Neraugoties uz Valsts kontroles secinājumiem, Vējoņa-Salnāja kancelejā turpinās piemaksu dzīres
PIETIEK05.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz Valsts kontroles nesen publicētajiem secinājumiem par miljoniem no valsts budžeta, kas nelietderīgi tiek izšķērdēti ierēdņu ikmēneša piemaksās par darbu, kas tāpat ietilpst viņu pienākumos, Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā turpinās „piemaksu dzīres”: kā rāda bijušā Latvijas pasta priekšnieka, tagadējā kancelejas vadītāja oficiāli sniegtā informācija, arī šā gada aprīlī virkne kancelejas darbinieku saņēmuši jau pierastās piemaksas ar pamatojumiem, kas ir faktiski identiski mēnesi pēc mēneša.
Kādreizējai Vējoņa biroja vadītājai un līdzbraucējai Pietiek vairākkārt aprakstītajā eksotiskajā braucienā uz Āfriku, tagadējai kancelejas vadītāja vietniecei Egitai Kazekai (attēlā abi ar Vējoni) aprīlī 1052,92 eiro piemaksa jau tradicionāli aprēķināta „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinējot kultūras un sabiedrisku valstiska un starptautiska mēroga projektus”.
Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam aprīlī 768,42 eiro piemaksa tāpat kā iepriekšējos mēnešos piešķirta „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, ārējās ekonomiskās sadarbību veicināšanu un investīciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei Latvijā”.
Savukārt Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei 739,96 eiro papildus pamatalgai aprīlī ir piešķirta „kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta darbību likumdošanas jomā un sadarbību ar izpildvaru”.
Tāpat kā ik mēnesi arī aprīlī īpaši saspringti un intensīvi esot strādājuši ļaudis, kas apkalpo Valsts prezidentu sabiedrisko attiecību jomā. Savulaik amatu zaudējušais Latvijas radio vadītājs, tagadējais Vējoņa preses padomnieks Jānis Siksnis „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta sabiedrisko attiecību veidošanu” aprīlī ticis pie 512,28 eiro lielas piemaksas papildus pamatalgai.
Anda Pečule, konsultante plānošanas jautājumos, jau tradicionāli esot „koordinējusi Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas vienotas vizuālās identitātes un grafiskā standarta vadlīniju izveidošanu, vienota vizuālā tēla ieviešanu”, par ko viņai aprīlī noteikta 460,00 eiro piemaksa.
Savukārt Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam kārtējā piemaksa – 448,25 eiro jau tradicionāli noteikta „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta darbību likumdošanas jomā un sadarbību ar tiesu varu”.
Tāpat, ja ticēt Vējoņa kancelejas oficiālajai informācijai, nepārtraukti notiek tās telpu iepriekš neparedzēta, lielu ieguldījumu prasoša „aprīkošana un apsaimniekošana”: Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas (!) vadītāja vietniecei, tieši „par personīgo ieguldījumu un darba kvalitāti, lai nodrošinātu Valsts prezidenta kancelejai lietošanā nodoto telpu un teritorijas aprīkošanu un apsaimniekošanu” aprīlī noteikta piemaksa 276,60 eiro apmērā.
Pietiek šodien publicē pilnu Vējoņa kancelejas oficiāli sniegto informāciju par šā gada aprīlī tās darbiniekiem izmaksātajām piemaksām un to pamatojumu, kas lielākoties mēnesi pēc mēneša nemainās.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
