Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Aukstā kara” laiki atgriežas – tā šodien vaimanā daudzi mūsu politiķi, gluži kā no letarģiskā miega pamodušies, neaptverot, ka šis „aukstais karš”, kas vērsts pret mūsu valsti, nav rimies ne brīdi kopš tā laika, kad atkarojām savu neatkarību.

Notikumi Ukrainā ar savu skarbumu un relatīvo tuvumu Latvijas robežām beidzot atvēruši ne vienas vien acis – šis ideoloģiskais karš nav tikai varenās kaimiņvalsts rotaļas starptautiskās politikas telpā, tas jebkurā brīdi var pāraugt reālā darbībā un novest pie Latvijas valstiskuma likvidācijas.

Tādēļ atliek vien brīnīties par to bezatbildības pakāpi, ar kādu līdz šim valdošie politiskie spēki izturējušies pret valsts informatīvās telpas pārraudzīšanu un attīstību - pie kam nevis ieviešot prastu cenzūru vai voluntāri diktējot kādus ideoloģiskus priekšrakstus, bet gan patiešām ilgtermiņā strādājot kvalitatīvas un vispusīgas informācijas aprites nodrošināšanā, kas aptvertu visus Latvijās mītošos iedzīvotājus.

Noteicošā loma šajā darbā ir Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), kuras tiešajos pienākumos ietilpst raidošo mediju darbības uzraudzība un attīstība. Pēc manas visdziļākās pārliecības, ne iepriekšējās uzraudzības institūcijas, ne NEPLP tās pašreizējā sastāvā ar šiem pienākumiem galā netiek. Vēl vairāk – atsevišķas pazīmes uzrāda tādu neprofesionalitātes un savādas nekompetences līmeni, kas, ņemot vērā atsevišķu padomes locekļu izglītību, liek aizdomāties, vai tikai informatīvas telpas attīstības lēnā gaita nav apzinātu darbību rezultāts? Paanalizēšu vien publiski redzamos faktus.

Tikai pirms trim mēnešiem, kad Krievijas algotņu zābaki jau mīdīja neatkarīgās Ukrainas zemi, mūsu NEPLP pēkšņi pamanīja, ka atsevišķi Krievijas kanāli ir „tenendenciozi, neobjektīvi un nodarbojas ar kara propagandu”. Interesanti, ka mūsu mediju uzraugi to ieraudzīja vien tad, kad tieši no sabiedrības puses arvien noteiktāk sāka izskanēt prasības par pretsparu Krievijas paustajai propagandai. Tad NEPLP, gan pēc ilgas ministināšanās un nespējas paust pat puslīdz kompetentu viedokli par iespējamo ideoloģisko pretdarbību, pēkšņi izšķirās par „varonīgu soli” un ierobežoja viena Krievijas TV kanāla translēšanu Latvijas teritorijā.

No vienas puses, it kā jau varētu atbalstīt šādu rīcību, ja vien to būtu pavadījusi atbilstoša motivācija, skaidrojums un – pats galvenais - ja šāda radikāla rīcība būtu kāda ilgtermiņa plāna sastāvdaļa. Nekā tāda nebija, un NEPLP darbība šodien izskatās vien pēc gaužām formāla soļa, īpaši ņemot vērā, ka reāli naidīgās propagandas straumi šī slēgšana neietekmēja ne par mata tiesu. Turklāt gandrīz vai komisks izskatās kanāla darbības ierobežošanai noteiktais termiņš - uz trim mēnešiem. Vai Ainārs Dimants (attēlā) un Gints Grūbe (tieši par TV jautājumiem atbildīgais) domā, ka 8.jūlijā Krievijas kanāls pēkšņi būs „pāraudzis” vai „labojies”? Domāju, ka diezin vai. Patiesībā šīs darbības kalpoja vien par labu aizbildinājumu nekā nedarīšanai pēc būtības. Jo par būtību nevaru uzskatīt arī minēto NEPLP locekļu vāvuļošanu par sabiedrisko mediju attīstības perspektīvām.

Jau kopš apstiprināšanas pašreizējā sastāvā 2012.gadā viens no NEPLP formulētajiem uzdevumiem ir darbs pie jauna sabiedriska medija veidošanas. Nepārstāstot visa šā procesa vēsturi (īpaši jau arī nav ko pārstāstīt, pieminēšanas vērti ir vien vējā izmestie desmiti tūkstošu latu par jaunā medija koncepcijas izveidi, kuru vēlāk neatbalstīja ne Saeima, ne nozares profesionāļi), gaužām loģisks šķiet jautājums – vai bez nekonkrētu vīziju apceres NEPLP šo nu jau vairāk kā divu gadu laikā nevarēja panākt radikālu jau esošo sabiedrisko mediju kvalitātes uzlabošanu?

Vai strikti formulēts sabiedriskais pasūtījums vispār pastāv? Vai kvalitatīvu autorraidījumu īpatsvars (kas ir arī viens no pilnvērtīgas informatīvās telpas veidošanas pamatnosacījumiem) ir palielinājies? Vai ziņu dienesta darba iespējas ir paplašinājušās? Vai Latvijas iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja uzzināt par kaimiņvalstīs – Lietuvā, Igaunijā, arī Ukrainā notiekošo, retranslējot šo valstu veidotus ziņu raidījumus? Vai ir realizētas visas iespējas piesaistīt arī cittautiešu auditoriju jau esošajiem TV un radio kanāliem, kuriem uzticēts veikt šo valstisko pasūtījumu (piemēram, kaut vai titrējot būtiskus un kvalitatīvi veidotus TV raidījumus un izvērst kamapaņu nelatviskās auditorijas piesasitīšanai)?

Varbūt kāds šādu NEPLP darbību ir pamanījis, personiski man tas nav izdevies, es saredzu vien tukšu pļāpāšanu un valsts naudas šķērdēšanu pagaidām bez jebkāda taustāma ieguvuma. Ļoti baidos, ka arī ideja par jauna krievu valodā raidoša kanāla veidošanu ietilpst šajā kategorijā – būtībā nav izskanējis neviens puslīdz sakarīgs vārds par šāda jauna medija saturisko piepildījumu, nemaz jau nerunājot par praktiski realizējamu pasākumu plānu, lai ieinteresētu un piesaistītu paredzēto mērķauditoriju.

Tāpēļ man kā cilvēkam un savulaik arī politiķim, kurš bijis tiešā saskarē ar valsts drošības garantēšanas jautājumiem, arvien biežāk nākas aizdomāties – kas īsti ir NEPLP vājās darbības pamatā? Viens iemesls varētu būt vienkārša nekompetence, tomēr šādai versijai it kā par sliktu runā vadošo NEPLP locekļu sagatavotība un pieredze. Bet varbūt īstie cēloņi ir saskatāmi, ja vien uz šo pašu „sagatavotību” paraugās no mazliet cita skatpunkta.

Ainārs Dimants, kurš ieņem NEPLP vadītāja posteni, mediju jautājumos tiek uzskatīts par ļoti zinošu personu, arī viņa CV liecina par plašu izglītību. Vien zināmas bažas raisa fakts, ka „lauvas tiesu” no savām zināšanām A. Dimants savulaik ieguvis, mācoties.... Maskavā. Pie kam laikā, kad Kremļa ideoloģiskā propagandas mašīna sāka strādāt ar īpaši intensīvu vērienu, un maz ticams, Krievijas ideoloģijas veidotāju uzmanībai paslīdēja garām arī kāda jauna censoņa A. Dimanta studijas Maskavā.

Krievija vienmēr ir izmantojusi visus veidus, lai audzinātu un veidotu savas „neredzamās frontes” kareivjus, un piedāvātās izglītības iepējas vienmēr ir bijušas viens no visiecienītākajiem paņēmieniem jaunu personu piesaistē, pie kam, šai personai pašai to varbūt tā īsti nemaz neaptverot un neapzinoties. Vai savulaik sētā sēkla ir uzdīgusi? Ja raugās no Latvijas sabiedrības vēl dziļākas sašķelšanas un informatīvās telpas mazspējas saglabāšanas viedokļa, ko tieši vai netieši raisa NEPLP darbība, šādu iespēju pieļaut nav nemaz tik grūti.

Savukārt Gints Grūbe, par kura zināšanām TV jautājumos arī it kā nerodas ne vismazākās šaubas, tāpat nav izcēlies ar reāliem darbiem NEPLP, jo tukšvārdīgās intervijas un raksti, ar kuriem viņš pēdējā laikā pārpludina rakstošos medijus, laikam jau par tādiem nebūtu uzskatāmi. Bet G. Grūbi „var saprast” – paralēli NEPLP viņš pats aktīvi turpina darboties mediju biznesā, un šī darbība tieši pēdējos gados kļuvusi īpaši intensīva. Tikai atkal kāda maza nianse. Arvien noteiktāk sāk izskanēt informācija, ka savu tagadējo amatpersonas statusu G. Grūbe tā mazlietiņ un nedaudz laikam jau tomēr izmanto personiskā biznesa uzplaukumam un attīstībai. Te daži tūkstoši no paša uzraudzītās LTV, te daži simti tūkstošu no kino attīstībai domātas valsts naudas, pie kuras viņa firma kaut kā neviļus īpaši intensīvi sākusi tikt tieši pēc G. Grūbes kļūšanas par valsts amatpersonu, te vēl daži iekšēji darījumi par labu savai firmai citās stuktūrās, kuru vadībā NEPLP loceklis nonācis, utt.

Būtiskākais šādos gadījumā nav vis nedaudz aizdomīgā veidā saņemtās naudas plūsmas apjoms vai pat juridiski jautājumi – ir vai nav valsts amatpersona tieši pārkāpusi likumu vai tikai atradusi veidu, kā to apiet. Svarīgākais ir kas cits – jebkurš indivīds, kurš ir gatavs ielaisties kompromisos gan ar likumu, gan savu sirdsapziņu, kļūst par vieglu dažādu manipulāciju potenciālu objektu. Kaut kādas pēdas paliek vienmēr, radot iespēju iedarboties kaut vai ar sīku šantāžu palīdzību, turklāt vienreiz sasmērētas rokas ar katru nākamo reizi sasmērēt vēl vairāk kļūst arvien vieglāk un vieglāk. Šādā sitācijā esoša valsts amatpersona kļūst par visgardāko kumosu tiem, kuru profesionālajos pienākumos ietilpst valsts amatpersonu rīcības vēršana noteiktā virzienā. Savukārt, ja šie profesionāļi tieši vai netieši darbojas kādas naidīgas ideoloģijas labā, tad situācija jau kļūst ļoti bīstama un pat dramatiska. Es negribu apgalvot, ka tā vai cita konkrēta amatpersona šo robežu jau ir pārkāpusi, tomēr no Latvijas drošību sargājošo iestāžu puses šādu iespēju ignorēšana būtu ļoti tuvredzīgs solis.

Nobeigumā es vēlos aicināt Saeimas deputātus – varbūt beidzot ir pienācis pēdējais laiks reāli pievērsties valsts ideoloģijas radīšanai, tās iedzīvināšanai un procesa kvalitatīvai vadībai? Varbūt ir laiks ļoti rūpīgi izvētīt visu šajā jomā iesaistīto amatpersonu rīcību, piemērotību un atbildības pakāpi? Ideoloģisko pretinieku propagandas mašīna strādā ar pilnu jaudu, un mūsu inertums un nespēja saredzēt lietu patieso būtību beigu beigās var izrādīties mūsu jaunatkarotajai brīvībai traģiski liktenīgi.

* 5. un 6. Saeimas deputāts, bijušais Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...