Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Varbūt šis jautājums liksies nevietā – vēl jau dzīvi, bet par bērēm domā, proti, nav atlaisti, bet jau runāju par pārsūdzību. Tomēr jautājums ir tik ļoti principiāls, ka ne tikai ietekmē konkrētā Saeimas lēmumprojekta sagatavošanu, bet arī ietekmēs politiķu rīcības brīvības robežas nākotnē par labu juristiem.

Dažiem šķita dīvaini, un arī man pašam liekas savdabīgs mans paša teiktais medijiem, kas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļi nekur nevarētu pārsūdzēt savu atlaišanu. Tiesiskā valstī? Bet parasti taču strīdas uz nebēdu?

Līdz šim tiesu praksē un juridiskajā praksē (arī Saeimā, it īpaši Juridiskās komisijas sēdēs) vienmēr tika uzskatīts, ka Saeimas individuāls lēmums par amatpersonu iecelšanu vai atcelšanu ir politisks lēmums.

Neatkarīgi no tā, vai lēmums ir vai nav pavisam vai nedaudz politisks, tas ir pakļauts izskatīšanai Satversmes tiesā, bet personai, kuru šāds lēmums skar, Satversmes tiesas likuma 17.panta otrā daļa nedod tiesības par šādu lēmumu sūdzēties Satversmes tiesā, ja viņai tomēr izdotos pamatot kādas Satversmē garantētās pamattiesības pārkāpumu.

NEPLP locekļus ierosina atbrīvot no amata par profesionāliem pārkāpumiem. Satversmes tiesas likums neļauj lēmumu pārsūdzēt Satversmes tiesā. Personai ir tiesības uz taisnīgu tiesu.

No šiem slēdzieniem var rasties vilinājums atzīt, ka Saeimas lēmums ir administratīvs akts un pakļauts Administratīvā procesa likumam (neraugoties uz šā likuma 1.panta trešās daļas 4.punktu, ka administratīvais akts nav Saeimas politisks lēmums).

Ja šāds secinājums tiek atzīts par pareizu esam, tas nozīmē būtiskas izmaiņas šā dokumenta saturā, jo Saeimas lēmumos nekad nenorāda piemērojamās tiesību normas, izvērstu pamatojumu un pārsūdzības kārtību. Ja tas nav norādīts, lēmums automātiski nav spēkā vai ir prettiesisks. Ja pakļautība būtu Satversmes tiesas procesam, šādi secinājumi nav automātiski izdarāmi. Riskanti, vai ne?

Ja Saeima tomēr izvēlēsies to uzskatīt par administratīvo aktu un tam piekritīs administratīvā tiesa, tad NEPLP locekļu atlaišana būs nevis politisks process un politisks lēmums, bet gan administratīvais process kā ierēdņa disciplinārlieta, ieskaitot pierādīšanu, pamatošanu un procesuālā taisnīguma principu, kā arī zaudējumu atlīdzināšanu par prettiesisku lēmumu no nodokļu maksātāju kabatas.

Aizmirstam par NEPLP! Kā būs citos gadījumos – KNAB priekšnieks, kurš jau balansē uz ešafota malas, ģenerālprokurors, citas amatpersonas? Ja var pārsūdzēt atcelšanu, var pārsūdzēt arī iecelšanu, kas ierēdņu gadījumos nereti notiek.

Administratīvā procesa pieeja principā samazina politiķu rīcības brīvību, kas varbūt nav slikti (īpaši argumentējot ar preses brīvību), bet jautājums ir, vai viņi paši to apzinās un vai šāda pieeja ir derīga visos gadījumos. Neliela Pandoras lāde, kuru atvērt vienam gadījumam bez skaidras vīzijas būtu ļoti bīstami.

Ko darīt? Man ir bažas, ka šajā lietā var tikt attīstīta jauna koncepcija par Saeimas lēmumu pakļautību vienai vai otrai tiesai, kā rezultātā tiktu ietekmēts arī lēmumu saturs un veids, kā tos pieņem.

Es šaubos, vai administratīvā tiesa, kas radīta izpildvaras uzraudzībai, ir atbilstošākā vieta Saeimas lēmumu, kuri visi pamatā ir politiski lēmumi, nevis valsts pārvaldes akti, tiesiskuma vērtēšanai. Satversmes tiesa ir veidota šim mērķim.

Tāpēc es drīzāk piedāvātu to, ko jau esmu teicis vairākkārt, proti, paredzēt vismaz iespēju personai, uz kuru attiecas Saeimas lēmums, to pārsūdzēt Satversmes tiesā, tādējādi dodot personai iespēju pamatot, kā un kuras pamattiesības tai aizskar atbrīvošana no amata. Arguments, ka personai šādas tiesības nevajag, jo to var izdarīt 20 Saeimas deputāti (Satversmes tiesas likuma 17.panta otrā daļa), neiztur kritiku, jo tiesības uz taisnīgu tiesu nevar būt atkarīgas no vēl kāda cita subjekta (politisku personu) vēlmēm.

* konstitucionālo tiesību eksperta personisks viedoklis, pārpublicēts no Twitter konta @E_Pastars

Foto no nra.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...