Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Aukstā kara” laiki atgriežas – tā šodien vaimanā daudzi mūsu politiķi, gluži kā no letarģiskā miega pamodušies, neaptverot, ka šis „aukstais karš”, kas vērsts pret mūsu valsti, nav rimies ne brīdi kopš tā laika, kad atkarojām savu neatkarību.

Notikumi Ukrainā ar savu skarbumu un relatīvo tuvumu Latvijas robežām beidzot atvēruši ne vienas vien acis – šis ideoloģiskais karš nav tikai varenās kaimiņvalsts rotaļas starptautiskās politikas telpā, tas jebkurā brīdi var pāraugt reālā darbībā un novest pie Latvijas valstiskuma likvidācijas.

Tādēļ atliek vien brīnīties par to bezatbildības pakāpi, ar kādu līdz šim valdošie politiskie spēki izturējušies pret valsts informatīvās telpas pārraudzīšanu un attīstību - pie kam nevis ieviešot prastu cenzūru vai voluntāri diktējot kādus ideoloģiskus priekšrakstus, bet gan patiešām ilgtermiņā strādājot kvalitatīvas un vispusīgas informācijas aprites nodrošināšanā, kas aptvertu visus Latvijās mītošos iedzīvotājus.

Noteicošā loma šajā darbā ir Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), kuras tiešajos pienākumos ietilpst raidošo mediju darbības uzraudzība un attīstība. Pēc manas visdziļākās pārliecības, ne iepriekšējās uzraudzības institūcijas, ne NEPLP tās pašreizējā sastāvā ar šiem pienākumiem galā netiek. Vēl vairāk – atsevišķas pazīmes uzrāda tādu neprofesionalitātes un savādas nekompetences līmeni, kas, ņemot vērā atsevišķu padomes locekļu izglītību, liek aizdomāties, vai tikai informatīvas telpas attīstības lēnā gaita nav apzinātu darbību rezultāts? Paanalizēšu vien publiski redzamos faktus.

Tikai pirms trim mēnešiem, kad Krievijas algotņu zābaki jau mīdīja neatkarīgās Ukrainas zemi, mūsu NEPLP pēkšņi pamanīja, ka atsevišķi Krievijas kanāli ir „tenendenciozi, neobjektīvi un nodarbojas ar kara propagandu”. Interesanti, ka mūsu mediju uzraugi to ieraudzīja vien tad, kad tieši no sabiedrības puses arvien noteiktāk sāka izskanēt prasības par pretsparu Krievijas paustajai propagandai. Tad NEPLP, gan pēc ilgas ministināšanās un nespējas paust pat puslīdz kompetentu viedokli par iespējamo ideoloģisko pretdarbību, pēkšņi izšķirās par „varonīgu soli” un ierobežoja viena Krievijas TV kanāla translēšanu Latvijas teritorijā.

No vienas puses, it kā jau varētu atbalstīt šādu rīcību, ja vien to būtu pavadījusi atbilstoša motivācija, skaidrojums un – pats galvenais - ja šāda radikāla rīcība būtu kāda ilgtermiņa plāna sastāvdaļa. Nekā tāda nebija, un NEPLP darbība šodien izskatās vien pēc gaužām formāla soļa, īpaši ņemot vērā, ka reāli naidīgās propagandas straumi šī slēgšana neietekmēja ne par mata tiesu. Turklāt gandrīz vai komisks izskatās kanāla darbības ierobežošanai noteiktais termiņš - uz trim mēnešiem. Vai Ainārs Dimants (attēlā) un Gints Grūbe (tieši par TV jautājumiem atbildīgais) domā, ka 8.jūlijā Krievijas kanāls pēkšņi būs „pāraudzis” vai „labojies”? Domāju, ka diezin vai. Patiesībā šīs darbības kalpoja vien par labu aizbildinājumu nekā nedarīšanai pēc būtības. Jo par būtību nevaru uzskatīt arī minēto NEPLP locekļu vāvuļošanu par sabiedrisko mediju attīstības perspektīvām.

Jau kopš apstiprināšanas pašreizējā sastāvā 2012.gadā viens no NEPLP formulētajiem uzdevumiem ir darbs pie jauna sabiedriska medija veidošanas. Nepārstāstot visa šā procesa vēsturi (īpaši jau arī nav ko pārstāstīt, pieminēšanas vērti ir vien vējā izmestie desmiti tūkstošu latu par jaunā medija koncepcijas izveidi, kuru vēlāk neatbalstīja ne Saeima, ne nozares profesionāļi), gaužām loģisks šķiet jautājums – vai bez nekonkrētu vīziju apceres NEPLP šo nu jau vairāk kā divu gadu laikā nevarēja panākt radikālu jau esošo sabiedrisko mediju kvalitātes uzlabošanu?

Vai strikti formulēts sabiedriskais pasūtījums vispār pastāv? Vai kvalitatīvu autorraidījumu īpatsvars (kas ir arī viens no pilnvērtīgas informatīvās telpas veidošanas pamatnosacījumiem) ir palielinājies? Vai ziņu dienesta darba iespējas ir paplašinājušās? Vai Latvijas iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja uzzināt par kaimiņvalstīs – Lietuvā, Igaunijā, arī Ukrainā notiekošo, retranslējot šo valstu veidotus ziņu raidījumus? Vai ir realizētas visas iespējas piesaistīt arī cittautiešu auditoriju jau esošajiem TV un radio kanāliem, kuriem uzticēts veikt šo valstisko pasūtījumu (piemēram, kaut vai titrējot būtiskus un kvalitatīvi veidotus TV raidījumus un izvērst kamapaņu nelatviskās auditorijas piesasitīšanai)?

Varbūt kāds šādu NEPLP darbību ir pamanījis, personiski man tas nav izdevies, es saredzu vien tukšu pļāpāšanu un valsts naudas šķērdēšanu pagaidām bez jebkāda taustāma ieguvuma. Ļoti baidos, ka arī ideja par jauna krievu valodā raidoša kanāla veidošanu ietilpst šajā kategorijā – būtībā nav izskanējis neviens puslīdz sakarīgs vārds par šāda jauna medija saturisko piepildījumu, nemaz jau nerunājot par praktiski realizējamu pasākumu plānu, lai ieinteresētu un piesaistītu paredzēto mērķauditoriju.

Tāpēļ man kā cilvēkam un savulaik arī politiķim, kurš bijis tiešā saskarē ar valsts drošības garantēšanas jautājumiem, arvien biežāk nākas aizdomāties – kas īsti ir NEPLP vājās darbības pamatā? Viens iemesls varētu būt vienkārša nekompetence, tomēr šādai versijai it kā par sliktu runā vadošo NEPLP locekļu sagatavotība un pieredze. Bet varbūt īstie cēloņi ir saskatāmi, ja vien uz šo pašu „sagatavotību” paraugās no mazliet cita skatpunkta.

Ainārs Dimants, kurš ieņem NEPLP vadītāja posteni, mediju jautājumos tiek uzskatīts par ļoti zinošu personu, arī viņa CV liecina par plašu izglītību. Vien zināmas bažas raisa fakts, ka „lauvas tiesu” no savām zināšanām A. Dimants savulaik ieguvis, mācoties.... Maskavā. Pie kam laikā, kad Kremļa ideoloģiskā propagandas mašīna sāka strādāt ar īpaši intensīvu vērienu, un maz ticams, Krievijas ideoloģijas veidotāju uzmanībai paslīdēja garām arī kāda jauna censoņa A. Dimanta studijas Maskavā.

Krievija vienmēr ir izmantojusi visus veidus, lai audzinātu un veidotu savas „neredzamās frontes” kareivjus, un piedāvātās izglītības iepējas vienmēr ir bijušas viens no visiecienītākajiem paņēmieniem jaunu personu piesaistē, pie kam, šai personai pašai to varbūt tā īsti nemaz neaptverot un neapzinoties. Vai savulaik sētā sēkla ir uzdīgusi? Ja raugās no Latvijas sabiedrības vēl dziļākas sašķelšanas un informatīvās telpas mazspējas saglabāšanas viedokļa, ko tieši vai netieši raisa NEPLP darbība, šādu iespēju pieļaut nav nemaz tik grūti.

Savukārt Gints Grūbe, par kura zināšanām TV jautājumos arī it kā nerodas ne vismazākās šaubas, tāpat nav izcēlies ar reāliem darbiem NEPLP, jo tukšvārdīgās intervijas un raksti, ar kuriem viņš pēdējā laikā pārpludina rakstošos medijus, laikam jau par tādiem nebūtu uzskatāmi. Bet G. Grūbi „var saprast” – paralēli NEPLP viņš pats aktīvi turpina darboties mediju biznesā, un šī darbība tieši pēdējos gados kļuvusi īpaši intensīva. Tikai atkal kāda maza nianse. Arvien noteiktāk sāk izskanēt informācija, ka savu tagadējo amatpersonas statusu G. Grūbe tā mazlietiņ un nedaudz laikam jau tomēr izmanto personiskā biznesa uzplaukumam un attīstībai. Te daži tūkstoši no paša uzraudzītās LTV, te daži simti tūkstošu no kino attīstībai domātas valsts naudas, pie kuras viņa firma kaut kā neviļus īpaši intensīvi sākusi tikt tieši pēc G. Grūbes kļūšanas par valsts amatpersonu, te vēl daži iekšēji darījumi par labu savai firmai citās stuktūrās, kuru vadībā NEPLP loceklis nonācis, utt.

Būtiskākais šādos gadījumā nav vis nedaudz aizdomīgā veidā saņemtās naudas plūsmas apjoms vai pat juridiski jautājumi – ir vai nav valsts amatpersona tieši pārkāpusi likumu vai tikai atradusi veidu, kā to apiet. Svarīgākais ir kas cits – jebkurš indivīds, kurš ir gatavs ielaisties kompromisos gan ar likumu, gan savu sirdsapziņu, kļūst par vieglu dažādu manipulāciju potenciālu objektu. Kaut kādas pēdas paliek vienmēr, radot iespēju iedarboties kaut vai ar sīku šantāžu palīdzību, turklāt vienreiz sasmērētas rokas ar katru nākamo reizi sasmērēt vēl vairāk kļūst arvien vieglāk un vieglāk. Šādā sitācijā esoša valsts amatpersona kļūst par visgardāko kumosu tiem, kuru profesionālajos pienākumos ietilpst valsts amatpersonu rīcības vēršana noteiktā virzienā. Savukārt, ja šie profesionāļi tieši vai netieši darbojas kādas naidīgas ideoloģijas labā, tad situācija jau kļūst ļoti bīstama un pat dramatiska. Es negribu apgalvot, ka tā vai cita konkrēta amatpersona šo robežu jau ir pārkāpusi, tomēr no Latvijas drošību sargājošo iestāžu puses šādu iespēju ignorēšana būtu ļoti tuvredzīgs solis.

Nobeigumā es vēlos aicināt Saeimas deputātus – varbūt beidzot ir pienācis pēdējais laiks reāli pievērsties valsts ideoloģijas radīšanai, tās iedzīvināšanai un procesa kvalitatīvai vadībai? Varbūt ir laiks ļoti rūpīgi izvētīt visu šajā jomā iesaistīto amatpersonu rīcību, piemērotību un atbildības pakāpi? Ideoloģisko pretinieku propagandas mašīna strādā ar pilnu jaudu, un mūsu inertums un nespēja saredzēt lietu patieso būtību beigu beigās var izrādīties mūsu jaunatkarotajai brīvībai traģiski liktenīgi.

* 5. un 6. Saeimas deputāts, bijušais Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...