NEPLP prasības medijiem Latvijā un Lietuvā – krasi atšķirīgas
Aivars Lembergs15.10.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Privātajā kanālā „Pirmais Baltijas kanāls” (PBK) translētais raidījums „Cilvēks un likums” (04.10.2013) par 1991.gada 13.janvāra notikumiem Lietuvā izraisīja sašutumu gan Lietuvas, gan Latvijas sabiedrībā. Bez skaļiem paziņojumiem neiztika gan no atsevišķu politiķu, gan sabiedrisko mediju uzraugu puses Latvijā. Par vienu no likuma pārkāpumiem konkrētajā situācijā tika piesaukts alternatīva viedokļa trūkums, tā nenodrošināšana un tādējādi – viedokļu apmaiņas neveicināšana.
„Šeit tas galvenais ir, ka šajā raidījumā ir pilnīgi vienos vārtos absolūti. Tur nav nekāda, piedošanu, viedokļu daudzveidība, vispār nav pretējā viedokļa un pretējā redzējuma,” sašutis ir Ainārs Dimants, NEPLP priekšsēdētājs, LR1, 10.10.2013. Līdzīgu viedokli pauž arī NEPLP pārstāve Aija Cālīte-Dulevska: „PBK raidījumā pieļauj nacionālā naida kurināšanas pazīmes.”, BNS, 10.11.2013, un LR Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece: „PBK pārkāpums ir nopietns un sodam jābūt bargam.”, BNS, 11.10.2013.
Politiķu un NEPLP darboņu ar visu bardzību norādītie pārkāpumi ir patiešām būtiski jebkuras demokrātiskas sabiedrības pilnvērtīgai attīstībai. Tomēr konkrētajā gadījumā nebeidz pārsteigt pašu mediju, īpaši jau sabiedrisko mediju, un to uzraugu apelēšana pie atsevišķām likuma normām konkrētā Lietuvas raidījuma kontekstā, bet pilnīga šo pašu likuma normu ilgstoša un pilnīga ignorance sabiedrisko mediju raidījumos Latvijā.
Gan Latvijas Republikas likumi (Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.4.pants), gan pašu sabiedrisko mediju izstrādātie un pieņemtie profesionālās darbības kodeksi (Latvijas Radio Rīcības kodeksa 5.1.-5.3.punkts) akcentē vairākus žurnālistu profesionālās darbības kritērijus, kas respektējami raidījumu veidošanā, piemēram, objektivitāte un viedokļu daudzveidība. Diemžēl šīs likuma normas vai profesionālās darbības standarti Latvijā netiek ievēroti, turklāt nevis vienā vai divos gadījumos, bet gan sistemātiski.
Šī NEPLP sastāva laikā 12 reizes esmu bijis spiests vērsties gan sabiedriskajos medijos, gan informēt NEPLP par to, ka atsevišķos raidījumos izskanējušas nepatiesas ziņas, spekulatīvas interpretācijas un visbiežāk ticis tiražēts vienas personas politiski motivēts viedoklis. Esmu lūdzis mediju vadītājiem iespēju paust savu, alternatīvo, viedokli gadījumos, kad kādā no raidījumiem bez manas klātbūtnes mana darbība tikusi interpretēta, balstoties tikai un vienīgi uz spekulatīviem pieņēmumiem vai patiesībai neatbilstošiem faktiem. Esmu vērsies ar šādiem konkrētiem iesniegumiem:
-26.06.2012. LR1 – par man noteikto drošības līdzekli;
-26.06.2012. LTV1 – par Anglijas tiesu;
-30.08.2012. LR1 – par Ventspils pašvaldības uzņēmumiem;
-03.09.2012. LR1 – par t.s. Lemberga krimināllietas izskatīšanu;
-30.10.2012. LR1 un LTV1; 04.12.2012. LR1 – par E.Sprūdža rīkojumu Nr.343;
-14.02.2013. LR1 – par politiskajām aktualitātēm;
-14.05.2013. LTV1 – par deputāta statusa likumprojektu;
-10.06.2013. LR1 – par ventspilnieku apzagšanu;
-12.06.2013. LR1 – par „Latvijas Kuģniecību”;
-15.08.2013. LR1 – par mana mūža garumu.
Nevienā no šiem gadījumiem no mediju puses man netika dota iespēja paust savu viedokli. Arī NEPLP uz maniem iesniegumiem nav atbildējusi līdz pat šai dienai, tādējādi pārkāpjot Valsts pārvaldes iekārtas likumu un labas pārvaldības principu.
Es pilnībā apzinos, ka viena cilvēka, turklāt politiķa, situācija globālās nozīmes vēsturiskajā kontekstā nav un nevar būt salīdzināma ar nācijas atmodu un valsts neatkarības atjaunošanu, tomēr demokrātiskā sabiedrībā, par kādu sevi patīk uzskatīt arī Latvijai, pretēju viedokļu godīga atspoguļošana ir viens no sabiedrisko mediju galvenajiem uzdevumiem. Un šī iespēja nedrīkst būt atkarīga no politiskām simpātijām vai antipātijām. Līdz ar to aicinu NEPLP, turpmāk vērtējot privātā PBK vai jebkuru citu kanālu raidījumus, neaizmirst par savām tiešajām funkcijām un līdzvērtīgus vērtēšanas standartus piemērot arī Latvijas sabiedrisko mediju raidījumu analīzē. Pretējā gadījumā šī saasinātā uzmanība uztverama nevis kā vēlme objektīvi izvērtēt kāda raidījuma satura un formas atbilstību Latvijas Republikas likumiem, bet tikai un vienīgi kā politiska ieinteresētība vai varbūt iespaidīga mēroga neprofesionalitāte?!
Ņemot vērā mediju uzrauga Dimanta rūpes par viedokļu daudzveidības nodrošināšanu plašsaziņas līdzekļos, lūdzu nodrošināt šādas pašas tiesības arī man.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
