Nesaprātīgā skolu reforma Jelgavā

Diemžēl informācija, ka šis dārgais projekts top, laikam bija zināma tikai izredzētajiem, jo plašāk prezentēt to sāka tikai pēc 22.janvāra un triecientempā virzīja apstiprināšanai uz februāra domes sēdi.

Apspriešana un sabiedrības informēšana notika pie mums raksturīgā stilā – prezentējam, paklausāmies, ko jūs tur iebilstat, ieliekam ķeksi, ka apspriešana notika, un bez diskusijām un izmaiņām dzenam tālāk – pozīcijas deputāti nobalsos, kā vajag.

Sākotnēji iepazīstoties ar dokumenta saturu (neraugoties uz skolu specializācijām un citiem spriedelējumiem), konceptuāli viss ir saprātīgi – vērtēti ārējie faktori, tai skaitā pāreja uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai latviešu valodā, iestāžu ēku kapacitāte un reālais noslogojums.

Nav ko iebilst – apstākļiem mainoties izglītības iestāžu tīkla reformas nepieciešamas izmaksu efektivitātes nodrošināšanai. Tāpat nav iemeslu apšaubīt stratēģijas analītisko daļu – dati apkopoti, vērtēti, analizēti.

Īsts šausmu filmas scenārijs sākas tad, ja pamatīgāk izpēta rīcības plāna sadaļu ar attīstības scenārijiem. Turklāt netipiski stratēģijai tiek piedāvāti divi varianti “A” un “B”. Abiem droši var pārfrāzēt filmas nosaukumu - “Šausmas Sarmas ielā” vai “Šausmas Loka maģistrālē”.

Neapskatīšu plašo stratēģijas saturu, tai skaitā skaistās frāzes, kas šodien ir neatņemama plānošanas dokumentu sastāvdaļa, bet tikai to vispārizglītojošo skolu tīkla daļu, kuras reforma skar tiešā veidā.

Lai pārliecinātos, vai pašvaldības vadības rīcība ir sistēmiska vai problēmas tiek risinātas tad, kad tās samilzušas, apskatīsim pavisam neseno darbību vēsturi. Lai gūtu pārskatu par reālo ēku noslodzi, izmantosim pēc “Dynamic University” datiem saīsinātu tabulu.

Tajā skaidri redzams, ka kritiski rādītāji jau ilgu laiku ir tikai divām skolām – Spīdolas valsts ģimnāzija ir pārslogota – 174%, bet 6.viduskola noslogota tikai par 62%. Tāpat zināms, ka, pārejot uz valsts valodu vidusskolās, tuvākajā laikā skolēnu skaits saruks un noslodze kļūs kritiska ne tikai 6.vsk., bet arī 5.vsk.

Domes vadības risinājumi bija visnotaļ interesanti. 2017.gada ZZS Jelgavas priekšvēlēšanu programmā (par to var pārliecināties CVK mājaslapā) melns uz balta bija rakstīts – uzcelsim Spīdolas skolu. Stratēģijā par to nav ne vārda.

2018.gadā uz 6.vidusskolu gatavojās pārcelt Vakara maiņu vidusskolu, bet 6.vsk. skolēnu vecāku pretestības dēļ plāns realizējās tikai par 50% - vidusskolas daļu pārcēla, pamatskola palika iepriekšējā ēkā. Pilnīgi bezjēdzīgs pasākums.

Laikam izmisīgie mēģinājumi “piepildīt” 6.vsk. neļāva saskatīt pareizo risinājumu – uzreiz pievienot Jelgavas Amatu vidusskolai. Tas stratēģijā tagad beidzot definēts.

Kad notika sagatavošanas darbs pie ES fondu izlietojuma Jelgavā darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi" investīciju apguves, kur Jelgavai ir pieejami 6696718 EUR ar praktiski neierobežotām iespējām aizņemties no Valsts kases daudz lielāku līdzfinansējumu – par šīm problēmām arī bija aizmirsts, un visi resursi novirzīti Jelgavas Valsts ģimnāzijai un Tehnoloģiju vidusskolai.

Vēsturiskās Valsts ģimnāzijas ēkas rekonstrukcija un mācību vides uzlabošana ir vajadzīgs pasākums, bet bija arī citas prioritātes, kas bija zināmas, bet piemirstas. Tad tika pasūtīta stratēģijas izstrāde, kam vajadzēja, vismaz tautai, piešķirt dziļi zinātnisku jēgu topošajai tīkla optimizācijai. Ja kāds uzskata, ka šīs darbības vērtējamas kā sistēmiska pieeja izglītības problēmu risināšanai – tās ir viņa tiesības. Es tam nekādi nevaru piekrist.

Kā tīkla problēmas tiek risinātas stratēģijā, saīsinātā veidā publicēts “Jelgavas vēstnesī”, tāpēc neatkārtosimies, tikai paanalizēsim, kā tas var izvērsties praksē. Sekas nebūs iepriecinošas daudziem, jo “skatījums no malas” daudzas problēmas tiešām redz labāk, bet konkrētiem risinājumiem nepieciešams labāk pārzināt vietējos apstākļus. To apliecina arī rezultāts.

“A” variantā 6.vsk. beidz pastāvēt, Spīdolas Valsts ģimnāzija pārceļas uz 6.vsk. ēku RAF rajonā ,un, lai “attaisnotu” šo pārcelšanu, tai jāsāk uzņemt arī 1.-6.klases, jo “jāpiepilda” 950 - vietīga ēka.

Lai arī teikts, ka 6.vsk. tiek reorganizēta – tāpat skaidrs, ka likvidēta, bet 5.vsk. un 2.pamatskola turpina darbu, “palielinot audzēkņu skaitu”. Kur tos ņems? Skaidrs, ka viņi no Pārlielupes būs spiesti ceļot uz pilsētas otru galu. Bet nav jau teikts – varbūt dosies citā virzienā.

Zināms, ka pilsētā visi bērni tiek nodrošināti ar vietām 1.klasē. Kāpēc Spīdolas ģimnāzijai jāsāk uzņemt 1.klase? Pilnīgs absurds! Rezultāts būs kvalitātes kritums proģimnāzijas klasēs (7.-9.) un beigās arī vidusskolā. 4.vsk. vienmēr strādājusi ar maksimālo ēkas noslodzi, bet izglītības pieprasījumu valsts valodā Pārlielupē apmierina, tāpēc tā sauktais plāns “A” vispār izskatās graujoši – vai Spīdolas Valsts ģimnāzijai 6.vsk. ēkā 1.-6. klasēs būtu jāuzņem mazākumtautību programmās? Gandrīz izskatās, ka kāds to vēlētos.

Sīkāk neiedziļināsimies, jo jau šodien zināms, ka viedā vadība izvēlējusies variantu “B”, kura sekas diemžēl ir tādas pašas. “B” variants paredz Jelgavas 2. pamatskola un Jelgavas 6. vidusskola apvienošanu, bet Jelgavas Spīdolas ģimnāzija pārceļas uz Sarmas ielu 2. Abos variantos rezultāts ir viens – upurē vienu bilingvālo skolu un “izbrīvē” vietu Spīdolas ģimnāzijai, kurai tāpat jāuzņem 1.-6. klases, lai “B” variantā “attaisnotu” savu atrašanos nu jau tikai 800 – vietīgā ēkā.

“B” variants ir tikpat “saprātīgs” kā “A” variants, jo tiek “apvienotas” ģeogrāfiski tālu viena no otra esošas skolas, un reti kurš vecāks gribēs vest savus bērnus uz Pārlielupi, ja nu galēju apstākļu spiests. 6.vsk., kas būs kļuvusi par pamatskolu, tāpat paliks pustukša.

Jau ilgus gadus Jelgavas Spīdolas ģimnāzija pēc vismaz trim dažādiem publiskotajiem Latvijas skolu reitingiem ir pilsētas labākā skola (diezgan tālu atstājot aiz sevis Jelgavas Valsts ģimnāziju), bet tiek pretnostatīta bilingvālajām skolām kā to nelaimju cēlonis. Lai mazinātu spriedzi, tiek solīts, ka 2.pamatskolas 1-3. klases uzņems netālu esošā 5.vsk. Ko darīs pārējie? Būs jādodas uz pilsētas otru galu, kas no rīta pārslogoto satiksmi pār vienīgo tiltu padarīs vēl sarežģītāku.

Attēlā - Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Novērtē šo rakstu: