Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.

Ir pagājuši apaļi desmit gadi kopš Satversmes tiesa lēma, ka pašvaldību noteikumi, kuri regulēja naktsmieru jeb to, ka naktī nedrīkst trokšņot, ir anulējami. Noteikumi, kas noteica, ka Rīgā (un arī citās pilsētās) nevar radīt pārlieku lielu troksni no pulksten 23 līdz 7, pastāvēja tikai īsu brīdi, jo Rīgas domi Satversmes tiesā iesūdzēja kāds krogs.

Satversmes tiesas lēmums bija pamatots ar to, ka šo principu jau regulēja likums un pašvaldība rīkojusies ārpus savām pilnvarām. Kopš 2014. gada trošņus nakts stundās nekas neregulē. Starplaikā tika arī pārrakstīts Administratīvo sodu likums, kurš situāciju un nesodāmību tikai pastiprināja, jo likumā par sabiedriskās kārtības traucēšanu pazuda arī atbildība juridiskajām personām, tātad, piemēram, naktsklubiem.

Pagājušajā gadā Saeima gan grozīja Administratīvo sodu likumu, paredzot atbildību juridiskām personām. Vai tas strādā? Nē. Process, kurā vadlīnijas izstrādājusi Ekonomikas ministrija, ir ārkārtīgi smagnējs un birokrātisks gan policijai, gan iedzīvotājiem, jo paredz neskaitāmu papīru – sūdzību, protokolu un iesniegumu – rakstīšanu un liecināšanu policijā.

Laika gaitā samazināt nakts troksņošanu, iespējams, palīdzēs Sabiedriskās kārtības likums, par kura virzīšanu janvārī vienojās Saeimas Juridiskā komisija. Taču saukšana pie atbildības par sabiedriskās kārtības traucēšanu šajā situācijā ir tikai plāksteris, kas paģēr milzīgus policijas un iedzīvotāju resursus un ieguldījumu.

Fundamentāli nepareizi ir tas, ka kopš valsts neatkarības atjaunošanas nav tikusi sakārtota naktsklubu joma: Latvijas valsts nav definējusi, kas ir naktsklubs, nav spējusi tiem izdalīt specifisku NACE kodu, ne arī noteikusi jebkādas prasības.

Pagājušajā gadā sasauktās darba grupas ietvaros Ekonomikas ministrija norādīja, ka negrib uzlikt papildu administratīvo slogu uzņēmējiem, par kuru gan vien pati ir lēmēja un noteicēja. “Tas radītu nesamērīgas izmaksas un administratīvos šķēršļus privātajam sektoram,” norādīts darba grupas gala ziņojumā.

Naktsklubu Latvijā var iekārtot jebkur. Šobrīd lielākā daļa komersantu, kas strādā kā naktsklubu pakalpojumu sniedzēji, reģistrē savu saimniecisko darbību – NACE 56,3 | BĀRU DARBĪBA. Šajā klasē ietilpst bāri, krogi, kokteiļbāri, diskotēkas (kurās galvenā ir dzērienu servēšana), alus zāles, kafetērijas, augļu sulu bāri, pārvietojami dzērienu tirdzniecības automāti. Tā nu naktsklubi bez laika ierobežojuma un skaņas izolācijas strādā dzīvojamo ēku pagrabos, terasēs, pagalmos, teltīs, viesu namos u.c.

Ekonomikas ministrija tā arī nespēj izskaidrot, kāpēc šo jomu atsakās regulēt. Nu jau šī bezprecedenta beztiesiskā situācija liek uzdot daudz vairāk jautājumu par cilvēka tiesībām un tiesiskumu nekā par kādas jomas sakārtošanu vai pašu trokšņošanas faktu.

Pirmais raksts par juridisko nenoteiktību trokšņa pārvaldības lietās publicēts 2003. gadā, tātad pirms 21 gada. Iedzīvotāju biedrības Naktsmieru domubiedru vidū ir tādi, kuri par naktsmieru cīnās jau otrajā vai trešajā paaudzē.

Iespējams, ka pirms gadu desmitiem šī situācija likās pieņemama, tāpat kā likās pieņemami smēķēt kafejnīcā, pērt bērnus, slīcināt kucēnus vai sist dzīvesbiedri. Taču sabiedrība mainās, un arī šajā jautājumā domāšanai jāmainās.

Pretargumenti, ka zinājām, kur dzīvojam – pilsētā, virs bāra, pretī izklaides vietai vai viesu namam, vecpilsētā – neiztur kritiku. Naktsklubs var ievākties kaimiņos jebkurā mirklī, jo, ja nav naktskluba un ar to saistīto prasību, tad par tādu pēkšņi var kļūt ikviens bārs vai restorāns.

Naktī būtu jāspēj gūt naktsmieru ikvienā vietā. Vienmēr, protams, būs izņēmuma gadījumi, piemēram, Dziesmusvētki, hokejs vai kāds koncerts, taču ir neiedomājami, ka pieļaujama situācija, kad cilvēki ilgstoši un regulāri nespēj izgulēties.

Naktsmiera jautājums ir fundamentāls jautājums par cilvēka tiesībām uz kvalitatīvu, netraucētu miegu un veselīgu vidi. Kā norāda Veselības inspekcijas Nakts trokšņa vadlīnijas, “ir daudz medicīnisku pierādījumu par sakarību starp miegu un veselību un arī samērā detalizēta informācija par miega traucējumiem saistībā ar trokšņa iedarbību”.

Arī Veselības ministrija, kurai teorētiski būtu jāatbild par sabiedrības veselību un jācīnās par iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, plāta rokas bezspēcībā un norāda, ka izklaides vietu troksnisi ir pašvaldības kompetence, un pilnīgi ignorē izklaides vietu radīto troksni naktīs.

Kad 2022. gada vasarā iedziļinājos jautājumā, man nelikās ticami, ka šāda situācija ir tehniski iespējama mūsdienu Latvijā. Tiek pārkāptas Latvijas iedzīvotāju pamattiesības, bet nevienam, absolūti NEVIENAM daudzu gadu laikā nav radies vai izdevies sakārtot jomu un rast risinājumu.

Par šo faktu arī pagājušajā gadā izteicās pati Satversmes tiesa, kas aicināja likumdevēju rīkoties, “lai panāktu iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieņemamu interešu noregulējumu”. Tā vietā tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, Saeimai, domēm, Tiesībsargam vai drukātas atbildes citām ministrijām, allaž atbildot precīzi 30. dienā, tādejādi maksimāli novelkot laiku. Un tā gadu desmitiem.

Pie jautājumu sakārtošanas ķērušies paši iedzīvotāji, kuri nu ir pretnostatīti izklaides vietām un citiem nakts trokšņotājiem. Ignorējot vajadzību sakārtot jomu, valsts sanaido pati savus iedzīvotājus. Iedzīvotāji pret izklaidi kā ekonomikas pamatu ir viltus izvēle. Abas puses veido ekonomiku. Nakts laika galvenais izaicinājums ir tieši niansēts balanss starp abām grupām.

Gribas jautāt: vai kaut kur ir Cilvēku ministrija? Kura institūcija cīnīsies par iedzīvotājiem? Kura institūcija ir tā, kam būtu jānodrošina Satversmē nostiprinātās iedzīvotāju tiesības? Kam rūp cilvēks?

Ir jāpanāk, ka varam godīgi sadalīt nakti: vieni guļ, citi tikmēr izklaidējas. Izklaide nedrīkst būt uz gulētāju rēķina. Izklaide nedrīkst būt uz cilvēktiesību rēķina. Izklaide nedrīkst būt uz sabiedrības saliedētības rēķina.

* biedrības Naktsmieru dibinātāja un vadītāja

Novērtē šo rakstu:

54
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi