NEPLP mēģina „sakārtot” neeksistējošos Valsts drošības dienesta slēdzienus par slēdzamajām vietnēm?
PIETIEK22.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kas astoņus gadus pēc Krimas okupācijas nevēlējās slēgt Krievijas propagandas kanālus, tā veicinot piektās kolonnas nostiprināšanos Latvijā, tagad 71 Krievijas interneta vietni lielā steigā ir bloķējusi, „piemirstot” par likuma normu, kas prasa par katru vietni saņemt „valsts iestāžu” atzinumu, un tagad mēģina ar atpakaļejošu datumu „sakārtot” Valsts drošības dienesta slēdzienus par slēdzamajām vietnēm. Šo Pietiek rīcībā esošo informāciju netieši apliecina fakts, ka jau nedēļu Ivara Āboliņa (attēlā) vadītā NEPLP nespēj publiskot šos atzinumus. Pietiek šodien atkārtoti publicē jautājumus, uz kuriem NEPLP nespēj atbildēt.
1) vai par katru no bloķētajām vietnēm Jūsu iestāde ir saņēmusi kompetentas valsts drošības iestādes atzinumu?
2) vai par katru no bloķētajām vietnēm Jūsu iestāde ir saņēmusi kādu citu valsts iestāžu sniegtu informāciju?
3) kad (datums, laiks) notika Jūsu iestādes sēde, kurā tika pieņemts lēmums par 71 Jūsu iestādes darbinieka I. Āboliņa minētās vietnes bloķēšanu? Miniet precīzu laiku, cikos šī sēde sākās un cikos šī sēde beidzās.
4) kā tieši notika katras no 71 Jūsu iestādes darbinieka I. Āboliņa minētās vietnes satura un valsts iestāžu sniegtās informācijas izvērtēšana minētajā Jūsu iestādes sēdē?
5) kā tieši Jūsu iestāde par katru no 71 Jūsu iestādes darbinieka I. Āboliņa minētās vietnes veica izvērtējumu, ka tajā „tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību”?
6) izsniedziet Jūsu iestādes lēmuma kopiju par 71 Jūsu iestādes darbinieka I. Āboliņa minētās vietnes bloķēšanu.
7) izsniedziet Jūsu iestādes no valsts iestādēm saņemtās informācijas kopijas par katru no 71 Jūsu iestādes darbinieka I. Āboliņa minētās vietnes, kas bijusi pamatā attiecīgā lēmuma pieņemšanai.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
