Nestrādājoša uzņēmuma īpašnieks „no tumbočkas” izvelk 2000 eiro biedra naudu „Saskaņai”
PIETIEK26.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ne tikai Vienotības un Latvijas Attīstībai oficiāli saņemtās biedra naudas un to maksātāji vien rada nopietnas aizdomas, - arī partijai Saskaņa joprojām netrūkst biedru, kuri no „tumbočkas” pēkšņi izvelk tūkstošos mērāmas summas.
Kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāze, pagājušā gada 26. aprīlī Saskaņai 2000 eiro biedra naudu iemaksājis kāds 1986. gada 28. maijā dzimis Igors Surigins.
Interesanti ir ne tikai tas, ka ne pirms tam, ne pēc tam I. Surigins partijas kasē biedra naudās vai ziedojumos nav iemaksājis ne centa, bet arī tas, ka visa 2019. gada laikā Saskaņa saņēmusi tikai nepilnus četrdesmit biedra naudas maksājumus.
Taču vēl intriģējošāk ir tas, ka labākajās Vienotības Arta Kampara tradīcijās arī I. Surigins pietiekami iespaidīgo summu ir vienkārši izvilcis „no tumbočkas”, jo viņam nav ne ienesīgu amatu valsts vai pašvaldības iestādēs un uzņēmumos, ne arī vērā ņemamas uzņēmējdarbības.
Lursoft datu bāzes gan rāda, ka I. Surigins ir vienīgais īpašnieks un arī valdes loceklis kādā Anniņmuižas bulvāra daudzdzīvokļu nama dzīvoklī reģistrētā SIA Baltic Inter. Taču šīs SIA oficiālie darbības rezultāti vēl tikai pastiprina šaubas par 2000 eiro biedru naudas izcelsmi.
Šī SIA, kā rāda Lursoft dati, 2018. gadā darbojusies ar nulles apgrozījumu un cietusi 66 eiro zaudējumus, neveicot nekādus maksājumus budžetā. Savukārt gada pārskatu par 2019. gadu Saskaņas ziedotāja SIA vispār nav iesniegusi un pašlaik atrodas valsts budžeta nodokļu parādnieku sarakstā.
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
