Neraugoties uz manu pozitīvo pienesumu, mani nez kāpēc izsvītroja un Saeimā neievēlēja, tāpēc pametu „Vienotību”
Lolita Čigāne12.05.2023.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Cienījamais Ašeradena kungs, vienījamā Vienotības valde, pateicos par iespēju kandidēt Jaunās Vienotības sarakstā 2022. gada Saeimas vēlēšanās, esot augstajā, 9. vietā Rīgas sarakstā. Tas, ka no visiem Jaunās Vienotības deputātu kandidātiem saņēmu 8. augstāko "+" atzīmju skaitu, apliecina manu pozitīvo pienesumu Vienotības vēlēšanu panākumos.
Lielais svītrojumu skaits, ko saņēmu, cita starpā apliecina to, ka pēc 2017.-2018. gada krīzes partijā man tomēr nav sanācis tajā ieaugt atpakaļ un iesakņoties.
Tas saistīts arī ar manu redzējumu par Vienotības rīcībpolitiku - lai gan ļoti augstu novērtēju Vienotības spēju uzņemties valsts vadību krīzes situācijās, vēlos redzēt straujākas, iekļaujošākas, modernākas, proaktīvākas, vairāk uz tautas attīstību vērstas rīcības.
Šādiem mērķiem arī virzīšu savu turpmāko profesionālo darbību, sekmīgi nesot Latvijas vārdu pasaulē un darbojoties ar pilsoniskiem un nelieliem uzņēmējdarbības un izglītības projektiem Latvijā.
Ar šo lūdzu pieņemt manu izstāšanos no Vienotības biedru loka.
Pietiek.com publikācija par lakatiņu kontrabandistes Lolitas Čigānes pieķeršanu mēģinājumā apkrāpt valsti – šeit:
https://pietiek.com/raksti/ciganes_pindacisas_lieta_jauni_dokumenti_un_fotografijas/
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
