Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pērn paklusām veselas divas reizes lēmusi par Latvijas Televīzijas vadības algu palielinājumu, kopumā Ivaram Beltem (attēlā) un viņa kolēģiem gada laikā nodrošinot atalgojuma pieaugumu par vairāk nekā 56 procentiem.

Līdz šim NEPLP tās jaunajā sastāvā bija atklājusi, ka algas palielinājumu par ceturto daļu LTV vadībai iepriekšējais padomes sastāvs piešķīris pagājušā gada 22. decembrī, kad „NEPLP iepriekšējā sastāvā pieņēma lēmumu par mēneša atlīdzības apmēra palielinājumu 25% apmērā no 2017.gada 1.februāra”.

Taču izrādās, ka tas nav bijis vienīgais pērn pieņemtais NEPLP lēmums par LTV vadības algas palielināšanu. Izrādās, ka līdzīgs lēmums - atkal par atalgojuma palielināšanu par ceturto daļu – ir pieņemts arī pagājušā gada sākumā. (NEPLP iepriekšējā sastāvā bija Ainārs Dimants, Aija Dulevska, Dace Ķezbere, Dainis Mjartāns un Ivars Zviedris.)

„Atbildot uz Jūsu 2017.gada 13.aprīļa e-pasta vēstuli par VSIA “Latvijas Televīzija” atalgojuma pieaugumu valdes locekļiem 2016.gadā, informējam, ka 2016.gada 28.janvārī NEPLP iepriekšējā sastāvā pieņēma lēmumu par mēneša atlīdzības apmēra palielinājumu 25% apmērā no 2016.gada 1.februāra,” skaidro NEPLP.

Faktiski identisks ir pamatojums Beltes un pārējās LTV valdes atalgojuma palielināšanai. „Vērā ņemti Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” 13.punkta noteikumi un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 66.panta pirmās daļas astotā punkta un 79.panta ceturtās daļas noteikumi, kas paredz valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību pārskatīt, ņemot vērā atalgojumu, ko saņem līdzīgu kapitālsabiedrību valdes locekļi,” par abiem palielinājumiem skaidro NEPLP.

Vienīgā atšķirība – par 2016. gada sākumā lēmumu atsauce ir uz to, ka „saskaņā ar SIA „Fontes Vadības konsultācijas“ 2014. gadā veikto pētījumu par valdes locekļu atalgojumu Latvijā („Top Executive Compensation Survey Latvia 2014“) toreizējā LTV valdes locekļu atlīdzība bija aptuveni 40% līmenī no vidējā vadošu darbinieku atalgojuma līdzīga izmēra uzņēmumos”.

Savukārt 2016. gada beigās vērā ņemts jau cits pētījums, no kura esot izrietējis, ka algas palielināšana par ceturto daļu neko nozīmīgu neesot devusi: „Saskaņā ar SIA „Fontes Vadības konsultācijas“ 2016. gadā veikto pētījumu par valdes locekļu atalgojumu Latvijā („Top Executive Compensation Survey“), toreizējā LTV valdes locekļu atlīdzība bija aptuveni 45% līmenī no vidējā vadošu darbinieku atalgojuma līdzīga izmēra uzņēmumos.”

Pietiek jau informējis, ka, kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu deklarāciju datu bāzes informācija, 2015. gadā Ivars Belte LTV vadītāja postenī kopā saņēma 46 082 eiro jeb vidēji 3840 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas).

Savukārt pērn, neraugoties uz LTV sliktajiem darbības rezultātiem gadu iepriekš, Belte ir piedzīvojis īstu „trekno gadu”: viņa vidējais ikmēneša atalgojums ir pieaudzis par gandrīz tūkstoš eiro, sasniedzot 4764 eiro.

Kopā Belte pērn algā LTV ir saņēmis jau 57 175 eiro – par 11 093 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tas nozīmē, ka gada laikā Beltes ienākumi LTV bija pieauguši par 24% - gandrīz ceturto daļu.

Kā izrādās, ar to LTV vadības atalgojuma straujais kāpums neapstāsies un šogad turpināsies vēl nedaudz straujākos tempos: pēc tam, kad pagājušā gada beigās NEPLP iepriekšējā sastāvā „uz atvadām” ir pieņēmusi lēmumu par mēneša atlīdzības apmēra palielinājumu LTV valdei 25% apmērā no 2017.gada 1. februāra, un tas nozīmē, ka, ņemot vērā iepriekšējos aprēķinus, Beltes vidējais mēneša atalgojums, kas vēl pirms diviem gadiem bija 3840 eiro mēnesī, nu jau būs pieaudzis līdz gandrīz sešiem tūkstošiem eiro mēnesī.

Belte 2016. gadā pie straujā ienākumu palielinājuma tika, neraugoties uz to, ka LTV viņa vadībā 2015. gadu beidza ar 1,19 miljonu eiro zaudējumiem. Pats Belte pagaidām nav vēlējies sniegt nekādus skaidrojumus par savu „trekno gadu” un pamatojumu straujajam atalgojuma palielinājumam. No LTV komunikācijas direktores Daces Jansones atbildes izrietēja, ka LTV vadība uz šo jautājumu atbildēt nevēlas.

Pietiek jau informēja, ka, kamēr Latvijas radio darbinieki ir mēģinājuši iztikt ar savām krīzes gados samazinātajām algām, LTV vadībai un „krējumam” pērn nav bijis retums arī četrciparu prēmijas, naudas balvas un piemaksas, - par to, ka šī neoficiālā informācija varētu atbilst patiesībai, liecina LTV vadības lēmums slēpt pērn televīzijas valdes locekļu un „priekšnieku” saņemtās papildu piemaksas.

LTV vadība jau kopš februāra beigām cenšas izvairīties no sabiedriskās televīzijas vadības un „krējuma” papildienākumu atklāšanas. Pietiek jau ir publicējis LTV vadības skaidrojumu, ko sabiedriskās televīzijas vārdā parakstījis Belte.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi