Nestrādājoša uzņēmuma īpašnieks „no tumbočkas” izvelk 2000 eiro biedra naudu „Saskaņai”
PIETIEK26.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ne tikai Vienotības un Latvijas Attīstībai oficiāli saņemtās biedra naudas un to maksātāji vien rada nopietnas aizdomas, - arī partijai Saskaņa joprojām netrūkst biedru, kuri no „tumbočkas” pēkšņi izvelk tūkstošos mērāmas summas.
Kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāze, pagājušā gada 26. aprīlī Saskaņai 2000 eiro biedra naudu iemaksājis kāds 1986. gada 28. maijā dzimis Igors Surigins.
Interesanti ir ne tikai tas, ka ne pirms tam, ne pēc tam I. Surigins partijas kasē biedra naudās vai ziedojumos nav iemaksājis ne centa, bet arī tas, ka visa 2019. gada laikā Saskaņa saņēmusi tikai nepilnus četrdesmit biedra naudas maksājumus.
Taču vēl intriģējošāk ir tas, ka labākajās Vienotības Arta Kampara tradīcijās arī I. Surigins pietiekami iespaidīgo summu ir vienkārši izvilcis „no tumbočkas”, jo viņam nav ne ienesīgu amatu valsts vai pašvaldības iestādēs un uzņēmumos, ne arī vērā ņemamas uzņēmējdarbības.
Lursoft datu bāzes gan rāda, ka I. Surigins ir vienīgais īpašnieks un arī valdes loceklis kādā Anniņmuižas bulvāra daudzdzīvokļu nama dzīvoklī reģistrētā SIA Baltic Inter. Taču šīs SIA oficiālie darbības rezultāti vēl tikai pastiprina šaubas par 2000 eiro biedru naudas izcelsmi.
Šī SIA, kā rāda Lursoft dati, 2018. gadā darbojusies ar nulles apgrozījumu un cietusi 66 eiro zaudējumus, neveicot nekādus maksājumus budžetā. Savukārt gada pārskatu par 2019. gadu Saskaņas ziedotāja SIA vispār nav iesniegusi un pašlaik atrodas valsts budžeta nodokļu parādnieku sarakstā.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
