Iesaki rakstu: 
Pēc vairāk nekā gadu ilgās aizkavēšanās un skandāliem ap iepirkuma procesu Latvijas Televīzija beidzot noslēdza līgumus par divu pārvietojamo televīzijas staciju (PTS) iepirkšanu. Vienu pirks no lietuviešu kompānijas “Televizijos ir ryšio sistemos UAB”, otru – no itāļu “ARET Video and Audio Engineering S.r.l.”
Pirmdien (14.10. 2024.) preses relīzē par šo pretrunīgo notikumu LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede (attēlā), kurš gadiem ilgi pagalam neprofesionāli vadījis sabiedriskā medija tehnoloģiju jomu, sola ieguldījumu sabiedriskā medija “darbības nepārtrauktības nodrošināšanā” un būtisku ieguldījumu Latvijas “kopējās drošības stiprināšanā”. Kopējā darījumu summa tuvojas 20 miljoniem eiro.
I. Priede gan preses relīzē aizmirsa piebilst, cik daudz nodokļu maksātāju naudas viņa vadībā LTV izšķieda: gada laikā profesionālais aprīkojums sadārdzinās vidēji par 15% līdz 20%, tātad šajā gadījumā vismaz par 3 miljoniem. Turklāt ir pamatotas bažas, ka šī PTS sāga jau ar noslēgtiem līgumiem pārtaps par mazo “Rail Baltica” katastrofu.
Zinot LTV bēdīgo vēsturi, kā I. Priede gadiem ilgi (5 un pat 7 gadus) nespēja tikt galā ne ar vienu stratēģiski svarīgu iepirkumu – ne ar LTV vienotās režijas iepirkumu, ne elektroapgādes sistēmas apakšstacijas iepirkumu, ne LTV satura informācijas vadības sistēmas (Media Asset Management ) iegādi, – pastāv bīstama iespēja, ka PTS pirkšana un nodošana ekspluatācijā pārvērtīsies par haosu, kas prasīs papildu miljonus no nodokļu maksātāju naudas.
Tikmēr pats I. Priede – aplami nejaušs, bet postoši darbīgs rīkotājs gan LTV, gan visa raidošo masu mediju nozarē Latvijā – līdz ar jaunās apvienotā sabiedriskā medija valdes iecelšanu būs jau gabalā, tālu projām no atbildības (kādā siltā grāmatveža amatā).
Tāpēc būtu ļoti svarīgi, lai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija jau no sākuma nodrošinātu tikko noslēgto līgumu pārbaudi un ciešu kontroli par šo PTS miljoniem lielā darījuma izpildi!
No līguma noslēgšanas brīža, 2024. gada oktobra ideālā variantā būs vajadzīgi vēl 14 mēneši (tā teikts preses relīzē) PTS piegādei un vēl ne viens vien mēnesis, lai aprīkojumu notestētu un to apgūtu vietējie speciālisti. Tātad, notikumiem ritot ideāli savlaicīgi, pārvietojamās televīzijas stacijas jeb PTS varētu sākt darbu tikai 2026. gada vasarā.
Ja PTS iepirkums notiktu savlaicīgi, tad jauno un LTV vajadzībām tik nepieciešamo aparatūru varētu izmantot jau nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Tagad droši var teikt, ka tas nebūs iespējams. Tāpat ir pamats šaubīties, ka jaunie PTS, kaut arī piegādāti, būs izmantojami nākamajās Saeimas vēlēšanās 2026. gada oktobrī.
Saeimas deputātiem un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei jāuzņemas cieša kontrole pār šo bēdīgi slaveno PTS darījuma izpildi, lai nu vismaz nākamajos Dziesmu svētkos 2028. gadā profesionālais un daudziem nopelniem bagātais LTV darbinieku kolektīvs varētu strādāt ar jaunajiem PTS.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
