laikā tas būs skaidrs, bet, ja tur ir kādi nopietnāki argumenti, tas var palīdzēt uzlabot likumu," saka Ķirsis.

Papildu informācija:

Vilnis Ķirsis,

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs

Tālrunis: +371 29189629

Novērtē šo rakstu: