Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Varbūt gandrīz 4000, bet varbūt tikai nepilni 2700, - tik būtiski atšķiras Rīgas domes vadības minētais atlaisto galvaspilsētas pašvaldības struktūru darbinieku skaits, kas, iespējams, izskaidrojams ar pabalstu izmaksu tikai daļai atlaisto. Tikmēr daudzi no atlaistajiem jaunās domes pilnvaru laikā kopš pagājušā gada vasaras saņēmuši arī tūkstošos latu lēšamas kompensācijas.

Sākotnēji Pietiek pieprasīja Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam sniegt ziņas par to, kādas kompensācijas sakarā ar darba attiecību pārtraukšanu no šā gada 1. janvāra līdz septembra beigām no Rīgas pašvaldības līdzekļiem izmaksātas galvaspilsētas pašvaldības struktūru darbiniekiem.

Taču pirmajā reizē Ušakovs no skaidras atbildes un izmaksāto summu nosaukšanas izvairījās, apgalvojot, ka nekādas kompensācijas vispār neesot maksātas un, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, Rīgas pilsētas pašvaldības institūcijas darbiniekiem esot izmaksājušas tikai „atlaišanas pabalstu, ievērojot Darba likuma un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma regulējumu”.

Ņemot vērā šo formulējumu, atkārtotajā pieprasījumā Pietiek jau norādīja, ka atbildes datos jāuzrāda tas, kādas kompensācijas un pabalsti sakarā ar darba attiecību pārtraukšanu jau kopš pagājušā gada sākuma izmaksāti Rīgas pašvaldības struktūru darbiniekiem.

Šoreiz prasītie dati tiešām sniegti, rādot, ka virknei atlaisto darbinieku izmaksātas arī tūkstošos latu lēšamas kompensācijas un pabalsti. Tā pilsētas izpilddirektora vietniekam Ģirtam Auškāpam izmaksāti Ls 6441, izpilddirektoram Andrim Grīnbergam – Ls 7555, bet kompensācijas virs tūkstoš latiem skaitāmas daudzos desmitos (Pietiek šodien publicē pilnu atlaisto sarakstu ar pabalstu un kompensāciju summām).

Taču, salīdzinot abas atbildes, izrādās, ka tiek sniegti dažādi skaitļi par to, cik cilvēku īsti atlaists. Saskaņā ar Ušakova parakstīto pirmo atbildi tikai šā gada laikā vien darba attiecības pārtrauktas ar gandrīz četriem tūkstošiem darbinieku. Savukārt otrajā, Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča parakstītajā datu apkopojumā apgalvots, ka krietni ilgākā laika posmā – jau kopš pagājušā gada 1. jūlija – pašvaldības struktūrās, izmaksājot atlaišanas pabalstu, darba attiecības izbeigtas ar tikai nepilniem 2700 cilvēku.

Ušakova preses pārstāve trešdien nesniedza skaidrojumu par šīm būtiskajām atšķirībām. Vienīgais iespējamais variants, kā Pietiek norādīja darba lietu eksperti, - Radzeviča atbildē varētu būt minēti tikai tie pašvaldības darbinieki, kam izmaksāti atlaišanas pabalsti, taču tādā gadījumā atklāts esot jautājums – vai tiešām bez kādiem pabalstiem darbu domes struktūrās gada laikā pametuši vismaz 1300 cilvēku.

Kā jau ziņots, šī nav vienīgā neskaidrība saistībā ar galvaspilsētas pašvaldības struktūrās atlaisto skaitu un izmaksātajām summām. Lai gan Ušakovs pirmajā atbildē apgalvoja, ka nekādas kompensācijas atlaistajiem neesot maksātas, Radzevičs iepriekš Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē bija paziņojis, ka aptuveni 40 atlaistie darbinieki caur tiesu no pašvaldības pietiesājuši apmēram 160 tūkstošu latu kompensācijas un tās arī tikšot izmaksātas, lai gan pašvaldības turpināšot tiesāties.

Rīgas domes opozīcijas pārstāvji jau oktobrī izplatīja paziņojumu, no kuras izrietēja, ka no Rīgas pilsētas pašvaldības par labu atlaistajiem darbiniekiem ir izmaksātas kompensācijas 160 255 latu kopapjomā. Savukārt otrajā atbildē Pietiek arī Radzevičs jau apgalvo, ka „pašvaldības iestādēs nav maksātas kompensācijas darbiniekiem sakarā ar darba tiesisko attiecību pārtraukšanu”.

Nākamā gada pirmajās dienās Pietiek publiskos arī šogad Rīgas pašvaldības struktūrās no jauna darbā pieņemto pilnu sarakstu.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi