NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums
Ilze Zvaigzne, Latvijas Radio preses sekretāre12.07.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās pārmaiņas skar Latvijas Radio”, Neatkarīgā Rīta avīze 10.07.2017. „Līdaka: oligarhu saunas – Vēlēšanu kampaņas sākums”), kurā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļi norāda uz „dramatisku ainu”, minot virkni pārmetumu, sākot ar Latvijas Radio slikto pārvaldes sistēmu, pilnīgu bezatbildību un pretošanos pārmaiņām, beidzot ar politiski ieceltu sabiedrisko mediju vadību, kas ietekmē satura veidošanu: „Mēs taču zinām, ka visus gadus ir bijis tā: žurnālistu vadību sabiedriskajos medijos vienkārši ieceļ, balstoties uz politiskajām simpātijām.”
Šāda veida publiski paziņojumi ir reputācijas graušana sabiedriskajam medijam, kuram iedzīvotāji uzticas visvairāk. Turklāt hibrīdkara apstākļos šādi uzbrukumi vērtējami kā nacionālās drošības apdraudējums.
Paralēli nepamatotiem publiskiem izteikumiem jau vairāk nekā divus mēnešus Latvijas Radio saskaras ar NEPLP iejaukšanos sabiedriskā radio redakcionālajā neatkarībā, pieņemot sasteigtus lēmumus un uzspiežot to izpildi, kas liek apšaubīt NEPLP kā Latvijas Radio kapitāla daļu turētāja kompetenci par sabiedriskā medija darbu, kā arī izpratni par normatīvo aktu ievērošanu un piemērošanu.
11.jūlijā Latvijas Radio Arodbiedrības organizētā darbinieku kopsapulcē, kurā piedalījās arī visi NEPLP locekļi, diemžēl pārliecinājāmies par viņu nespēju argumentēti pamatot savus lēmumus, tajā skaitā arī attiecībā uz jauniešu kanālu LR5 – Pieci.lv. Gada vidū pieņemtais NEPLP lēmums Nr.106 par krasu formāta maiņu un sabiedriskā pasūtījuma grozījumiem, tajā skaitā redakcionālās niansēs, uzskatāms par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPLL) likuma 64.panta pirmās daļas pārkāpumu. Lēmuma tapšanā nav ņemta vērā Latvijas Radio redaktoru pieredze un argumentācija, kā arī jau veiktās izmaiņas programmā. Šādi lēmumi ir klaja iejaukšanos redakcionālajā neatkarībā.
Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka Latvijas Radio darbinieku kopsapulcē neguvām argumentētas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, izsakām neuzticību līdzšinējam Latvijas Radio kuratoram Ivaram Āboliņam un prasām atcelt lēmumus Nr.106* un 107**.
Aicinām NEPLP neizdarīt spiedienu uz Latvijas Radio un respektēt redakcijas neatkarības un satura autonomijas principus.
* NEPLP 2017.gada 6.jūlija lēmums Nr.106 Par sabiedriskā pasūtījuma daļas, ko 2017.gada īsteno sabiedriskais plašsaziņas līdzeklis valsts SIA „Latvijas Radio”, grožijumu apstiprināšanu
** NEPLP 2017.gada 6.jūlija lēmums Nr.107 Par valsts SIA „Latvijas Radio”valdes mērķiem un uzdevumiem 2017./2018.gadā.
Saglabāta paziņojuma autoru oriģinālrakstība.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
