Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs
Kārlis Grambergs06.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra A. Elksniņa (Saskaņa) sasaukto Daugavpils satiksmes akcionāru sapulci, kurā tiks izskatīts dienaskārtībā jautājums par pašreizējā Daugavpils satiksmes valdes locekļa Romana Savicka atbrīvošanu no viņam uzticētajiem amata pienākumiem (izsakot uzticības zaudējumu), neraugoties uz to, ka vēl nesenajā vizītē Daugavpilī satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzinīgi novērtēja Daugavpils satiksmes darbu - gan paveikto līdz šim, gan ieplānotos tālākā nākotnē.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir apšaubāma Daugavpils domes priekšsēdētāja iniciatīva, jo līdz šim nav zināmi apstākļi vai fakti, kas mestu ēnu uz Romana Savicka darbību, veicot viņam uzticētos amata pienākumus Daugavpils satiksmē. Nav pieejama informācija, ka pret Romanu Savicki būtu uzsākta jebkāda procesuālā darbība, kas ļautu apšaubīt viņa darbību Daugavpils satiksmes valdē.
Vēlos vērst ministru uzmanību uz to, ka Daugavpils satiksme līdz šim veiksmīgi realizējusi un turpina realizēt dažādus projektus, kas saistīti ar tramvaju infrastruktūras uzlabošanu, pilnveidošanu, ritošā sastāva modernizēšanu atbilstoši saviem resursiem un finanšu iespējām, kā arī izmantojot Eiropas Savienības fondos pieejamo līdzfinansējumu.
Jāuzsver, ka nav mazsvarīgi un nav nebūtisks fakts, ka pēc Saskaņas fiasko tā dēvētā „Kapu tramvaja” projektā, šī projekta finansējums daļēji tiktu novirzīts arī Daugavpils satiksmei turpmākajai tramvaju infrastruktūras uzlabošanai un modernizēšanai, ar ko līdz šim Daugavpils satiksme ir tikusi galā krietni labāk un lietderīgāk nekā galvaspilsēta Rīga.
Jau šis apstāklis vien ļauj apšaubīt, vai no Saskaņas biedra Andreja Elksniņa puses vēršanās pret Daugavpils satiksmes valdes locekli Romanu Savicki nav politisks gājiens, tādejādi sev un Saskaņai nevēlamu cilvēku nomainot ar Saskaņai pietuvinātu personu, lai (ņemot vērā Saskaņas saimniekošanas manieri Rīgā) mēģinātu Daugavpils satiksmi izmantot savtīgos nolūkos – piemērs, kā jau minēju, ir Saskaņas saimniekošanas maniere Rīgā un Rīgas satiksme – kā biedinājums par to, kas šobrīd norisinās Daugavpilī.
Vēlos aicināt ministrus nepalikt malā šajā situācijā, tādejādi nepieļaujot iespējamas, neprognozējamas situācijas, kas varētu ļaut Saskaņai Daugavpils domes priekšsēdētāja personā izmantot Daugavpils satiksmi personīgu vai partijas interešu labā. Nepieļausim, lai ar Daugavpils satiksmi atkārtojas Rīgas satiksmes scenārijs!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
